«Lielā Kristapa» ceremonijā godināti sasniegumi Latvijas kino. Visvairāk balvu lentei «Gads pirms kara»

ĪSUMĀ:

• Visvairāk balvu saņēma filma "Gads pirms kara". Tās komandai piešķirtas labākā skaņu režisora (Sauļus Urbanavičs), labākās grima mākslinieces (Aija Beata Rjabovska), labākās filmas mākslinieces (Kristīne Jurjāne), labākā spēlfilmas operatora (Andrejs Rudzāts), labākā scenārista (Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons), labākā aktiera otrā plāna lomā (Lauris Dzelzītis) un labākā aktiera galvenajā lomā (Petrs Buhta) balvas, kā arī filma ieguva labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu.
• Par labākajām filmām savās kategorijās atzītas: labākā debijas filma "Tizlenes", labākā studentu filma "Priekuļu miljonāri", labākā īsmetrāžas dokumentālā filma "Pārceltuve", labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma "Delle", labākā īsmetrāžas spēlfilma "Negaiss", labākā animācijas filma "Čuči, čuči", labākā daudzsēriju filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene".
• "Lielā Kristapa" statuetes kino profesiju kategorijās saņēma labākais dokumentālās filmas operators Valdis Celmiņš, labākais dokumentālās filmas režisors Ivars Zviedris, labākais animācijas filmas mākslinieks Jurģis Krāsons, labākais animācijas filmas režisors Edmunds Jansons, labākā montāžas režisore Ieva Veiverite, labākā kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine, labākais spēlfilmas operators Andrejs Rudzāts, labākā komponiste Santa Ratniece, labākā aktrise otrā plāna lomā Agnese Budovska, labākā aktrise galvenajā lomā Guna Zariņa, labākā spēlfilmas režisore Laila Pakalniņa.
• Ar balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā godināja kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu.
• Pasniedza arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balvu – to saņēma režisores Daces Pūces spēlfilma "Bedre".

Labākā debijas filma – "Tizlenes"

Par gada debiju šogad atzīta pusaudžu komēdija "Tizlenes". Tās sižeta pamatā ir trīs draudzeņu – Sarmītes, Svetas un Katrīnas – piedzīvojumi 2000. gada priekšvakarā. Nebūt ne populārākās meitenes nolemj darīt visu, kas viņu spēkos, lai pabeigtu 9. klasi "stilīgo statusā".

Lai gan filma "Tizlenes" atzīta kā labākā debijas filma, tās režisorei Martai Elīnai Martinsonei tā nebūt nav pirmā "Lielā Kristapa" balva. Viņa paguvusi saņemt ne tikai "Lielā Kristapa Lukturi" studentu filmu kategorijā, bet arī balvu kopā ar režisori Alisi Zariņu kā labākā scenāriste par filmu "Blakus".

Nominanti

• "Aģentūra", režisors Alvis Hermanis, producents Jaunais Rīgas teātris
• "Tizlenes", režisore Marta Elīna Martinsone, producents Guntis Trekteris, Ego Media, kopproducenti Tet Studio, 8Heads Productions (CZ)
• "Vienam?", režisore Helēna Zīlīte, producents Vilis Brūveris, biedrība Next

Labākais dokumentālās filmas operators – Valdis Celmiņš

Labākā dokumentālās filmas operatora balvu saņēma Valdis Celmiņš par filmu "Es piedzimu Rosellīni".

Itāļu leģendārā kinorežisora Roberto Rosellīni mazdēla Alesandro Rosellīni veidotās dokumentālās filmas "Es piedzimu Rosellīni" tapšanā iesaistīti Latvijas kino profesionāļi – to kopproducējusi studija "VFS Films", scenārija līdzautors ir režisors Dāvis Sīmanis, savukārt starptautiski godalgotais Valdis Celmiņš ir tās galvenais operators. Filmā, kas savu starptautisko pirmizrādi piedzīvoja Venēcijas kinofestivālā, bet Latvijas pirmizrādi – Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, piedalās arī Roberto Rosellīni un Ingridas Bergmanes meita, aktrise un režisore Izabella Rosellīni, kinoproducents Renco Rosellīni un citi dinastijas pārstāvji.

