Lielbritānijas valdība ir sapratusi, ka kultūra ir jāatbalsta, tāpēc investoriem tiek piešķirtas lieliskas nodokļu atlaides, kuras bagātie cilvēki izmanto, lai ieguldītu filmās.
"Lielbritānija, ņemot vērā Holivudas attīstību, cenšas attīstīt arī filmu industriju te un tiek piedāvāti milzīgi nodokļu atvieglojumi," stāsta viens no investoru apspriedes rīkotājiem Agris Lauznieks. "Respektīvi investoram ir izvēle - vai nu maksāt valstij, vai investēt filmā un gūt peļņu. Tikai 6% filmu bankrotē, un attiecīgi ir ļoti liela iespēja, ka investors gūs peļņu un nesamaksās nodokļus."
"Kad es runāju par Latviju, tad tā ir vieta, kas tikpat kā nav izmantota, tur būtu ļoti lielas iespējas," uzskata investors Deivids Kotarelli. "Mēs vēl runājam ar investoriem un producentiem, ka jāceļ ir kvalifikācija un kāpēc gan to nedarīt Latvijā un kooperēties kopā?"
"Filmas var ļoti izmainīt zemi un valsti, veicināt tūrismu, un Latvijai ir lieliska lokācija, ja tikai valdība iedrošinās ārzemju filmu producentus nākt uz šejieni filmēt angļu filmas. Ir daudzas lietas, ko var ietekmēt valdība," - tā savukārt investors Tonijs Daglienti.
Grieķijā savulaik uzplaucis tūrisms tieši tad, kad tur sāka uzņemt starptautiskas filmas. Tomēr arī Latvija jau ir zināma kino ļaudīm pasaulē, kuri šeit ir uzņēmuši savu kino un pilnīgi iespējams, ka viņiem drīz piebiedrosies arī briti.
"Mums tā līdzšinējā pieredze ir diezgan raiba, ir bijuši vairāki Āzijas projekti - gan Japāna, gan Koreja, Honkonga, pat Indija. Ir bijuši vācieši," stāsta "Film Angels Studio" pārstāvis Ivo Ceplevičs. "Mums ir ļoti daudzas vēsturiskās vietas saglabātas, kuras noteikti daudzus interesē. Piemēram, mums bija pirmais projekts ar japāņiem, kad viņiem vajadzēja nofilmēt 19.gadsimta karu, un mēs to darījām tāpēc, ka mums Rīgai tuvu ir Ādažu poligons, ko varēja izmantot šādiem mērķiem."
Kamēr Anglijas valdība dara visu, lai atbalstītu kultūru, tikmēr Latvijā valsts iestādes uzskata, ka kino ir komerciāls pasākums un filmas radītāji ziedojumus nedrīkst saņemt.
"Latvijas filmu nozarē ir gadījums: biedrība, kas piesaista ziedojumus un šos ziedojumus tērē filmu uzņemšanai, speciāli šādā veidā sakārtota darbība un biedrība sāk saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta brīdinājumus, ka sabiedriskā labuma organizācija saņemtos ziedojumus nedrīkst novirzīt filmu uzņemšanai, jo formāli it kā ir taisnība, jo filmu veidotāji, producenti pamatā ir komercuzņēmumi likuma izpratnē, sabiedrības ar ierobežotu atbildību," stāsta Nacionālā kino centra vecākā referente informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.
Turklāt nopelnīt Latvijā ar filmu ir tikpat kā neiespējami.
"Pagājušā gada rekordiste ir Andra Gauja „Izlaiduma gads” – 34 000 skatītāju; tas nozīmē, ka par kino biļetēm, - jo šo peļņu savādāk nav iespējams dabūt atpakaļ kā ar kino biļetēm, - tas nozīmē, ka katram šim skatītājam kino biļetei būtu jāmaksā 10 eiro, bet mēs zinām, ka Latvijā kino biļete nemaksā 10 eiro, tātad katrs no šiem skatītājiem ir samaksājis vienu, divus, trīs eiro labākajā gadījumā; ja ir 100 000 un to nekad nesaņem producents pats, bet viņš dalās ar kinoteātri, šo izrādīšanas vietu," skaidro Matīsa.
Tomēr britu investori Latviju redz kā labu filmu ražošanas vietu un būtu gatavi investēt, tiesa gan, ar dažiem nosacījumiem.
"Ja jūs varat uztaisīt vairākas versijas – vienu angļu valodā, otru lokālajā valodā, to jau varēs pārdot internacionālajai publikai – tā arī būs panākumu atslēga, filma ir jāpārdod internacionālā vidē, jums jāskatās internacionālais tirgus, jo angļu valodu lieto visā pasaulē," norāda Daglienti.
