Panorāma

Izvēlies nākotni! 100 krēsli: Enerģētikā politiķi nav pildījuši nevienu solījumu

Panorāma

Pieaudzis I.Sudrabas partijas reitings

Atzīmē Ivara Selecka jubileju

«Lielā Kristapa» balvu par mūža ieguldījumu saņems Ivars Seleckis un Maija Selecka

Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu pirmoreiz "Lielā Kristapa" vēsturē tā noslēguma ceremonijā decembrī saņems nevis viena, bet divas izcilas personas - režisors un operators Ivars Seleckis un montāžas režisore Maija Selecka.

Kā norāda "Lielā Kristapa" pārstāvji, Ivars Seleckis un Maija Selecka ir unikāls radošais tandēms Latvijas kinovidē, abu kopējs ieguldījums kinomākslā ir nepārvērtējams.

Ivars Seleckis ir viens no spilgtākajiem latviešu kino dokumentālistiem un ierindojies dzīvo klasiķu kārtā. Ivars Seleckis ir viens no leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino stila pamatlicējiem un šobrīd vecākais aktīvi strādājošais dokumentālists Latvijā. Viņa filmas ir augsti novērtētas arī starptautiskos kino festivālos. Tās ieguvušas pasaulē nozīmīgākās dokumentālā kino balvas - Roberta Flaerti un Aivora Īvensa vārdā nosauktās balvas, kā arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu "Felikss" 1990.gadā par Eiropas labāko dokumentālo filmu "Šķērsiela", kā arī daudzus citus apbalvojumus.  

Ivars Seleckis ir 30 dokumentālo filmu režisors un operators, vēl arī operators 15 dokumentālajās filmās un trijās spēlfilmās. Viņš ir aizvadījis 54 darba gadus dokumentālajā kino - kopš paša pirmā ieraksta filmas titros "Operatora asistents - Ivars Seleckis" 1960.gadā. Pa ceļiem un neceļiem, pa dubļiem, pa jumtiem, pa jūru zvejas laivās, ar kamieļiem tuksnesī un ar krokodilu pa Latviju - kinodokumentālista dzīve ir raiba kā dzeņa vēders un skaista kā brīnišķa dziesma. Režisora un operatora Ivara Selecka dzīve turklāt ir arī Latvijas dokumentālā kino vēstures spogulis - visos būtiskākajos ceļa posmos viņš bijis klāt un daudzus pats nobruģējis, daudzus slavenus cilvēkus filmējis, bet vēl labprātāk - vienkāršus zemniekus, zvejniekus un mazās Šķērsielas iedzīvotājus.

Ivars Seleckis strādājis kopā ar daudziem Latvijas kinovēsturē leģendāriem cilvēkiem, bet vienmēr un rezultatīvi - ar Maiju Selecku, talantīgo montāžas režisori un arī dzīvesbiedri.

Maija Selecka visu šo Latvijas dokumentālā kino vēstures leģendāro periodu piedzīvojusi un pati līdzradījusi pie filmu montāžas galda, strādājot kopā ne tikai ar Ivaru Selecki (30 filmas), bet arī ar režisoriem Aivaru Freimani, Hercu Franku, Juri Podnieku, Ansi Epneru un citiem. Maija Selecka bijusi montāžas režisore vairāk nekā 60 dokumentālajām filmām, un liela daļa no tām pelnīti iekļuvušas Latvijas kinovēstures zelta fondā. Maijas Seleckas darbs mūža garumā, kas vairākkārt novērtēts ar "Lielā Kristapa" balvām, pierāda, ka talantīgs montāžas režisors ir nepārvērtējami svarīgs filmas līdzautors.

Balva par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā radošajam tandēmam tiks pasniegta "Lielā Kristapa" noslēguma ceremonijā 11.decembrī. Kā jau esam vēstījuši, šogad "Lielais Kristaps" norisināsies starptautiska pasākuma - Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā, ievadot Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas. Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā no 2. līdz 12. decembrim skatītājiem tiek piedāvātas vairāk nekā 120 filmas, savukārt Latvijas kino profesionāļiem sadarbībā ar Nacionālo kino centru sagatavota plaša industrijas programma – lekcijas, radošās darbnīcas pasaules klases kino nozares pārstāvju vadībā.

Kā vēstījām, 22.septembrī Ivars Seleckis svinēja 80 gadu jubileju, kam par godu tika rīkots jubilejas pasākums kinoteātrī "Splendid Place" Rīgā. Tika atklāta foto izstāde "Ivars Seleckis un viņa komanda", kurā redzamas dokumentālas fotogrāfijas no Rīgas Kinomuzeja, Rīgas Kinostudijas un režisora personīgajiem arhīviem, kas attaino dokumentālā kino uzņemšanu un autorus. Izstāde būs skatāma līdz 15.oktobrim.

Ivars Seleckis 1958.gadā sācis strādāt Rīgas Kinostudijā. 1966.gadā Maskavā ieguvis kinoinstitūta VGIK diplomu kinooperatora specialitātē. Paralēli studijām bijis operators filmām "Krasts" (1963), "Ceļa maize" (1963), "Gada reportāža" (1965), kurās iezīmējas viņa avangardiskais rokraksts, laužot iepriekšējo dokumentālā kino tradīciju. Šis laiks raksturīgs ar jaunām vēsmām kino veidošanas principos, ko vēlāk dēvē par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Tā guva plašu starptautisku rezonansi.

1970.gadā top filma "Valmieras meitenes", kurai un arī turpmākajām Seleckis ir operators un  režisors. Filma iegūst plašu sabiedrisku rezonansi un iezīmē viņa galveno  tematiku - asu sociālu jautājumu aktualizācija un drosmīgs sabiedrības norišu pētījums. To var redzēt filmās "Sieviete, kuru gaida" (1978), "Slāpju spogulis" (1976), "Meklēju vīrieti" (1983), "Šķērsielas" filmu sērijās (1988-2013), "Zolitūde" (1990), "Nāc lejā, bālais mēnes!" (1994), "Sāļā dzīve" (1998) un citās. Nozīmīgas ir arī izcilu kultūras darbinieku portretfilmas - filma "Maestro bez frakas" par Raimondu  Paulu (1985), "Sieviete starp diviem romāniem" par Regīnu Ezeru (1984), "Operdziedātāja uz skrituļslidām" par Elīnu Garanču (2002) un citas.

Nozīmīgs ir viņa devums mākslas filmu veidošanā. Ivars Seleckis ir Ulda Brauna filmas "Motociklu vasara" (1975), Imanta Krenberga "Zobena ēnā" (1976) un "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982) operators inscenētājs. Filmas raksturīgas ar īpašu kameras plastiku un pārliecinošu vizuālo stilu, kas apliecina meistara talantu.

Meistars savā cienījamā vecumā turpina aktīvi strādāt. 2013.gadā bija pirmizrāde vairāku gadu garumā tapušajai filmai "Kapitālisms Šķēsielā", 2014. gada 3.septembrī notika jaunākā darba pirmizrāde - kinonovele "Ķīpsalā", kas tapusi "Rīga 2014" programmā "Force majore" kopdarbā "Pāri ceļiem un upei"".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti