Lielā ekrāna pauze. Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma par Latvijas kino ainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Esam atpakaļ mājsēdē, kuras laikā dažāda veida audiovizuālās produkcijas patēriņš tikai pieaug – filmas skatāmies "vados", datoros, planšetēs un cita veida mazajos ekrānos. Tik intensīva audiovizuālā satura ražošana, kāda tā pasaulē ir patlaban, nav piedzīvota nekad, tāpat kā šāda satura patēriņš ar dažādu interneta platformu – globālo un lokālo – palīdzību. Kinoteātri jau atkal ir "uz pauzes".

ĪSUMĀ:

  • Filmu pirmizrāžu birums rudens sākumā iezīmē dažādību un jaunas režisoru paaudzes ienākšanu.
  • Kinoteātri atkal "uz pauzes", Covid-19 realitāte ietekmēja arī ''Riga IFF'' norisi.
  • Īsajā kinoteātru darbības laikā par veiksmīgāko kļuva filma "Tizlenes".
  • Kinoteātru darbības ierobežošana ir radījusi pamatīgu satricinājumu kino industrijai.
  • Krīze seko ļoti sekmīgajam 2019. gadam – gan Eiropā, gan arī Latvijā.
  • 2021. gads nevarēs iepriecināt ar reibinošu statistiku.
  • Filmas izrādīšana kinoteātrī ir vitāli svarīga joprojām.

Dažādi un jauni

Gan 2020. gadā, gan šogad Latvijā kinoteātri ilgstoši bijuši slēgti pandēmijas dēļ. Arī ilgi gaidītā darba atsākšana šā gada vasarā neizrādījās ilgtspējīga. Latvijas kinoteātru darbības periods iznāca gaužām īss, no vasaras vidus līdz oktobra vidum, mazliet vairāk nekā divi mēneši, kuru laikā ilgi gaidītās pirmizrādes uz lielā ekrāna tomēr paspēja nosvinēt vairākas Latvijas spēlfilmas – "Saki jā!", "Tizlenes", "Bedre", "Wild East. Kur vedīs ceļš", arī daudzsēriju filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un citas.

Īsajā laika sprīdī izrādītās Latvijas filmas iezīmēja gan stilistisku, gan žanrisku dažādību, un arī jaunas režisoru paaudzes ienākšanu – trīs no šīm filmām veidojuši režisori debitanti, turklāt ar krasi atšķirīgiem rokrakstiem un radošajām interesēm. Emocionāla jauda piemīt Daces Pūces sociālajai provinces drāmai "Bedre", kas izvirzīta "uz Oskariem", proti, izvēlēta kā Latvijas pieteikums ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" ārzemju filmu kategorijā. Dzirkstoša stila izjūta raksturo Martas Elīnas Martinsones atraktīvo, stilīgo filmu jauniešiem "Tizlenes", savdabīgs ir arī Matīsa Kažas mēģinājums lokalizēt vesterna žanru. Un tās nav vienīgās aktuālās filmas šajā rudenī – lielā ekrāna pirmizrādes bija arī vairākām nozīmīgām dokumentālajām filmām, piemēram, "Gorbačovs. Paradīze", "Homo Sovieticus" u. c.

Spēlfilma "Bedre"
Spēlfilma "Bedre"

Festivālu cerības

Tradicionāli spēcīga platforma filmai ir tās pirmizrāde starptautiskā festivālā, un arī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) vairākām Latvijas filmām bija ieplānotas pirmizrādes, lai pēcāk turpinātos šo filmu izrādīšana kinoteātros – uz lielā ekrāna. 