Nominanti

• Aleksandra Ivanova ("Gorbačovs. Paradīze")
• Andrejs Rudzāts ("Viss reizē zied")
• Andrejs Verhoustinskis ("Delle")
• Haralds Ozols, Ivars Zviedris ("Uz neredzīti, Brasa!")
• Valdis Celmiņš ("Es piedzimu Rosellīni")

Labākais dokumentālās filmas režisors – Ivars Zviedris

Par labāko dokumentālās filmas režisoru atzīts Ivars Zviedris, kura filma "Uz neredzīti, Brasa!" ir stāsts par mūsdienu cietuma vidi, kas norit uz Brasas cietuma slēgšanas fona. Filmu veidojot, režisors divus mēnešus katru dienu pavadījis Brasas cietumā, ticies ar ieslodzītajiem, iemācījies runāt viņiem raksturīgā valodā un paraudzīties uz dzīvi no viņu skatupunkta.

Nominanti

• Andrejs Verhoustinskis ("Delle")
• Ivars Zviedris ("Uz neredzīti, Brasa!")
• Vitālijs Manskis ("Gorbačovs. Paradīze")

Labākais animācijas filmas mākslinieks – Jurģis Krāsons

Labākā animācijas filmas mākslinieka balvu saņēma Jurģis Krāsons par filmu "Trubā". Filma ir stāsts par vecu santehniķi, kurš tiek iesprostots cauruļvadu sistēmā. Savulaik viņš radīja sistēmu, kas sevī uzsūca rūgtumu, bailes, populismu un atkritumus, kurus augstāk esošā sabiedrība aizskalojusi. Meklējot izeju, rodas haoss un atmostas izmirušas profesijas.

"Tas ir veltījums roku darbam," par filmu izteicies mākslinieks Jurģis Krāsons. Tas attiecināms ne tikai uz filmas galvenā varoņa santehniķa sūro profesiju, bet arī rūpīgo vizuālo darbu, ko mākslinieks filmā ieguldījis.

Nominanti

• Edmunds Jansons ("Goda sardze")
• Jurģis Krāsons ("Trubā")
• Vladimirs Leščovs ("Atgriešanās")
• Ūna Laukmane ("Čuči, čuči")

Labākais animācijas filmas režisors – Edmunds Jansons

Labākās animācijas filmas režisora titulu šogad nopelnījis Edmunds Jansons par savu autorfilmu "Goda sardze". Tā stāsta par kāda kareivja izvēli palikt sardzē par spīti mainīgiem un draudīgiem apkārtējiem apstākļiem.

Kā skaidrojis pats autors goda sardze ir ļoti ietilpīgs tēls, kas reprezentē visiem svarīgus ētiskus ideālus – gods, cieņa, pienākums –, taču aplūkojot šo goda sardzes rituālu ar atsvešinātu skatienu, nezinot kontekstu, tas var likties pat stipri dīvains.

Nominanti

• Edmunds Jansons ("Goda sardze")
• Nils Skapāns ("Diendusa")
• Vladimirs Leščovs ("Atgriešanās")

Labākais skaņu režisors – Sauļus Urbanavičs

Sauļus Urbanavičs (Saulius Urbanavicius) par darbu filmā "Gads pirms kara" saņēma labākā skaņu režisora balvu.

Identitātes meklējumi kara priekšvakarā, kas galveno varoni ved cauri vairākām Eiropas lielpilsētām, politiskiem grupējumiem un spilgtu personību kompānijām. Filmas "Gads pirms kara" skaņu celiņš ved cauri tam visam, sirreālo ceļojumu kā paceļot, tā pareizajos mirkļos pieturot pie zemes.

Nominanti

• Andris Barons ("Trubā")
• Anrijs Krenbergs ("Gorbačovs. Paradīze")
• Ģirts Bišs ("Goda sardze")
• Ernests Ansons ("Viss reizē zied")
• Sauļus Urbanavičs / Saulius Urbanavicius ("Gads pirms kara")

Labākā montāžas režisore – Ieva Veiverite

Labākās montāžas režisores balva piešķirta Ievai Veiveritei (Ieva Veiveryte) par lenti "Spogulī", kas uzņemta selfija jeb pašfoto estētikā.

