Latvijas jaunie režisori: Dāvis Dreimanis, hiphops un vēlreiz Jurijs Skorobogatovs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Novembrī Latvijas Televīzijas septītajā kanālā (LTV7) turpinās jauno režisoru īsfilmu programma. Lsm.lv ik nedēļu piedāvā nelielu iepazīšanos ar jaunajiem režisoriem. Šoreiz – ar Dāvi Dreimani un vēlreiz ar Juriju Skorobogatovu, jo trešdienas, 4.novembra, vakarā plkst. 22 LTV7 demonstrē vēl vienu viņa filmu.

Dāvis Dreimanis un “Laiks ir uzvarējis”

Dāvis šobrīd apgūst režisora profesiju Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursā. Sākotnēji bijusi doma stāties kādā no prestižajām britu skolām, bet tā arī nav atradis veidu, kā iegūt mācībām nepieciešamos līdzekļus. Lēmumu kļūt par režisoru neesot inscinējis kāds mistisks “Dieva pieskāriens”, Dāvis jau 16 gadu vecumā gluži vienkārši konstatējis, ka viņu interesē kino.

“Toreiz man ļoti patika Martins Skorsēze, bet, paliekot vecākam, zaudēju sajūtu, ka vispār kāds režisors būtu “nu baigais čalis”,” saka Dāvis. Pirmo īsfilmu viņš izveidojis jau vidusskolā.

“Šajā posmā cilvēkam ir daudz brīvā laika un reizē īpaši nerūp tas, kā viņš to pavada. Par ko bija filma? Velns viņu zina! Šķiet, galvenais varonis ļoti vēlējās strādāt kādā laikrakstā, bet, mēģinot atrast kādu spilgtu dzīvesstāstu savam rakstam, satika visādus idiotus," stāsta režisors. Tagad filma no datora esot pazudusi.

Dokumentālā filma “Laiks ir uzvarējis” ir mēģinājums iezīmēt Latvijas hiphopa scēnas attīstību, par pamatu ņemot šī muzikālā žanra spilgtāko tēlu Ozolu jeb Ģirtu Rozentālu un jauno laiku censoni – reperi Fiņķi: “Pēkšņi atcerējos, ka gan skolā, gan mājās esam skatījušies Ozola vecos klipus. Ir tāds foršs čalis, kas "Youtube" slēgtajā kanālā salicis paša pirms aptuveni 15 gadiem VHS kasetēs rakstītus materiālus, kurus vairs nekur citur nevar atrast. Sapratu, ka Ozols ir fenomenāls! Neviens cits pie mums tā nav strādājis un nekad nestrādās."

Dāvim nekad pašam pastiprinātas intereses par hiphopu nav bijis un neesot joprojām, taču Ozols interesējis kā “ikona un kārtīgs brends”, kuru zina pat viņa mamma: “Šo līmeni joprojām nevienam reperim nav izdevies pārsist – uzstāšanās Dziesmu svētkos, kopā ar Raimondu Paulu un pie prezidentes pils, kad Vaira Vīķe-Freiberga kameru priekšā atzina, ka hiphops ir vārda uzvara pār “ladabadu”." Atcerējies par draugu, kurš ir labi pazīstams ar Latvijas reperiem, tāpēc neesot bijis problēmu tikt pie vajadzīgajiem kontaktiem: “Atšķirībā no Gustavo, kurš par saviem jaunības gadiem izsakās nelabprāt, Ozols ne noliedz, ne arī līdz galam kaunas par šiem laikiem."

Dāvim šķiet, ka kopumā attieksme pret hiphopa žanru Latvijā ir mainījusies, taču daļai tas joprojām asociējoties ar līdz ceļiem nolaistām biksēm un zelta zobiem.

“Lai gan ir arī dziesmas, ko varētu pārdot masām, Latvijas šodienas reperi joprojām nevar izlauzties no nosacītas mūzikas pagrīdes. Piemēram, Edavārdiem, Fiņķim un Ansim ir atsevišķi gabali, kuri varētu griezties radio, ja vien tiktu mērķtiecīgāk popularizēti,” uzskata režisors.

Vēl kādu problēmu Dāvis saskata mūsdienu reperu dziesmu tekstos.

“Viņiem pārāk patīk repot par pašu repu. Man nav īsti interesanti klausīties par to, kuri ir un kuri nav īstie reperi, vai arī kurš no viņiem netiek pietiekami cienīts,” skaidro Dāvis. "Jāsaprot, ka līdzīgi kā avangarda kino, arī pagrīdes hiphops ir nišas produkts, kas pamatā vienmēr interesēs tikai šauro cilvēku loku, tādēļ tagad lielai cilvēku daļai no hiphopa ir zināmas tikai tādas apvienības kā "Bermudu divstūris" un Gačo."

Sākuma periodā Dāvim interesanta likusies apvienība “Olas”, kuri pratuši noturēt balansu starp humoru un nopietnību, taču šobrīd viņi esot aizgājuši “diezgan lielā sviestā”.

“Vienā no pēdējām dziesmām viņi izklausījās pēc repera Rasela. Tā vairs nav komēdija, tas ir patiešām nopietni,” saka Dāvis.

Filma “Laiks ir uzvarējis” šogad izpelnījās nominācijas vairākās festivālā “Lielais Kristaps” kategorijās. Dāvja 3. kursa darbu – spēles īsfilmu “Rebeka” – LTV7 rādīs 16. decembrī. Tā ir viegla kriminālkomēdija par diviem latviešu “lūzeriem”, kuri cīnās ar noziedzīgo pasauli: “Kriminālkomēdijas žanrs man vienmēr bijis tuvs – ne klasiskajā izpratnē, bet 80. gadu estētikā kā, piemēram, filmas “Nāvējošais ierocis”, “Pusnakts skrējiens” u.c.”. Nākamā Dāvja iecere diplomdarbam ir “road movie” tipa komēdija, kurā galvenajam varonim jānogādā mašīna uz tēva dzimšanas dienas svinībām pilsētas otrā galā, tomēr šajā relatīvi vienkāršajā procesā viņu kavē viss iespējamais.

Par koku ar diviem galiem Dāvis dēvē mūsu dzīvošanu maza miesta apstākļos, jo apstākļi, kad nekam nav līdzekļu, noved pie tā, ka daudzi jomas profesionāļi ir atsaucīgi un gatavi palīdzēt arī bez maksas.

“Lielāka problēma par vispārēju līdzekļu neesamību ir neliels budžets, jo tiklīdz sāc maksāt vienam, ir jāmaksā visiem. Tajā brīdī gan šķiet, ka pilnīgi neko vairs nevari atļauties," saka režisors. Runājot par nozari kopumā, Dāvis norāda uz pārlieku lielu ieslīgšanu sociāli reālistiskās sadzīves drāmas žanrā.

“Varbūt tas izklausās primitīvs salīdzinājums, bet man gribētos redzēt vairāk košu filmu. Tas nenozīmē, ka nav jārunā par džekiem no rajona vai Latvijas tiesu sistēmas nepilnībām, vienkārši to var darīt arī citā veidā – žanra kino, komēdijās vai vesternos. Tāpat šādu tēmu apskatīšanai obligāti nav nepieciešma tieši rokas kamera," skaidro Dāvis.

Arī pēdējā laika labākajos piemēros Latvijas kino – “Cilvēki tur”, “Mammu, es tevi mīlu” un “Modrī” – Dāvis saskata būtiskas problēmas, piemēram, galvenajai sižeta līnijai tiekot ieskicētai par vēlu vai tādai iztrūkstot vispār. Latvijas pēdējā laika kino estētikai esot raksturīga lēna, pelēka, stīva maniere, kurā ir daudz varoņu ar gariem ģīmjiem un nekas īpaši nenotiek. Citādi esot ar dokumentālo kino, jo tādas filmas kā “Ģimenes lietas” vai “Mans tēvs baņķieris” droši varot ieteikt ikvienam ārzemniekam.

Uz Latvijas kino nākotni Dāvis atšķirībā no daudziem vienaudžiem gluži tik pozitīvi neskatās.

“Savā ziņā jāpiekrīt režisoram Dāvim Sīmanim, kurš teica, ka Latvijā nekad nebūs laba kino, jo šīs nozares profesionāļiem ir pārāk maz iespēju treniņam. Valstī ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju vienkārši nevar runāt par nopietnu kino. Tas labākajā gadījumā ir dārgs hobijs,” skaidro režisors. Par spīti visam, Dāvis prom braukt negrasās, jo esot māju cilvēks, kurš nedēļas nogales joprojām pavada savā dzimtajā pilsētā Limbažos.

Jurijs Skorobogatovs un “Skrūvgriezis”

“Režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvents, veiksmīgi attēlo klasisku urbānu stāstu neparastā, labi pārdomātā veidā. Viņa stāsts pievēršas ikdienišķam autozaglim un skolotājam, kurš domā, ka var apmuļķot pārējos zaglēnus,” filmu “Skrūvgriezis” raksturo “Short Riga” Baltijas studentu filmu konkursa kurators Toms Palmens.

Filma “Skrūvgriezis” ir Jurija Skorobogatova režisora maģistra studiju diplomdarbs. “Tā ir melnā kriminālkomēdija, kuras centrā ir stāsts par ekonomisku noziegumu, kas saistīts ar grūti konvertējamu valūtu. Nav nekāds intelektuāls gabals, bet aizraujoša, dinamiska izklaides filma,” norāda režisors. Pie scenārija viņš strādājis kopā ar akadēmijas piesaistīto mācībspēku, Ņujorkas kinoskolas profesoru Borisu Fruminu: “Es vēlējos izveidot žanra filmu. Manuprāt, tieši žanrs ir tas, kā Latvijā šobrīd ļoti pietrūkst. Visi ir tik ļoti aizrāvušies ar tā saucamo “art-house”, ka tas jau pats par sevi sāk kļūt par tādu kā vietējo žanru.

Darbs melnās kriminālkomēdijas žanrā aizsācies ar piecu minūšu garo īsfilmu “Pie robežas”, kas vēsta par cigarešu kontrabandistiem Latgalē: “Cilvēki, kuri nodarbojas ar likuma pārkāpšanu, ir rīcības cilvēki. Viņi nesēž un īpaši nepašrefleksē, bet kaut ko dara!”. Filma “Skrūvgriezis” četrreiz rādīta kinoteātri “Cinnamon”, kur tāpat kā “Baltās nakts'' filmu skatē ieguvusi skatītāju simpātiju balvu: “Komēdijas žanrs ir vieglākais ceļš, kā redzēt skatītāju reakciju. Ja viņi smejas, kaut kas ir sanācis!”. Jurijs esot arī izlobījis, kāda ir mūsdienīgas komēdijas veiksmes formula: “Tur jābūt nedaudz cinismam, nacionālismam un idiotismam. Tad viss izdosies.”

Plašāk par Juriju Skorobogatovu lasiet šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti