Miks Zvirbulis ar sev raksturīgo humoru par jubilejām saka, ka tās uzskatot par siseņu uzbrukumu, kas jāpārdzīvo. Operatormākslas klasiķa 85. dzimšanas dienas vakarā kinoteātra "Splendid Palace" otrajā stāvā patiesi ir tik biezs kā siseņu pūznī. Te sanākuši kādreizējie operatora kolēģi, domubiedri un talanta cienītāji.
"Es domāju, ka viņš ir izteikts līderis, un grupā to var just; kad operators ir savā vietā un savā darbā, filmā viss iet uz priekšu. Kino savienībā viņš arī bija līderis, prata risināt lietas, prot sadarboties ar cilvēkiem, atbalstīt cilvēkus, visu to labāko es varu teikt. Gadi iet, bet kvalitātes paliek," par jubilāru sacīja kino režisors un operators Ivars Seleckis.
"Viņš ir godavīrs, pirmkārt. Ar viņu tiešām var mācīties tādu lietu, kā savākt ap sevi cilvēkus un nemācot mācīt caur savu darbošanos," uzsvēra kino un teātra režisors Varis Brasla. "Viņš patiešām ir apbrīnojams cilvēks, un man ļoti žēl, ka viņam nav tādu tiešo skolnieku, bet es domāju, ka pietiekami daudz tie, kas bija ap kameru, no viņa smēla to dzīves gudrību un dzīves domāšanu, nevis tādu grāmatu gudrību."
Svētku vakarā lielākā daļa no sveicējiem kāro iegūt arī jubilāra autogrāfu. Dzimšanas diena izraudzīta arī par latviešu kino režisores Brigitas Eglītes grāmatas "Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals. Miks Zvirbulis" atvēršanas reizi.
"Grāmata nav par Miku, bet grāmata ir ar Miku. Miks ir ļoti labs stāstnieks, ja viņš nebūtu kinooperators, es vienmēr saku – Miks būtu rakstnieks. Lai gan viņš tam nepiekrīt, bet es ticu. Mikam ir ļoti labas novērošanas spējas. Un viņš prot to ietērpt skaistā valodā. Un es, to ievērojot, lūdzu Mikam, vai viņš var savus piedzīvojumus man pastāstīt, ko viņš ir pieredzējis filmēšanas brīdī, ko viņš ir darījis ārpus kadra, ar kādiem cilvēkiem viņš ir ticies," pastāstīja Brigita Eglīte.
"Lielā Kristapa" balvas idejas autors un ieguvējs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un vairāk nekā 38 latviešu filmu operators pats vēl grāmatu neesot lasījis. Bet kāda būtu, piemēram, filma par paša dzīvi?
"Nekad es neesmu par tādu uzdevumu domājis, bet katrā ziņā tā būtu ļoti raiba filma ar zināmiem pozitīvisma elementiem, bet droši vien mana skorpiona daba ņemtu virsroku, un es esmu pārliecināts, ka – vai nu cilvēkam nav rakstura, vai viņš viņam ir pretīgs. Un man viņš ir pietiekami pretīgs, un tas būtu viens no tādiem filmas pamatelementiem," spriež jubilārs.
Īstena kino cilvēka svētkos bez filmas skatīšanās neiztikt. Klātesošajiem bija reta iespēja uz lielajiem ekrāniem skatīt Mika Zvirbuļa kameras darbu 1970. gada kino lentē "Klāvs – Mārtiņa dēls" 35 mm formātā.
"Priekš manis tā ir tāda upes veida dramaturģija, ar kuru viņi strādāja, ka laiks vienkārši plūst un attēls ir tā kā nepiesiets, bez enkura pārvietojas – un tā, man liekas, ir tāda tik maģiska sajūta, ko gribētos sasniegt, bet tu saproti, ka tu esi iespiests kaut kādos šī laika, pats savos rāmjos. Un ar apbrīnu var vērties tajā, kā viņiem ir izdevies radīt to filmu plūdumu," par filmu sacīja kinooperators Valdis Celmiņš.