Nominanti

• Anna Rindova / Anna Ryndová ("Gads pirms kara")
• Ieva Veiverite / Ieva Veiveryte ("Spogulī")
• Madara Didrihsone ("Tizlenes")
• Jevgēņijs Ribalko ("Gorbačovs. Paradīze")

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma – "Pārceltuve"

Par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu žūrijas vērtējumā kļuvis režisora Paula Ķestera darbs "Pārceltuve".

Studijā "Mistrus Media" tapusī filma ir daļa Latvijas Televīzijas dokumentālo filmu cikla "Latvijas kods". Tā stāsta par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus, tūristus, nejaušus garāmbraucējus un  automašīnas. 12 koka pārceltuves kvadrātmetros atklājas laikmets – tūristi, vietējie, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku. Viena kalendārā gada laikā uzņemtās filmas stāsts izseko dzīvei uz prāmja nomaļā Latvijas vietā, atsedzot to kā stāstu par 21. gadsimta Latviju.

Nominanti

• "Melnā stārķa kungs", režisori Māris Maskalāns, Kristīne Garklāva, producents Sandijs Semjonovs, "Skuba Films", kopproducents Latvijas Televīzija
• "Nesaprastie", režisors un producents Ivars Zviedris, "Dokumentālists", kopproducents Latvijas Televīzija
• "Pārceltuve", režisors Pauls Ķesteris, producenti Gints Grūbe, Inese Boka-Grūbe, "Mistrus Media", kopproducents Latvijas Televīzija
• "Profesors un Gena", režisore Elza Gauja, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola

Labākā īsmetrāžas spēlfilma – "Negaiss"

Labākās īsmetrāžas spēlfilmas balvu saņēma jaunā režisora Jāzepa Podnieka debijas īsmetrāžas kino darbs "Negaiss".

Filma "Negaiss" 2021. gada vasarā ir tapusi Portugālē, un tās sižets veidots pēc Žana Epsteina 1947. gada filmas "Negaisa pavēlnieks" motīviem. Galveno varoni attēlo portugāļu-vācu izcelsmes aktrise Žozefīne Vinklere.

Nominanti

• "Atseko man", režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, producents Guntis Trekteris, "Ego Media", kopproducents "Bivrost Film" (NO)
• "Flauta", režisors Intars Rešetins, producents Sergejs Timoņins, Producentu apvienība "Spektrs"
• "Negaiss", režisors Jāzeps Podnieks, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola

Labākā studentu filma – "Priekuļu miljonāri"

"Lielā Kristapa Lukturi" – studentu filmu konkursa balvu – šogad saņēma režisore Līva Polkmane par darbu "Priekuļu miljonāri". Filma "Priekuļu miljonāri" ir komēdija, kurā divi brāļi nonāk kādā īpatnējā televīzijas spēlē ar iespēju laimēt jaunu automašīnu. Lai gan brāļu sacensība sākas aiz rotaļīga spīta, pamazām tā iegūst arvien nežēlīgākas aprises.

Nominanti

• "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. 1. daļa", režisore Lāsma Bērtule, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola
• "Bezfilma", režisors un producents Rūdolfs Anže, producents "Deep Sea Studios", kopproducents Baltijas Filmu un mediju skola
• "Mia", režisors Emīls Alps, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola
• "Negaiss", režisors Jāzeps Podnieks, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola
• "Priekuļu miljonāri", režisore Līva Polkmane, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola
• "Profesors un Gena", režisore Elza Gauja, producente Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola

Balva par mūža ieguldījumu – Ieva Kundziņa

Ar balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā godināja kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu.