Diemžēl arī šeit Covid-19 realitāte ienesa savas korekcijas un vairākas no filmām tika pirmizrādītas pastiprinātu epidemioloģisko ierobežojumu situācijā, citas – jau tiešsaistē, piemēram, Dāvja Sīmaņa spēlfilma "Gads pirms kara", kas šī gada sākumā Latviju pārstāvēja starptautiskajā Roterdamas festivālā un bija pacietīgi gaidījusi pirmizrādi Latvijas kinoteātros. Savukārt režisores Lailas Pakalniņas selfiju estētikā veidotā versija par pasaku "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" – filma "Spogulī" – izrādījās noslēdzošais Rīgas Starptautiskā kino festivāla klātienes seanss. Plānotā izrādīšana kinoteātros abām filmām – gan "Gads pirms kara", gan "Spogulī" – iepauzēta.

Filma "Gads pirms kara"
Filma "Gads pirms kara"

Rīgas Starptautisko kino festivālu  izdevās atklāt unikālajai dokumentālajai filmai "Es piedzimu Rosellīni", Itālijas un Latvijas (studijas "VFS Films") izlolotajam projektam, kas savieno šķietami nesavienojamo – pasaules kino režijas ģēnija, itāļu neoreālista Roberto Rosellīni un zviedru zvaigznes Holivudā Ingridas Bergmanes dzimtu cieši saista ar Latvijas kino kultūru. Jā, tik tiešām – šīs filmas režisora Alesandro Rosellīni radu saimi, kurai piederīga arī aktrise, modele un ikoniska personība Izabella Rosellīni, ir filmējis Valdis Celmiņš – izcils operators, kura kameras spēks spēja piešķirt īpašu emocionālo jaudu Latvijas pēdējo 30 gadu populārākajai filmai "Dvēseļu putenis". 

Un vēl par festivāliem – novembra pirmajā nedēļā vairākas Latvijas filmas (gan "Emīlijas" pirmās divas sērijas, gan no minētajām arī "Kur vedīs ceļš" un "Spogulī") tiek izrādītas uz lielā ekrāna Ņujorkā, kur no 3. novembra sākas Baltijas filmu festivāls.

Kā kuram veicas

Jautājums – kā klājies Latvijas filmām īsajā kinoteātru darbības laikā? Skatītāju piesaistes ziņā par veiksmīgāko līdz šim kļuvusi filma "Tizlenes", kam izdevies ieinteresēt ap 10 000 skatītāju. Paralēlu dzīvi ir sākusi arī čehu valodā dublēta filmas versija, jo šī filma, kas vēsta par 90. gadu izskaņas tīņu dzīvi un stilizēta tālaika amerikāņu jauniešu filmu estētikā, ir tapusi kā Latvijas un Čehijas kopražojums. 

Katrīna Dambeniece, Asnāte Sofija Rožkalne un Ludmila Karpova filmā "Tizlenes"
Katrīna Dambeniece, Asnāte Sofija Rožkalne un Ludmila Karpova filmā "Tizlenes"

Veiksmīgs bijis daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" veidotāju, studijas "Mistrus Media" eksperiments – demonstrēt filmas sērijas atsevišķos kinoteātru seansos, lai gan pamatā tas veidots kā televīzijai un interneta platformām paredzēts darbs (varam šo faktu uztvert kā pierādījumu, ka arī skatītāji novērtē iespēju redzēt filmu kinozālē, ne tikai ērti pieejamu mājas ekrānos). Domājams, arī citu Latvijas filmu gaitas kinoteātros būtu bijušas pilnskanīgākas, ja tām atvēlētais repertuāra laiks nebūtu bijis tik ierobežots.

Rekordi un krīze

Un tomēr – kāpēc tāds satraukums par kinoteātriem? Kāpēc Latvijas filmas nevarētu iztikt ar rādīšanu platformās un televīzijās? Jā, filmas tiek demonstrētas dažādos kanālos, liela daļa no minētajām filmām jau ir nonākušas lielāko lokālo platformu piedāvājumā. Tomēr jāuzsver, ka filmas izrādīšana kinoteātrī ir vitāli svarīga joprojām – par spīti tehnoloģiju radītām iespējām katram no mums filmas skatīties, patērēt, baudīt (izvēlieties piemērotāko apzīmējumu) netraucētā "digitālā egoismā" uz sava mazā ekrāna.

