Pēcpusdiena

"KPV LV" valde izslēdz Gobzemu no partijas. Kas sagaida otru populārāko partiju Latvijā?

Pēcpusdiena

Rasma Bumbiere vēlas attīstīt jātnieku sportu Rēzeknes novadā

Latvijas filmām apmeklējums 2018. gadā trīskāršojies

Latvijas simtgades gadā vietējo filmu apmeklējums trīskāršojies

Aizvadītais gads ieies Latvijas kino vēsturē kā īpašs skatītāju intereses kāpinājums, ko veicināja gan Nacionālā kino centra (NKC) programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", gan citas ļoti populāras pašmāju filmas ar saviem rekordiem. Kopumā Latvijas filmu "tirgus daļa", salīdzinot ar 2017. gadu, skatītāju skaita ziņā ir trīskāršojusies, informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa.

Kopumā Latvijas filmas 2018. gadā apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāji – tas ir gandrīz trīsreiz vairāk, salīdzinot ar 194 083 apmeklējumiem 2017. gadā. Tāpēc arī tā sauktā Latvijas filmu "tirgus daļa" skatītāju statistikā pieaugusi gandrīz trīskārt – no 7,84% pērn līdz 22,07% šogad. Kopējais kino apmeklējumu skaits 2018. gadā, ieskaitot Eiropas filmas, ASV un citu valstu produkciju, ir vairāk nekā 2 530 000, skaidro Matīsa.

Līdz ar to būtiskas izmaiņas notikušas kinoteātros apmeklētāko filmu sarakstā, kur desmitniekā pēdējo 25 gadu laikā nav bijis vairāk par divām Latvijas filmām, bet šogad ir piecas: tūlīt pēc tradicionāli populārās Holivudas pilnmetrāžas animācijas (šogad – ""Viesnīca “Transilvānija" 3: Mošķu brīvdienas" ar 93 778  apmeklētāju) seko trīs Latvijas filmas attiecīgi

saraksta 2., 3. un 4. vietā – režisores Annas Vidulejas simtgades filma "Homo novus" (91 561 apmeklētājs), Aigara Graubas "Nameja gredzens" (82 285), Oskara Rupenheita "Kriminālās ekselences fonds" (81 526).

2018. gada topā iekļuvušas vēl divas simtgades filmas – režisores Ināras Kolmanes "Bille" (7. vieta un 60 215 skatītāji) un režisores Madaras Dišleres "Paradīze ’89" (9. vieta un 57 307 skatītāji).

Apmeklētāko Latvijas filmu tops zināmā mērā revidē dažādus stereotipiskus pieņēmumus par kinoskatītāju prognozējamo pieprasījumu – pēc piecām iepriekšminētajām filmām seko režisora Dāvja Sīmaņa Simtgades spēlfilma "Tēvs Nakts" (40 632), divas komerciāli orientētas komēdijas (režisora Māra Martinsona "Jaungada taksometrs" ar 39 842 un Andreja Ēķa "Blēži" ar 29 660), bet topa devīto un desmito vietu ieņem divas simtgades dokumentālās filmas – brāļu Ābeļu "Baltu ciltis" un Ivara Selecka "Turpinājums", kuru sasniegtie apmeklējuma rādītāji ir dokumentālajam kino ļoti augsti (attiecīgi 16 109 un 11 453 skatītāji).

Gandrīz neatpaliekot no klasiķa Selecka darba, augstu vietu 2018. gada topā sasniegusi arī pirmā simtgades animācijas filma "Saule brauca debesīs" – jau 11 381 apmeklētājs, lai gan filma pirmizrādi piedzīvoja tikai novembrī un uz aizvadītā gada statistiku attiecas tikai divi mēneši  no tās kinorepertuāra dzīves, norāda NKC.

NKC vēl neapkopo galīgo simtgades filmu statistiku, kurā būs iekļaujamas arī trīs 2017. gadā pirmizrādītās filmas un vēl divas, kas uz ekrāniem nonāk 2019. gadā.

Starpziņojumā par 2018. gadu norādīts, ka simtgades filmas ir skatījušies vairāk nekā 300 000 skatītāju 7398 seansos, bet kopā ar 2017. gada filmām – apmēram 390 000 skatītāju.

Filmu kases ieņēmumu ziņā Latvijas filmu tirgus daļa 2018. gadā sasniegusi 18,83%. Kases ieņēmumu līderis 2018. gadā ir Latvijas filma – "Kriminālās ekselences fonds" (461 564,08 eiro),

kas apsteidz gan populārās animācijas filmas "Viesnīca "Transilvānija"" un "Grinčs", gan citas TOP 10 filmas – "Bohēmista rapsodija", "Džonijs Anglis 3" un "Brīvība piecdesmit nokrāsās".

Filma "Kriminālās ekselences fonds" ievērojama arī ar to, ka uzstādījusi repertuāra dzīves rekordu – kopš pirmizrādes 2018. gada 2. februārī filma veselu gadu atrodama kinoteātra "Kino Citadele" repertuārā  un ar to arī daļēji skaidrojami tās kases ieņēmumu panākumi – citur, īpaši reģionos ārpus Rīgas, Latvijas filmas bieži tiek izrādītas par lētākām biļetēm.

Sagaidāms, ka arī 2019. gadā statistikas ziņas būs iepriecinošas, jo vairākas no TOP 10 filmām joprojām ir kinoteātru repertuārā, turklāt, sākot ar janvāra beigām, kinoteātros strauji ienāk jaunas Latvijas filmas ar dažādiem finansējuma avotiem.

No 1. februāra kinorepertuārā nonāk piecpadsmitā simtgades filma – Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filma "Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi", bet pēdējā filma programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei būs Gata Šmita spēlfilma "1906" (no 15. marta). Februārī gaidāma arī Igaunijas simtgades filmu programmā finansētā un Berlināles konkursā iekļautā animācijas filma "Lote un pazudušie pūķi" (no 22. februāra), gan Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītas jaunu režisoru debijas filmas – Jāņa Ābeles "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" (no 2. februāra) un Alises Zariņas "Blakus" (no 1. marta). Vēl citi finansējuma avoti izmantoti ģimenes filmai "Vecā dārza noslēpums" (repertuārā no 25. janvāra), kuras tapšanai saņemts arī Latvijas Televīzijas atbalsts. Bez valsts atbalsta top režisora Andreja Ēķa jaunā adaptētā komēdija "Klases salidojums" (uz ekrāniem no 15. februāra).

Zināms, ka arī rudenī gaidāmas vismaz triju NKC konkursos atbalstītu spēlfilmu pirmizrādes – septembrī Juris Kursietis pirmizrādīs spēlfilmu "Oļegs", oktobra vidū šogad jau otro pirmizrādi svinēs režisors Jānis Ābele, nododot skatītāju vērtējumam Jāņa Joņeva romāna "Jelgava ’94" ekranizāciju, bet oktobra beigās Andris Gauja būs pabeidzis savu ambiciozo projektu "Nekas mūs neapturēs". Savukārt novembrī, Latvijas 101. jubilejas laikā, kinoteātros nonāks režisora Dzintara Dreiberga vērienīgā spēlfilma "Dvēseļu putenis", kam finansējums tika piešķirts ar īpašiem Saeimas lēmumiem (pirmizrāde 11. novembrī).

Visa gada garumā tiks pirmizrādītas arī jaunas un kvalitatīvas dokumentālās filmas, rudenī solīta režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas ļoti personiskā un autobiogrāfiskā pilnmetrāžas filma "Mans mīļākais karš", animācijas un dokumentālā kino apvienojums.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti