Dienas ziņas

Reģionu aliansi vadīs D. Straubergs

Dienas ziņas

Pa votu jeb Zemgales krieviņu pēdām

Izstādē atdzīvojas senās fotogrāfijas

Liepājā izstādē atdzīvojas senās fotogrāfijas

Kopš septembra nogales Liepājā apskatāma unikāla izstāde, ko veidojuši paši liepājnieki. Tās ir atmiņas, fotogrāfijas un dzimtu relikvijas, kas uzskatāmi stāsta par pilsētā notiekošajiem procesiem  un cilvēku brīvības centieniem no pagājušā gadsimta 20.gadiem līdz Atmodas laikam.

Lai radītu īpašas sajūtas, izstādes apmeklētājiem bija iespēja vērot, kā ar mūzikas un dejas palīdzību atdzīvojas divas senās lielformāta fotogrāfijas.     

20.gadsimta 20.-30.gadi ir atdzimšanas un cerību pilns laiks, kad cilvēki, ne tikai smagi strādāja, bet arī atpūtās, stāstīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

Zināmu turību guvusī tautas daļa tolaik devās laiskās pastaigās Rožu laukumā un baudīja smalkus ēdienus, dzērienus greznajā Pēterburgas viesnīcas restorānā, skanot Rietumeiropā populārai deju mūzikai. Šeit arī slēgti darījumi un rīkotas tikšanās.

“Tas materiālais uzkrājums bija pietiekošs, sajūta, ka tas nekad nebeigsies un turpināsies bezgalīgi. Kā Ulmanis apsolīja - Saules mūžu Latvijai,” stāstīja Gunārs Silakaktiņš.

Izjust turpat simt gadu senos notikumus izstādes apmeklētājiem iespējams vērojot mākslas performanci. Tajā ar mūzikas un dejas palīdzību tiek iedzīvinātas divas 30.gados Liepājā tapušas melnbaltās fotogrāfijas.

Dejotāju grims un laikmetam raksturīgais apģērbs veidots saskanīgi, radot vienotu veselumu, vienotu stāstu.

“Tiek šūdinātas drēbes speciāli pie šuvēja, pēc tam krāsotas, gruntētas, krāsotas. Tie ir liepājnieki pirms simt gadiem,” sacīja mākslinieks Didzis Paeglis.

Izstādē „Liepājas brīvības stāsts” skatāmas unikālas vēsturiskās liecības – fotogrāfijas un dzimtu relikvijas, ko publiskai apskatei atvēlējis aptuveni pussimts liepājnieku. Tie veido stāstus, ļaujot ielūkoties notikumos un cilvēku centienos pēc neatkarīgas valsts.

“Cilvēks atnesa to, kas viņam mājās, un mēs ar muzeja krājuma priekšmetiem stiprinājām viņa domu un savilkām kopā ar cita cilvēka atnestajiem priekšmetiem. Rezultātā izveidojās lieliski stāsti,” atzina Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Slavenās Bokumu dzimtas pēctecis Verners rāda sava tēva pirmskara laikā darināto masīvkoka galdu un bufeti. Tas bijis zeļļa diplomdarbs, pēc kura saņemta meistara apliecība, kas ļāvusi strādāt vectēvam piederošajā ērģeļu un harmoniju darbnīcā.

“Cilvēki tajā laikā, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, ļoti lepojās ar savu valsti un visu to, ko viņi dara. Tas bija tāds – nu, redz, mēs varam viskautāko,” stāstīja liepājnieks Verners Bokums.

Unikālā liepājnieku veidotā izstāde ir veltījums Latvijai simtgadē.

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti