Latvijas kino nozares budžets šogad ļaus atbalstīt 2 – 3 spēlfilmas

Simtgades finansējums uz dažiem gadiem par veiksmes stāstu padarīja Latvijas kino nozari. Tapa 16 saturiski nozīmīgi un žanriski daudzveidīgi kino darbi, rosinot lielu interesi par pašmāju kino arī skatītājos.

Papildus piešķirtais simtgades finansējums ļāva nozarei strādāt ar vairāk nekā 9 miljoniem eiro gadā, bet šī gada nozares budžets ir teju uz pusi mazāks.

No valsts budžeta kino nozarei šogad papildus piešķirts pusmiljons eiro identitāti stiprinošu filmu veidošanai. Tādējādi kopumā nozares budžets šogad ir nepilni 5 miljoni eiro.

Tas ir vairāk nekā pirms simtgades programmas, jo, piemēram, 2015.gadā kino budžets bija 4,2 miljoni eiro, bet teju uz pusi mazāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija pāri par 9 miljoniem eiro.

Latvijas kino nozares budžets šogad ļaus atbalstīt 2 – 3 filmasBaiba Kušķe

    Tas nozīmē arī strauju filmu skaita sarukumu – situāciju raksturoja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. 

    “Mēs strādājam, bet, protams, tāda filmu pārbagātība, kāda bija iespējama 2018.gadā un 2017.gada nogalē, kad mēs sākām programmu „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, mūs šogad negaida. Nevarētu teikt, ka situācija ir ārkārtīgi dramatiska, bet protams tas atkritiens būs jūtams.

    To jutīs gan skatītāji, gan nozare, jo, teiksim, projektu prezentācijās un šā gada pamatkonkursā mēs varēsim palaist ražošanā augstākais divas ar pusi vai trīs spēlfilmas,” atzina Rietuma.

    Tik mazs skaits filmu nenodrošina nozarei tik svarīgo procesu. Proti, veselīgs process veidojas tikai tad, ja top dažādu žanru un veidu filmas, kā tas notika, pateicoties simtgades programmai.

    Un to arī novērtēja skatītāji.

    “Protams, ir ārkārtīgi būtiski saglabāt šo finansējuma pieaugšanas tendenci, lai noturētu to, ko nozare sasniedza 2018.gadā. Jo nenoliedzami šie skatītāju vai auditorijas rādījumi ir labāki nekā jebkad. Ir skatījušies latviešu filmas vairāk nekā 500 000 skatītāju, tā kā būtībā pagājušais gads pierādīja šo žanrisko dažādību un to, ka – jā, jo vairāk mums ir, jo vairāk mēs piedāvājam, jo vairāk mēs skatāmies,” norādīja Dita Rietuma.

    Arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) vērtēja, ka saistībā ar simtgadi kino nozare izcili pierādīja savu lielo potenciālu gan ekonomiskajā, gan izglītojošā, gan mākslinieciskajā nozīmē.

    Mēs spējam pelnīt ar filmām, spējam paņemt lielu kino tirgus daļu Latvijā, un pats galvenais – raisīt interesi par mūsu valstij nozīmīgiem un aktuāliem tematiem,” sacīja ministre.

    Liela tuvredzība būtu šo daudzpusīgo pienesumu atkal ignorēt, tādēļ Kultūras ministrija kino nozari paturēs kā vienu no jomas prioritātēm un mērķtiecīgi iestāsies par finansējuma palielināšanu.

    “Lai filmu nozare varētu turpināt tikpat dinamiski attīstīties, faktiski nozares pamatbāzei vajadzētu vismaz vēl divus miljonus pastāvīgi klāt. Būtu ļoti svarīgi tomēr šo budžetu audzēt līdz 7,5 vai pat 8 miljoni eiro, lai varētu uzturēt pozitīvas attīstības dinamiku,” sacīja ministre.

    Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā joprojām ir mazākais valsts finansējums kino ražošanai. Igaunija šim mērķim jau tagad piešķir 10 miljonus eiro, Lietuvā šis atbalsts ir nedaudz, bet tomēr lielāks nekā Latvijā.

    Kino, foto un TV
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti