Aptaujātie kino skatītāji atzīst, ka pirms Covid-19 pandēmijas kinoteātrus apmeklēja biežāk, šo pieredzi aizvietojot ar interneta straumēšanas platformās pieejamo saturu. Cilvēku paradumu maiņu apstiprina arī "Forum Cinemas" programmas vadītāja Elīna Liberte. Viņa bažījas, ka daļa auditorijas pandēmijas laikā ir zaudēta: "Es domāju, ka tajā brīdī droši vien vispār pazuda kaut kāda auditorija, kas kinoteātros diezin vai atgriezīsies, vai arī, ja viņi atgriezīsies, tad viņi nenāks uz kinoteātri tik bieži." Viņa skaidro, ka inflācija un energoresursu cenu kāpums nozīmē, ka arī kinoteātri būs spiesti palielināt cenas, tāpēc rēķinās, ka cilvēki, iespējams, nebūs spējīgi izklaidei veltīt tik daudz savu ienākumu.
Nacionālā kino centra statistikas dati liecina, ka pēdējos gados kino apmeklējums krities dramatiski. Ja 2019. gadā Latvijā kinoteātriem kopumā bija 4,1 miljons apmeklējumi, tad, sākoties pandēmijai, tas saruka par trīs reizēm, bet 2021. gadā sasniedza vien 1,3 miljonus apmeklējumu. Citiem vārdiem sakot, viens Latvijas iedzīvotājs gadā noskatās knapi vienu filmu kinoteātrī.
Uz strauju skatītāju pieplūdumu šobrīd neļauj cerēt cilvēku piesardzība. Skatītāji ļoti rūpīgi izvērtē, kur un kāpēc viņi iet, uzskata kinokritiķe un "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa. Tas atsaucas arī uz vietējo kinoindustriju. Neskatoties uz to, ka pašu mājās ražotās filmas konkurē ar Eiropā un citviet pasaulē veidotajām filmām, pandēmija ir radījusi sīvu cīņu arī savā starpā.
"Šobrīd ir ļoti liels skaits pandēmijas laikā neizrādīto filmu, līdz ar to šīs filmas ir grūtāk pozicionēt kā atsevišķu notikumu, piemēram, aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace" ir notikušas piecas pirmizrādes latviešu filmām, iepriekš mūsu pieredze rādīja, ka jau divas pirmizrādes nacionālajām filmām kinoteātrī mēneša laikā ir daudz, jo tās aizēno viena otru. Cilvēki, protams, dinamiski seko notikumiem arī kultūrā, bet tomēr informācija ir par blīvu, un arī piedāvājums ir par blīvu, līdz ar to savā veidā ir situācija, kura nekad nav piedzīvota Latvijā, ka nacionālās filmas konkurē savā starpā, latviešu filma konkurē par vietu skatītāju sirdī un kinoteātra zālē ar citu latviešu filmu," skaidro Āboliņa.
Mainīt skatītāju pandēmijas laikā radušos paradumus būs grūti, stāsta Nacionālā kino centra vadītāja un kino zinātniece Dita Rietuma: "Pasaule ir pārpildīta ar audiovizuāliem produktiem un informatīvo plūsmu, vēl mēs esam kara situācijā, būtība ir tā vide un laiks, kurā katrai filmai ir jācīnās par skatītāja uzmanību, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi sarežģīta. Nenoliedzami, kovids un ilgstošie ierobežojumi, ir arī izmainījuši skatīšanās paradumus: jūs un es, un citi sēž mājās, kinoteātri ir slēgti, nu ko cilvēks dara? Cilvēks meklē audiovizuālo saturu tiešsaistes platformās, un pamazām, ja divus gadus dzīvo ar tiešsaistes platformām, nu tā ir ļoti liela motivācija, lai mainītu tos pēdējo gadu radītos ieradumus, un dotos atkal no jauna uz kino. Bet cilvēki dodas uz kinoteātriem, un cilvēki skatās filmas, protams, ne tik intensīvi, kā tas bija pirms pandēmijas."
Kinoteātriem visā pasaulē lielāko izaicinājumu šobrīd rada straumēšanas vietnes, kas liek domāt jaunus veidus, kā padarīt kinoteātru apmeklējumu īpašāku un baudāmāku, piemēram, kādā Šveices kinoteātrī ierasto krēslu vietā ir divvietīgās gultas, bet vairākos mūsu pašu kinoteātros ir iespēja arī filmas laikā baudīt vakariņas.
