Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda. Šogad Latvijas filmu producenti izvērtēšanai pieteica divas spēlfilmas – par izvirzīšanu Oskara balvas sacensībai konkurēja Viestura Kairiša spēlfilma "Melānijas hronika" (2016) un Andreja Ēķa spēlfilma "Svingeri" (2016).
Lēmumu par "Melānijas hronikas" virzīšanu pieņēma Nacionālā Kino centra izveidotā ekspertu komisija – kinožurnāliste Kristīne Simsone (komisijas priekšsēdētāja), režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Pēteris Krilovs, kinomāksliniece un Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova, kinorežisors, teorētiķis un Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, Rīgas Kino muzeja vadītāja un kinozinātņu maģistre Zane Balčus, kino žurnāliste un portāla "Kino Raksti" galvenā redaktore Kristīne Matīsa un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma projekta vadītāja Jūle Rozīte.
Argumenti par labu Viestura Kairiša spēlfilmas "Melānijas hronika" izvirzīšanai: “Tas ir Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgs, stilistiski viengabalains un episks darbs ar spēcīgu centrālo tēlu, izteiksmīgu vizuālo risinājumu un izciliem aktierdarbiem. Filma izceļas ar prasmi vēsturiskā stāstā akcentēt sajūtas un pārdzīvojumus, nevis faktus un datumus, pakļaujot kinematogrāfiskai jūtu loģikai visus kinovalodas elementus."
Filma "Melānijas hronika" nacionālo pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada 1. novembrī, un īsā laikā interesi par to izrādīja ievērojama auditorijas daļa – pirmo divu mēnešu laikā to apmeklēja vairāk nekā 75 000 kinoskatītāju, padarot ''Melānijas hroniku'' par 2016. gada apmeklētāko Latvijas filmu.
90. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos 2017. gada kinodarbus, notiks 2018. gada 4. martā Losandželosā, nominantus paziņos 2017. gada 23. janvārī. Eiropā un citur pasaulē pieteikumu izvirzīšana kategorijai ''Labākā ārzemju filma'' ir jau sākusies, augustā to paspēja izdarīt desmit valstis (no prognozējamām vairāk nekā 80), bet starp Baltijas kaimiņiem Latvija šogad ir pirmā.