Kālab filmas ir jāskatās kinoteātrī, kālab šīm klasiskajām kinoizrādīšanas vietām joprojām ir tik būtiska nozīme?

Te var minēt gan skatītāja uztveres aspektus, kam kinozāle nodrošina nepieciešamos apstākļus netraucētai "iegrimšanai filmā", gan arī ekonomiskos rādītājus. Pandēmijas diktētā kinoteātru darbības ierobežošana ir radījusi pamatīgu satricinājumu kino industrijai – gan komerciāli orientētam Holivudas biznesam, gan Eiropas, tai skaitā Latvijas, kino veidotājiem, izplatītājiem, izrādītājiem (kinoteātriem). Eiropā ieņēmumi no filmu izrādīšanas 2020. gadā ir samazinājušies par 70,4 % vai par 6,2 miljardiem eiro; salīdzinājumam var piebilst, ka šī krīze sekoja ļoti sekmīgajam 2019. gadam, kad kinoteātru ieņēmumi Eiropā bija 8,8 miljardi eiro un kinoteātros pulcējās 1,34 miljardi skatītāju (dati – no "The International Union of Cinemas")

Arī Latvijas kino pieredzē 2019. gads bija lielisks, gluži tāpat kā 2017. un 2018. gads, kad Latvijas filmu auditorijas kinoteātros bija rekordlielas – lielākās pēdējo 30 gadu laikā. (2018. gadā  – 556 832 skatītāju; 2019. gadā – 548 938 skatītāju). Šajā laikā uz ekrāniem iznāca Latvijas simtgades programmas filmas, arī "Kriminālās ekselences fonds", "Nameja gredzens" un "Dvēseļu putenis"; pat 2020. gadā pirms pandēmijas sākuma lieliski rezultāti bija filmai "Pilsēta pie upes", kas kļuva par skatītāko Latvijas filmu, ļaujot saglabāt augstu nacionālā kino procentu kopīgajā filmu izrādīšanas tirgū (kinoteātros izrādīto Latvijas filmu daļa 2018. gadā bija 22,06%, 2019. gadā – 20,16%, 2020. gadā – 19,9%, dati no NKC statistikas izdevuma "Facts and Figures").

Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”
Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”

Diemžēl 2021. gads nevarēs iepriecināt ar reibinošu statistiku – kinoteātru darbības laiks ir bijis īss, un jau strauji tuvojamies grūti prognozējamai gada izskaņai.

Tomēr tad, kad kinoteātri no jauna vērs savas durvis, – iesim un skatīsimies filmas uz lielā ekrāna, jo ekrānam patiešām ir nozīme!

Protams, mājsēdes laikā jāpievēršas straumēšanas platformu piedāvājumam – apjomīgu klasisko Latvijas filmu klāstu var skatīties nekomerciālajā platformā filmas.lv, kuras saturu nodrošina Nacionālais kino centrs, tāpat jaunās Latvijas filmas ir atrodamas arī dažādās interneta platformās. Tomēr tradicionālais kinobiznesa modelis paredz noteiktu filmu izplatīšanas sistēmu, kurā kinoteātriem ir ļoti būtiska loma, – tie nodrošina filmu veidotājiem ieņēmumus, kas nepieciešami filmu studiju darbības nodrošināšanai (valsts atbalsts filmu uzņemšanai saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem var būt tikai daļējs, pārējais finansējums filmu veidotājiem jāiegulda pašiem). Un, pat ja kinoskatītājam šis (filmu veidotāju izdzīvošanas) aspekts var likties "neinteresants", filmas skatīšanās kinoteātrī joprojām ir piedzīvojums, ideālā gadījumā – estētisks, māksliniecisks, emocionāls. Iespēju tikt izrādītām uz lielā ekrāna gaida vēl arī citas Latvijā tapušas filmas – spēlfilmas, dokumentālās, animācijas –, un jācer, ka šis brīdis pienāks pārredzamā nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti