Kultūra

Neērtais impērijas mantojums: savulaik varenais Rīgas Kara hospitālis grimst aizmirstībā

Kultūra

Kristapa Zariņa izstādes "Plastmasas grieķi" centrā slaveni antīkie tēli

Čaka muzejā skatāma izstāde par mūsu kino sākumiem

Latvijas kino sākumposma atspoguļojums - izstādē Čaka muzejā

Latvijas kino šobrīd piedzīvo lielu uzplaukumu. Jaunākie dati liecina - pērn teju trīskāršojies Latvijas filmu skatītāju skaits kinoteātros un pašmāju kino darbi iekļuvuši arī populārāko filmu topos. Kontekstā ar šo faktu interesanta būs Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde, kas otrdien sāksies Čaka muzejā un aizvedīs uz pašiem mūsu kino pirmsākumiem.

Izstāde veltīta 20 gadu ilgam laika posmam pirms 2. pasaules kara, kad tapa mūsu pirmās filmas. Lielākā daļa no tām līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet izstādē tās varēs iepazīt ar fotogrāfiju, vēstuļu, dokumentu un dažādu citu materiālu starpniecību.

Aleksandra Rusteiķa mēmā filma „Lāčplēsis” ir viena no retajām pirmās brīvvalsts kinolentēm, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Lielākā daļa, diemžēl, ir zudušas. To vidū arī pati pirmā Latvijas aktierfilma „Es karā aiziedams”, ko 1920. gadā uzņēma Vilis Segliņš, kā arī vairākas tolaik īpaši ražīgā režisora Pjotra Čardiņina filmas „Laiku viesulī”, „Vilkiem mests laupījums” un „Psihe”.

„Psihe” piemēram ļoti interesanta ar to, ka tajā pirmo reizi kā aktieri sastapās divas vēlākās leģendas, stāsta izstādes „Ceļā un Latvijas „Holivudu”” autore Līvija Dūmiņa:

„Tas ir 1922.gads, un tajā filmējies ir Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis un arī tobrīd jauniņā dejotāja Lilita Bērziņa, vēlāk ievērojamā Dailes teātra aktrise, viena no izcilākajām aktrisēm vispār latviešu teātra vēsturē. Bet nu, jā, tas ir fakts – viņi satikās filmēšanas procesā”.

Filma vēsta par mīlas peripetijām, un galvenos mīlētājus tad arī spēlē Eduards Smiļģis un Lilita Bērziņa. Slavenās aktrises atmiņas par filmas tapšanu glabā arī Latvijas Radio fonotēka, tās iekļautas Viktora Hausmaņa veidotajā raidījumā.

Lilita Bērziņa: „Gadījās taisni tā, ka uz ielas man pienāca klāt viens cilvēks un prasīja – vai es negribot filmēties? Nu kā gan es jauna meitene, 18 gadu, negribēšu filmēties. Tad mani tūdaļ aizveda uz Alberta ielu, kur vienā sētā notika mēģinājumu proves. Tas bija saistīts ar filmu „Psihe”, kur es spēlēju galveno lomu. Nu spēlēju, tas ir pārāk augsti teikts… Filmai nebija nekādu panākumu. Eduards Smiļģis bija mans partneris”.

Toties pēc satikšanās filmēšanas laukumā Smiļģis uzaicināja Lilitu Bērziņu uz Dailes teātri, un drīz vien sākās viņas slavas laiks.

Bet izstādē par filmu „Psihe” liecinās gan fotogrāfijas, gan filmas scenārijs. Kopumā izstāde piedāvā ielūkoties vairāk nekā 10 pirmās brīvvalsts laika filmās.

„Mēs, pa šīm pēdām ejot, varam uzburt to ainu, kādas tās filmas varēja izskatīties. Turklāt uz planšetēm ir ne tikai fotogrāfijas, tur ir arī scenāriji, līgumi, dokumenti, vēstules,” saka Dūmiņa.

Ja Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par Holivudas zelta laikmetu, tad uz Latvijas kino to, protams, attiecināt nevar, tomēr tas ir ļoti nozīmīgs posms.

Mūsu pirmās filmas top par ierobežotiem līdzekļiem pavisam mazās filmu studijās, taču tas notiek ar milzu entuziasmu un enerģiju.

„Ir jauna valsts. Ir nodibinājušies jau teātri – Nacionālais teātris, Dailes teātris. Un ar ko tad latvieši ir sliktāki par citiem? Mums vajag arī savu kino. Un mēs sākam ar milzu entuziasmu. To es gribēju izstādē arī parādīt, ka tas bija priecīgs, ar milzu enerģiju un entuziasmu piepildīts posms, kad cilvēki grib darboties, grib savu kino.

Nebija jau tās filmas visas veiksmīgas, bet tās bija ļoti svarīgi pirmie mēģinājumi un svarīgs pašapziņas solis,” stāsta Dūmiņa.

Kārlis Pabriks un Milda Zīlava ir galvenajās lomās filmā „Dzimtene sauc”, kas ir vēl viena no retajām filmām, kas izdzīvojusi līdz mūsdienām. Mīlestības līnija, kas savijusies ar patriotisma tēmu, ir dominējošā pirmajās filmās. Bet tikušas uzņemtas arī komēdijas . To vidū „Fricītis Jūrmalā”, „Piltenes prāģeri” un „Ustuptēva piedzīvojumi”.

Ceļojošā izstāde „Ceļā uz Latvijas Holivudu” jau paviesojusies Kuldīgā, Jelgavā, Galēnos un Ogrē un nu tā piestās Rīgā, Čaka muzejā, stāsta projekta kuratore Elīna Drulle:

„Čaka muzejā telpas nav tik lielas, lai izstādītu uzreiz visas planšetes ar visām filmām. Tāpēc sākotnēji tās būs jau pieminētā „Psihe”, tāpat „Laiku viesulī'', filma, kam scenāriju rakstījis Jānis Akuraters, kā arī filmas „Tautudēls” un „Zvejnieka dēls”.

Izstāde „Ceļā uz Latvijas „Holivudu”” Čaka muzejā būs apskatāma līdz maija nogalei, ik pa laikam planšetes tiks mainītas, lai skatītāji varētu izsekot visam izstādes stāstam, kas sākas ar filmu „Es karā aiziedams” un noslēdzas ar filmu „Kaugurieši”.

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti