Līgava ļauj vējam noraut viņas plīvuru, lūdz sevi nozagt jaunam motociklistam un aizbēg no savām kāzām. Tā sākas filma “Motociklu vasara” (1975). Uz šosejas rēcoši motocikli un balts zirgs ir tās atpazīstamākās zīmes. Latvijas kino vēsturē tā iegājusi kā “operatoru” filma, jo “Motociklu vasara” apvienoja trīs rūdītus dokumentālistus: režisoru Uldi Braunu (bijušo operatoru) un divus operatorus-inscenētājus – Ivaru Selecki un Kalvi Zalcmani. Viņu asistents tolaik bija vēlāk atzītais spēles un arī dokumentālā kino operators Valdis Eglītis. Filmas izsmalcinātais dabas vērojums ar gaismu spēlēm, miglu, vēju un diviem skaistiem jauniem cilvēkiem papildināts ar spilgtām tipāžu epizodēm. Tā šķiet nebijusi veiksme latviešu kino tradīcijai.
“Latvijas Televīzijas režisori un žurnālisti šo dokumentālo projektu velta Latvijas kino operatoru vecmeistariem, saprotot, ka vairs nav ne tādu kameru (lai cik smagas tās būtu), ne arī tādas kino filmas (lai cik nejūtīga tā būtu),” norāda “arheoloģijas” veidotāju komanda.
Dokumentālajā filmā pētīts “Motociklu vasaras” tapšanas process. Viens no atklājumiem – vēsturiskie protokoli liecina, ka kinostudijas kolēģi šīs filmas risinājumam neticēja. Filmas galvenā varone Inese tolaik bija piecpadsmitgadīga meitene, kura izkonkurēja par sevi vecākas un precībām piemērotas aktrises. Pēc “Motociklu vasaras” Inese Jansone par aktrisi kļūt negribēja. Filmas veidotāji viņu satika 45 gadus pēc filmas uzņemšanas – staltu, skaistu un pašpārliecinātu sievieti, kura gatavojās savas mazmeitas 16. dzimšanas dienai. Inese Jansone arī satikās ar savu liktenīgo motociklistu Pēteri Gaudiņu. Viņiem pietika drosmes uzsēsties un motocikla un ļauties brauciena ātrumam.
Filmas arheoloģiju veidojusi režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operators-inscenētājs Edgars Bite, producenti – Ieva Rozentāle un Dzintars Belogrudovs.
“Motociklu vasara. Filmas arheoloģija” – 20. jūnijā pulksten 21.20 LTV1 un REPLAY.lv. Pēc dokumentālā stāsta – filma “Motociklu vasara”.