Izcilā latviešu kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa dzimusi gleznotāja un scenogrāfa Pētera Kundziņa ģimenē. Pēc mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas nodaļā Ieva Kundziņa 1965. gadā absolvēja Valsts mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (mākslas humanitāro zinātņu maģistra grādu viņa ieguva 2003. gadā) un sāka strādāt Rīgas kinostudijā. Par viņas debiju kļuva filma "Noktirne" (1966), un līdz 1990. gadam Ieva Kundziņa apģērba ap 40 filmu varoņus. Daudzas no tām pieder Latvijas kino zelta fondam: "Četri balti krekli", "Ceplis", "Dāvana vientuļai sievietei", "Agrā rūsa", "Puika", "Sprīdītis", "Maija un Paija". Ieva Kundziņa strādājusi arī operā un Rīgas, Valmieras un Daugavpils teātros, kā arī apģērbusi daudzu rēviju, koncertuzvedumu un konkursu dalībniekus. Par savu darbu kostīmu māksliniece jau saņēmusi divas "Lielā Kristapa" balvas (filmas "Puika" un "Saulessvece"), un kostīmi izrādei "Mēnesis uz laukiem" (2005, Jaunais Rīgas teātris) viņai sagādāja "Spēlmaņu nakts" balvu.

Labākā kostīmu māksliniece – Jūlija Volkinšteine

Labākās kostīmu mākslinieces balvu par darbu filmā "Tizlenes" saņēma Jūlija Volkinšteine.

Filmas darbība norisinās gadu tūkstošu mijā un, veidojot tērpus, kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine iedvesmojusies no sava un draugu vidusskolas laika ģērbšanās stila.

Nominanti

• Aija Strazdiņa, Rūta Kuplā ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Jūlija Volkinšteine ("Tizlenes")
• Kristīne Jurjāne ("Gads pirms kara")
• Līga Krāsone ("Wild East. Kur vedīs ceļš")

Labākā grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska

Balvu kā labākā grima māksliniece saņēma Aija Beata Rjabovska par darbu filmā "Gads pirms kara". Grima māksliniece Aija Beata Rjabovska līdz šim tā balvai nominēta trīs reizes, un šovakar viņa saņēma jau savu otro "Lielā Kristapa" statueti. 

Nominanti

• Aija Beata Rjabovska ("Gads pirms kara")
• Dzintra Bijubena ("Wild East. Kur vedīs ceļš")
• Tamara Koubova / Tamara Koubová, Zane Žilinska ("Tizlenes")
• Vivita Jansone ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")

Labākā filmas māksliniece – Kristīne Jurjāne

Filmai "Gads pirms kara" piešķirta arī nākamā balva. Kā labākā filmas māksliniece godalgota tika Kristīne Jurjāne.

Māksliniece Kristīne Jurjāne uzskata, ka vēsturiskos darbos kadrs ne vienmēr jāaizkrāmē pilns ar priekšmetiem. Dažreiz pietiek ar vienu bruņucepuri, kas spēj par varoni un viņa laiku pastāstīt tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Nominanti

• Aivars Žukovskis ("Tizlenes")
• Aldis Meinerts ("Spogulī")
• Jurģis Krāsons ("Wild East. Kur vedīs ceļš")
• Kristīne Jurjāne ("Gads pirms kara")

Labākais spēlfilmas operators – Andrejs Rudzāts

Labākā spēlfilmas operatora tituls šogad piešķirts Andrejam Rudzātam par daudzsēriju mākslas filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un par spēlfilmu "Gads pirms kara".

"Operatoram, kā jebkurā profesijā, ir jāpavada darbā vismaz 10 000 stundas, un tad jau kaut ko sāc prast," saka Andrejs Rudzāts.

Nominanti

• Aigars Sermūkšs ("Tizlenes")
• Aleksandrs Grebņevs ("Wild East. Kur vedīs ceļš")
• Andrejs Rudzāts ("Emīlija. Latvijas preses karaliene", "Gads pirms kara")
• Gatis Grīnbergs ("Bedre")
• Gints Bērziņš ("Spogulī")

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma – "Delle"

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu žūrija atzinusi režisora Andreja Verhoustinska darbu "Delle" – stāstu par gleznotājas Birutas Delles mākslu, personību un dzīvi.

Māksliniece, kas sevi visu bez atlikuma atdod mākslai, – tā režisors Andrejs Verhoustinskis raksturo gleznotāju Birutu Delli. Kā atzīst režisors – lai cik tas arī dīvaini neizklausītos, šīs filmas tapšanā pandēmija viņam pat palīdzējusi. Proti, sākotnēji filmu bija plānots uzņemt gada laikā, bet pandēmijas dēļ filmēšana ievilkās uz gandrīz diviem gadiem, kas ļāva izveidot ciešāku saikni ar mākslinieci.

