Latvijas jaunie režisori: Astra Zoldnere un Rinalds Zelts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas Televīzija līdz gada beigām kanālā LTV7 trešdienu vakaros izrāda vairāk nekā 20 studentu īsfilmas. Lielākā daļa šo filmu jau piedzīvojušas savu pirmizrādi televīzijas ekrānos un šobrīd pieejamas LTV arhīvā internetā. Svētku priekšvakarā portāls lsm.lv piedāvā nelielu iepazīšanos ar vēl diviem Latvijas jaunajiem režisoriem. Šoreiz – Rinaldu Zeltu un Astru Zoldneri, kuru īsfilmas skatāmas LTV7 23. decembrī plkst. 22.

Rinalds Zelts un “Lielās spodrības gaismā”

Sākumā Rinalds mācījies kino kritiku Latvijas Kultūras akadēmijā, bet pēc pāris gadiem kopā ar diviem studiju biedriem sācis apmeklēt režijas kursus pie Pētera Krilova. Ātri vien sapratis, ka ar teoriju ir par maz un gribas darīt kaut ko praktisku: “Tad mēs pārslēdzāmies uz īstu kino!” Šobrīd Rinalds mācās 4. kursā bakalura programmā filmu režisoros, bet jau no pamatskolas laikiem viņu interesējusi fotogrāfija un vizuālā pasaule: “Tikko Latvijā parādījās pirmais digitālais fotoaparāts, tā man tāds bija”.

Otrajā kursā veidojis dokumentālo filmu “Lokšāvējs”, kurai par pamatu ņēmis personīgo dzīvi, jo pats ar šo sporta veidu vairākus gadus nodarbojies. Filma, tāpat kā viņa jaunākais darbs, ir bez teksta: “Mēģināju veidot līdzīgi kā to agrāk darīja Latvijas dokumentālisti. Darbs tikai ar skaņu celiņu un vizuālo materiālu ir augstākā pilotāža. Tur nebija tās gaļas, kur skatītājam iekosties – dialogi un mutes plātīšana.”

Līdzīgi kā citi viņa jaunie kolēģi Rinalds norāda, ka dialogu veidošana viņam sagādājot lielas problēmas, bet scenārista palīdzību nemaz īsti nezinātu, kur meklēt. Filma “Lielās spodrības gaismā” ir veidota pēc Ērika Ādamsona krājuma “Smalkās kaites” stāsta ar tādu pašu nosaukumu motīviem, mēģinot ar filmas palīdzību atkost vēstījumu, ko bija iecerējis autors. Studiju laikā liela Rinalda autoritāte bijis režisors Elmārs Seņkovs, kurš pasniedzis studentiem aktiermeistarību. Nejauši satiekoties Smiļģa muzejā, Elmārs ieminējies, ka šī grāmata ir labs materiāls, ar ko strādāt – sevišķi studiju gados.

Savam diplomdarbam Rinalds par pamatu izvēlējies Andra Kolberga romānu “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, kam jau reiz tapusi ekranizācija – 1987. gadā Rīgas Kinostudijā veidotā Arvīda Krieva filma ar šī brīža Latvijas superzvaigzni Alvi Hermani galvenajā lomā: “Varbūt es apgrozos ļoti šaurās aprindās, bet šķiet, ka daudzi ir aizmirsuši Andri Kolbergu, kurš savulaik bija ļoti veiksmīgs un populārs rakstnieks. Gribas šo viņa darbu aktualizēt savai vecuma grupai.”

Atšķirībā no daudziem kolēģiem Rinalds nekritizē šī gada festivāla “Lielais Kristaps” norisi: “Man liekas, ka labi, kā tas veidojas – viens gads ir vairāk vērsts uz studentu īsfilmām, bet otrs – uz pilnmetrāžas filmām.” Taču uz kino nozari kopumā viņš raugās ar skumjām – protams, naudas trūkuma dēļ: “Var ņemt kameru un filmēt, kā baloži parkā uzmācas, gribot maizes gabaliņu. Bet kurš to skatīsies? Liela izklaide arī daudz maksā.” No otras (šoreiz – labās) puses tas latviešu kino uzliekot savdabīgu zīmogu, jo tiek mēģināts izdomāt, kā lietas atrisināt citādi: “Veidojas tāds budžeta trūkuma rezultātā radies Latvijas rokraksts.”

Šobrīd Rinalds paralēli mācībām šiverē pa ģimenes uzņēmumu – tējnīcu “Matērija” Pārdaugavā – un par spīti skumjām ir pārliecināts, ka savu turpmāko dzīvi saistīs ar vizuālo pasauli: “Mums ir spēcīgs dokumentālais kino, gribētu drīzāk darboties šajā laukā. Ja par aktieru kino, tad varētu tajā pamēģināt netradicionālu dokumentālā kino piesitienu, kas pieļauj iespēju aktierim improvizēt. Tur rodas mirklīga burvība, kuru nevar tā vienkārši izdomāt.”

Astra Zoldnere un “Trauslā sirds”

Kino Astru ir interesējis vienmēr – agrāk viņa bieži devusies uz kino muzeju pēc VHS kasetēm ar kino klasiku, kā arī rakstījusi recenzijas par filmām: “Man tikai neienāca prātā, ka varētu pati veidot filmas. Šī pasaule likās kaut kas milzīgs un neaizsniedzams.” Lielāko iespaidu uz viņu atstājusi aptuveni desmit gadu vecumā redzētā Deivida Linča filma “Ceļš uz nekurieni”: “Linčs man joprojām ir tuvs režisors. Vēlāk sāku apgūt arī citu klasiķu darbus, man patika Godāra, Renē, Tarkovska un sirreālistu filmas. Ir bijuši arī periodi, kad skatos tikai Kiras Muratovas vai Vonga Karvaja filmas.” Taču, studējot komunikāciju zinātnes, kādā no priekšmetiem bijusi jāveido neliela īsfilma: “Pirmoreiz mūžā sajutos ļoti organiski un, protams, aizrāvos. Vēlāk iestājos Baltijas filmu un mediju skolā Tallinā kino režisoru programmā.”

Šajā periodā Astru interesējot dokumentālais kino un tur viņa vēl redzot daudz, ko atklāt. Tagad viņa dienas vada Berlīnē, kur nupat pabeigusi savas nākamās dokumentālās filmas “Melleņu gari” pirmās montāžas versiju, kā arī paralēli strādā pie kino festivāla “2 Annas” programmas.

“Mani ļoti interesē gan praktiskie, gan teorētiskie kino aspekti. Darbs festivālā ir lielisks veids, kā pētīt, saprast kontekstu un izzināt kino pasauli," skaidro režisore.

Astra līdz šim bijusi režisore četrām īsfilmām – “Kurpju daktere”, “Paukotājs”, “Jūras nauda” – , kā arī “Trauslā sirds”, ko LTV7 kanālā rāda 23. decembrī.

Ideja īsfilmai “Trauslā sirds”, kuras darbība norisinās pārsvarā tikai morgā, kopā ar scenāristu Haraldu Harcheimu radusies ap šo laiku pirms pāris gadiem: “Ziemassvētki ir ģimenes svētki, bet reizē arī laiks, kad paaugstinās pašnāvību skaits. Tas ir tāpēc, ka šādos brīžos ir daudz vieglāk justies vēl vientuļākam. Lai arī temats varētu likties depresīvs, filma ir viegla. Tā ir absurda melnā komēdija.”

Filma kopumā rādīta teju 30 festivālos ārzemēs un Latvijā, kā arī saņēmusi labākās režisores balvu Rēzeknes festivālā “Open Place”, labākās īsfilmas apbalvojumu pēc skatītāju balsojuma Berlīnes festivālā “Filmmzimmer” u.c.

Uz filmu nozari Latvijā Astra kopumā raugās visai gaiši: “Pēdējos gados uztaisīti vairāki labi puiku pieaugšanas stāsti. Cerams, ka drīzumāsekos arī meiteņu stāsti. Bet kopumā domāju, ka viss notiek, parādās aizvien jauni un perspektīvi režisori.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti