Filma „Pūt, vējiņi!" uzņemta Vidzemes pusē, skaistajās un senatnīgajās „Ielīcu" mājās. Uzņemšanas laiks bijis karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo tveicīgajā vasarā filmas veidotāju vidū uzplaukuši vairāki romantiski mīlas stāsti - atklāj dokumentālās filmas par „Pūt, vējiņiem" veidotāja Daira Āboliņa. „Ir tāda sajūta, ka viņi tajā laikā ir daudz mīlējuši. Viņi bija jauni un viņiem bija jūtas, kuras kūsāja. Viņi mīlēja to, ko viņi darīja, viņi mīlēja viens otru, viņi ļāvās tam, kas ar viņiem notika. Viņi dzīvoja tur visu vasaru kopā. Un šīs filmas sajūtas viņus nekad nav pametušas," stāsta Āboliņa.
Jaunajā dokumentālajā filmā redzēsim, kā tagad pēc 40 gadiem, „Ielīcu" mājas apciemo „Pūt, vējiņu" galvenie varoņi - Esmeralda Ermale un Ģirts Jakovļevs.: „Tas bija aizkustinoši, kā aktieri, kuri šajā sētā nebija bijuši 40 gadus, meklēja, piemēram, to mazo kociņu, pie kura viņi pieturējušies skrienot. Katru lielo koku apskatīja, vai šis varētu būt tas koks... Tādas skaistas, emocionālas lietas," saka Āboliņa.
Pēc 40 gadiem vienkopus ieraudzīsim arī visus pretendentus uz galvenajām lomām, jo vislatvijas konkursa rezultātā vispirms tika atlasītas 5 Baibas, 4 Uldi un 3 Gatiņi, no kuriem pēc pamatīgas sacensības provēs tika izraudzīti tagad visiem zināmie lomu tēlotāji. „Mēs viņus sapulcinājām pēc 40 gadiem. Parādījām viņiem vēlreiz šīs proves. Kādi viņi tolaik izskatījās. Tur varēja arī redzēt, kurš ar kuru būtu bijis pārī, kāda būtu bijusi Zita Erss kā Baiba, kādas būtu bijušas Māra Zvaigzne, Maiga Sika un Marita Pumpure, tagad Lūriņa," norāda viena no kinokritiķēm.
Baibas lomai galu galā izraudzījās tolaik tikai 17 gadus veco skolnieci Esmeraldu Ermali, aktrise godīgi atzīst - tik jaunai un nepieredzējušai - viegli viņai nav gājis - taču viens no palīgiem, lai atraisītos bijusi Imanta Kalniņa mūzika. Komponists to uzrakstījis pirms filmas, un tā bieži atskaņota filmēšanas laikā, lai iedvesmotu aktierus. „Tad, kad bija tās ļoti smagās emocionālās epizodes, kad man bija lielas lietas jāpārdzīvo, es kā galīgs nemākulis tēlošanas mākslās nezināju, kā to īsti izdarīt. Tad tiešām mūzika bija tā, kas palīdzēja radīt vajadzīgo atmosfēru, vajadzīgo sajūtu," uzsver Ērmale.
Paši lielākie satraukumi Esmeraldai Ermalei saistās ar atgadījumu, kad viņai, smaržojot kādu puķi, pavisam negaidīti kaut kas iekodis lūpā. Pa nakti apakšlūpa sapampusi divreiz lielāka, un viņa ar šausmām gājusi pēc palīdzības pie grimētāja. „Grimētājs Jānis Rība man veltīja skarbu skatu un prasīja: „Kas jums tai lūpā iekoda?" Domādams ne jau kādu insektu. Es savukārt par to briesmīgi apvainojos, jo toreiz es biju ļoti godīga meitene. Pēcpusdienā tomēr bija jāfilmējas, tāpēc es visās afišās, kur bija redzams liktenīgais ogu skats, esmu redzama ar varenu apakšlūpu," atminas aktrise.
Zanes lomas tēlotāja Astrīda Kairiša savukārt kādā brīdī tik ļoti iejutusies lomā, ka labi zināmajā skatā uz upes kraujas iemetusi ūdenī ne tikai rotas, bet arī autentisko villaini, ko ilgas stundas pēc tam meklējuši ūdenslīdēji. Šo un citus aizkadra stāstus arī varēs uzzināt dokumentālajā filmā par „Pūt, vējiņi" tapšanu.
Lai arī filmai līdzās pielūdzējiem netrūkst kritizētāju, Daira Āboliņa uzskata, ka tā ir cienīga mūsu kino zelta fonda pārstāve. „Tas ir, manuprāt, vienīgais gadījums, kad latviešu kino pret savu vēsturi izturas ar milzīgu pašcieņu, apliecina to potenciālu, arī to bagātību un identitātes sajūtu - tas viss tiešām filmā ir. Tur ir milzīga enerģētika, spēks, un to nevar nejust - tāpēc tas ir tik paliekoši," filmas vēsturisko nozīmi pamato Āboliņa.
Dokumentālo filmu par „Pūt, vējiņi!" tapšanu Latvijas televīzijā izrādīs pēc pulksten septiņiem vakarā, bet pēc pulksten deviņiem būs skatāma arī pati filma.