Žūrijas pamatojumā, piešķirot balvu, sacīts: "Uzvarētāja kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” ir smalks portretējums un kopumā emocionāli spēcīga filma, kas pēta mīlestības, ilgošanās un zaudējuma tēmas. Filmas centrā ir viena vienīga galvenā varone, kura ir veltījusi savu dzīvi mākslai un sniegusi kino veidotājiem vēl nebijušu pieeju saviem darbiem un savam traģiskajam dzīvesstāstam. Rūpīgi strukturēto naratīvu papildina starptautiski ļoti augstā līmenī veidota montāža un operatora darbs; režisors ir arī apveltīts ar īpašu talantu darbā ar savas filmas personāžiem."

Nominanti

• "Delle", režisors Andrejs Verhoustinskis, producents Bruno Aščuks, "Studija Centrums"
• "Gorbačovs. Paradīze", režisors Vitālijs Manskis, producente Natālija Manska, "Vertov", kopproducents "Hypermarket Film" (CZ)
• "Uz neredzīti, Brasa!", režisors Ivars Zviedris, producents Guntis Trekteris, "Ego Media", kopproducents "Dokumentālists"

Labākā animācijas filma – "Čuči, čuči"

Balvu kā labākā animācijas filma saņēma režisores Māras Liniņas darbs "Čuči, čuči", kas balstīts populārākajā latviešu šūpuļdziesmā "Aijā, žūžū, lāča bērni" un veidots īpašā tehnikā – filca animācijā.

Studijā "Atom Art" tapušajai filmai bijis gods šogad būt izrādītai arī prestižajā Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Tur tā piedzīvojusi savu pasaules pirmizrādi. 

Nominanti

• "Atgriešanās", režisors un producents Vladimirs Leščovs, "Lunohod"
• "Čuči, čuči", režisore Māra Liniņa, producente Sabīne Andersone, "Atom Art"
• "Diendusa", režisors Nils Skapāns, producents Uldis Cekulis, "VFS Films", kopproducents "Moon Makers" (LT)
• "Goda sardze", režisors Edmunds Jansons, producente Sabīne Andersone, "Atom Art"
• "Trubā", režisors un producents Jurģis Krāsons, "Krasivo Limited"

Labākā komponiste – Santa Ratniece

Labākās komponistes titulu ieguva Santa Ratniece, kuras darbs pie filmas "Dabiskā gaismā" ir viņas debija kino mūzikas veidošanā.

Ungāru režisora Dēneša Naģa spēlfilma "Dabiskā gaismā" ir tapusi ar Latvijas līdzdalību un gandrīz pilnībā uzfilmēta Latvijā. Lente pērn izpelnījās ļoti augstu atzinību – Berlīnes kinofestivāla "Sudraba lāci" par labāko režiju.

Nominanti

• Kārlis Auzāns ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Pauļus Kilbausks/ Paulius Kilbauskas, Vigints Kisevičs / Vygintas Kisevičius ("Spogulī")
• Santa Ratniece ("Dabiskā gaismā")
• Valters Pūce ("Bedre")

Labākie scenāristi – Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons

Labākā scenārista balvu saņēma spēlfilmas "Gads pirms kara" scenāristu komanda – Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons.

Par "Gads pirms kara" galvenā varoņa prototipu scenāristi izmantojuši stāstu par leģendāro latviešu anarhistu Pēteri Mālderi. Viņš īsi pirms Pirmā pasaules kara Londonā pastrādājis dažādus noziegumus un pazudis.

Nominanti

• Dace Pūce, Monta Gāgane, Pēteris Rozītis ("Bedre")
• Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons ("Gads pirms kara")
• Ivo Briedis, Baņuta Rubess, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Laila Pakalniņa ("Spogulī")
• Marta Elīna Martinsone ("Tizlenes")

Labākā daudzsēriju filma – "Emīlija. Latvijas preses karaliene"

Daudzsēriju filmu konkurencē šogad par labāko atzīta režisoru Anda Miziša, Kristīnes Želves, Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes veidotā "Emīlija. Latvijas preses karaliene".

Studijā "Mistrus Media" tapusī filma stāsta par "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību.

Par spīti Covid-19 ierobežojumiem, aizvadītajā gadā filma bijusi kinoteātros apmeklētākā Latvijas filma. 

Nominanti

• "Aģentūra", režisors Alvis Hermanis, producents Jaunais Rīgas teātris
• "Emīlija. Latvijas preses karaliene", režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis, Gints Grūbe, producenti Gints Grūbe, Inese Boka-Grūbe, "Mistrus Media", kopproducenti "Tet Studio", Latvijas Televīzija
• "Paliec negatīvs", režisori Māris Lagzdiņš, Una Rozenbauma, producenti Agate Prozoroviča, Māris Lagzdiņš, "fon Films", kopproducents Latvijas Televīzija

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Lauris Dzelzītis

Balvu par labāko aktierdarbu otrā plāna lomā saņēma Lauris Dzelzītis, kurš lentē "Gads pirms kara" iejuties Ļeņina lomā.

Filma "Gads pirms kara" balstās rūpīgā vēstures izpētē, bet uz šī pamata režisors Dāvis Sīmanis uzbūvējis stilizāciju, pirmskara paranojas satīru, kurā kopā savijas visdažādākie tā laika strāvojumi un satiekas visdažādākās tā laika vēsturiskās personības – Ļeņins, Trockis, Hitlers, Prusts, Freids un citas.

Nominanti

• Egons Dombrovskis ("Bedre")
• Kaspars Zāle ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Lauris Dzelzītis ("Gads pirms kara")
• Vilis Daudziņš ("Wild East. Kur vedīs ceļš")

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Agnese Budovska

Laurus kā labākā aktrise otrā plāna lomā plūca Agnese Budovska par avantūristes Amandas tēlojumu režisora Matīsa Kažas lentē "Wild East. Kur vedīs ceļš".

Agnese Budovska "Lielajam Kristapam" nominēta vairākkārt un balvu saņem pirmo reizi.

Nominanti

• Agnese Budovska ("Wild East. Kur vedīs ceļš")
• Baiba Broka ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Elza Leimane ("Spogulī")
• Indra Burkovska ("Bedre")

Labākais aktieris galvenajā lomā – Petrs Buhta

Labākā aktiera balvu ieguva filmas "Gads pirms kara" galvenās lomas atveidotājs, čehu aktieris Petrs Buhta (Peter Buchta).

Viens no filmas iedvesmas avotiem bijusi noslēpumainā latviešu anarhista Jāņa Žākļa jeb Pētera Māldera personība. Viņš daudzkārt mainīja vārdus, viņa ceļi veda pa visu pasauli, un viņa vārds figurēja dažādos globālos ar revolucionāro darbību saistītos notikumos, līdz 1911. gadā visas ziņas par viņu pazuda. Filma nav tiešs vēstījums par Jāni Žākli, bet viņa noslēpums ir ļoti pateicīgs, lai iztēle uzplauktu viskrāšņākajā veidā un taptu absurds, sirreāls stāsts par 1913. gadu.

Nominanti

• Petrs Buhta / Peter Buchta ("Gads pirms kara")
• Juris Bartkevičs ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Lauris Dzelzītis ("Spogulī")

Labākā aktrise galvenajā lomā – Guna Zariņa

Labākās aktrises titulu par sniegumu galvenajā lomā ieguva Guna Zariņa par "Latvijas preses karalienes" Emīlijas Benjamiņas tēlojumu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene".

Aktrise Guna Zariņa atzinusi, ka Emīlijas Benjamiņas tēls viņai bijis liels izaicinājums. Viņas varone ir ne tikai neatkarīga un spītīga, bet dažreiz arī ne īpaši empātiska.

Nominanti

• Asnāte Sofija Rožkalne ("Tizlenes")
• Dace Everss ("Bedre")
• Guna Zariņa ("Emīlija. Latvijas preses karaliene")
• Madlēna Valdberga ("Spogulī")

Labākā spēlfilmas režisore – Laila Pakalniņa

Laurus kā labākā spēlfilmas režisore plūca Laila Pakalniņa, kuras spēlfilma "Spogulī" ir mūsdienu pasaka par Sniegbaltīti, uzņemta selfija jeb pašfoto estētikā.

Filmas pamatā ir brāļu Grimmu pasakas motīvi, tikai filmas daiļā Sniegbaltīte izaug sporta zālē, jo viņas tēvs ir krosfita treneris, bet ļaunā pamāte fanātiska šī sporta veida cienītāja. Kad Sniegbaltīte izaug, viņa sāk pārspēt pamāti, kas pamāti pamudina īstenot ļaunu un nelietīgu plānu, lai atbrīvotos no nevēlamās konkurentes.

Nominanti

• Dace Pūce ("Bedre")
• Dāvis Sīmanis ("Gads pirms kara")
• Laila Pakalniņa ("Spogulī")
• Marta Elīna Martinsone ("Tizlenes")

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma – "Gads pirms kara"

Par labāko spēlfilmu šogad atzīta režisora Dāvja Sīmaņa lente "Gads pirms kara".

Studijā "Lokomotīve" tapusī filma "Gads pirms kara" ir traģikomisks un sirreāls ceļojums Eiropas vēsturē. Tās darbība notiek 1913. gadā, ko Dāvis Sīmanis uzskata par ļoti būtisku vēstures pagrieziena punktu, jo tobrīd pasaule atradās tieši uz paša kara sliekšņa un bija sajūta, ka tā lēnām sāk jukt prātā.

Vēsturiskā trillera centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis, viens no 20. gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem. Filmas stāsts apspēlē viņa traģikomisko un sirreālo ceļojumu 1913. gadā. Sižeta pamatā ir sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie stāsta pavērsieni vienlaikus ir arī reālu vēstures notikumu atspoguļojums.

Žūrijas pamatojumā uzsvērts: "Uzvarētāja kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” apvieno unikālu māksliniecisko redzējumu ar augstas kvalitātes kino veidošanu visos līmeņos pārdomas rosinošā filmā, kas atbalso mūsu kopīgo izpratni par sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Skaists kino ceļojums, kurā mēs satiekam daudz dažādu personāžu (gan vēsturisku, gan izdomātu), pētot cilvēka prātu un cilvēka pieredzi, bet ne bez sirreāliem un ekspresionistiskiem elementiem."

Filma Latvijā līdz šim izrādīta vien vienu reizi, tādēļ īstu Latvijas pirmizrādi tā vēl svinēs – 13. aprīlī kinoteātrī "Splendid palace", savukārt pārējos Latvijas kinoteātros filma būs skatāma no 15. aprīļa.

LSM.lv skatītāju balva – "Bedre"

No 7. līdz 25. februārim notika skatītāju balsojums sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Balvu pasniedza LTV "Kultūras ziņu" vadītāja, kinorežisore Adriāna Roze: "Ikviena filma ir sabiedrības rezultāts, kas to ir veidojusi. Skatoties filmas, mēs redzam cilvēku daudzveidību, iepazīstam citas kultūras, un kino ir arī viens no spēcīgākajiem empātijas attīstīšanas instrumentiem. Mēs esam dažādi, taču jebkuras tautas vēsturē ir vairāki nozīmīgi brīži, kad neviennozīmīgais kļūst par viennozīmīgu, par baltu vai melnu un ir jāizvēlas puse. Šī ir iespēja Krievijas sabiedrībai izrādīt tādu pašu drosmi, vienotību un neatlaidību kā šajās dienās apliecinājuši Ukrainas iedzīvotāji. Ir jāsaprot, ka mūsu kaimiņu lielvalsts diktators ir sācis karu ne vien pret Ukrainu un Rietumu pasauli, bet arī pret savu tautu. Iespējams, vienīgais instruments, lai pārtrauktu Putina agresiju, ir Krievijas sabiedrības rokās, pārtraucot šo 20 gadus ilgo izbrukumu pašiem sev. Latvijas sabiedrības portretējums ir redzams visās "Lielā Kristapa" nominētajās un arī nenominētajās filmās. Kas no tā šķiet veiksmīgākais, skatītāji vienojās sabiedrisko mediju portāla lsm.lv balsojumā, un šī daļa sabiedrības balvu piešķir filmai "Bedre"."

Īpašās balvas

Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas savu balvu piešķīra Lailas Pakalniņas filmai "Spogulī". To pasniedza kino zinātniece Zane Balčus: "Par inovatīvu un asprātīgu filmas formas un satura risinājumu, interpretējot klasisku pasakas vēstījumu laikmetīgā audiovizuālā valodā."

Interneta žurnāls "Kino Raksti" savu balvu piešķīra filmai "Tizlenes", kurai veltītās publikācijas aizvadītā kinogada laikā izpelnījušās vislielāko lasītāju ievērību. Balvu pasniedza portāla līdzredaktore, kino zinātniece Elīna Reitere.

SIA "Rīgas nami" kinoteātra "Splendid Palace" skatītāju simpātiju balvu 2021 pasniedza kinoteātra "Splendid Palace" vadītāja Ieva Sīpola: "Mēs priecājamies, ka varam atvērt kino zāles festivāla skatītājiem un klātienē skatīties labākās nacionālā kino filmas, svinēt pirmizrādes un plānot jaunāko latviešu filmu seansus! Šodien man ir tas gods pasniegt balvu spilgtai, vēsturiskai un iedvesmojošai filmai, kas skatītājiem kinozālēs lika atgriezties vairākkārt, lai noskatītos visu filmu. Balvu saņem daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Prese Karaliene"".

"Izdevniecības žurnāls Santa" balvu pasniedza digitālā žurnāla "Santa +" vadītājs Kristaps Skujiņš: "Mans kolēģis, "Santa.lv" galvenais redaktors Ralfs Dravnieks, pirms vairākiem gadiem nonāca Brasas cietumā. Bet tas nav iemesls, kāpēc viņš šodien nav šeit. Patiesību sakot, toreiz viņš cietumā bija darba darīšanās – kā žurnāla "Klubs" žurnālists. Tobrīd vēl neviens nevarēja iedomāties, ka šīs ieslodzījuma vietas dienas ir skaitītas. Arī mēs, "Izdevniecība žurnāls Santa", esam dokumentālisti – gluži tāpat kā Ivars Zviedris. Arī mēs fiksējam cilvēku personības un attiecības, to, kā mainās pasaule, cilvēku dzīves un likteņi. Arī par Ivaru gadu gaitā mums ir savākta mapīte. Simpatizējot Ivara Zviedra talantam, vēlamies pasniegt viņam šo balvu un digitālā žurnāla "Santa+" mūža abonementu."

"Latvijas Mobilā Telefona" balvu "Gada inovācija kino mākslā" pasniedza Lailas Pakalniņas filmai "Spogulī". Juris Binde, LMT prezidents sacīja: "Pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, 21. gadsimtā sabiedrības zināšanas par dažādām pasaules norisēm ir dziļākas un pilnīgākas nekā jebkad agrāk. Varbūt tieši tāpēc cilvēki joprojām labprāt tic pasakām – cilvēka dabā ir ļauties visa nezināmā, neparastā un pat mistiskā valdzinājumam. Jo vairāk mītu zinātne atspēko, jo vairāk vietas radošumam un fantāzijai. Lailas Pakalniņas filma "Spogulī" brīnišķīgi savieno pasaku pasauli un mūsdienu tehnoloģijas, atgādinot skatītājam – radošumu un zinātni nevajag pretnostatīt, tās viena otru lieliski papildina."

"Valmiermuižas alus darītavas" specbalvu saņēma režisora Matīsa Kažas filma "Wild East. Kur vedīs ceļš" "par īpašo redzējumu, kas klasiskām vērtībām piešķir mūsdienīgu skanējumu, bet kinematogrāfiskos jaunievedumus padara par jaunu tradīciju pieteikumu."

Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" šogad norisinājās no 23. līdz 27. februārim, un tās programma bija skatāma klātienē – festivāla mājās kinoteātrī "Splendid Palace", kur varēja aplūkot arī mūža balvas ieguvējai, kostīmu māksliniecei Ievai Kundziņai veltītu izstādi. Savukārt tiešsaistē filmas.lv skatāma retrospekcijas filmu programma un studentu filmu konkurss.

Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.