Filma Lietuvā pirmizrādi piedzīvoja aizvadītajā gadā un šajā laikā jau saņēmusi virkni balvu. Tā nominēta arī Krievijas Kinoakadēmijas balvai „Nika” kategorijā „Labākā ārzemju filma”.
Filma sākas ar skaudru ainu lopu vagonā, kurā līdzās citiem izsūtītajiem atrodas arī desmitgadīgā Marija. Viņas māte mirst no spontānā aborta, bet Marijai izdodas izbēgt no vilciena un sākas viņas bīstamais, 6000 kilometrus garais ceļš atpakaļ uz dzimteni Lietuvu.
Filma ir skaudra, taču tajā pašā laikā tajā ir daudz cerīgā, dzīvi apliecinošā un cildenā. Ne velti par filmas vadmotīvu izraudzīti vārdi „ticība un mīlestība ir brīnumains spēks”.
„Filma vēsta par ļoti sāpīgiem notikumiem, taču tā nerunā melnbaltās kategorijās, tajā nedominē dusmas un ļaunums un tajā nav robežu starp savējiem un ienaidniekiem. Caur viena cilvēka likteni tajā ir parādīta daudzu cilvēku traģēdija,” stāsta Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.
Liela daļa filmas notikumu risinās Krievijā, tādēļ filmā redzami daudzi Krievijas aktieri un līdzās lietuviešu valodai skan arī krievu valoda. „Kad pērn filma tika izrādīta Krievijā, es pamanīju, ka krievu skatītājus šis darbs ļoti aizkustina, jo daudzi no zālē sēdošajiem raudāja,” stāsta Degutis.
Ļoti sarežģītajā galvenās varones Marijas lomā filmā pārliecinoši darbojas konkursā izraudzītā Anastasija Marčenkaite. „Katrs šajā meitenē (filmas galvenajā varonē) ieraudzīs ko savu. Pieļauju, ka vieni viņu uztvers kā gluži reālu personāžu, kamēr citi šajā tēlā saskatīs mūsu valstu likteņus.
Jo tāpat kā šī meitene, mūsu valstis ir izgājušas cauri ļoti smagiem pārbaudījumiem un tomēr spējušas atkal nostāties uz kājām,” skaidro vēstnieks.
Ļoti iedarbīgs un dziļu līdzpārdzīvojumu raisošs mākslas darbs - tā filmu raksturo „Forum Cinemas” pārstāve Ilze Roķe. Viņai, to skatoties, visvairāk bijis jādomā par to, cik nežēlīgi šādu traģēdiju laikā cilvēki tiek pārbaudīti un cik maz mēs varam prognozēt katrs savu rīcību šādu pārbaudījumu laikā. „Meitenei mājās palīdzēja nokļūt cilvēki, par kuriem mēs ikdienā domātu, ka viņi jau nu gan nekad nepalīdzētu. Un tai pašā laikā bija cilvēki, par kuriem mēs domātu, nu, tie jau noteikti viņai dos pajumti, un tieši tie viņu atgrūda un nodeva. Tas atklāj to, ka mēs neviens īstenībā nezinām arī paši par sevi - kā mēs rīkotos tādā situācijā, kad mums būtu bailes visapkārt - vai mēs glābtu to cilvēku vai nodotu” saka Roķe.
Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis norāda, ka filma piedāvā ne tik ierastu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem pēc Otrā pasaules kara. „Filma nav standarta stāsts par mūsu vēsturi, tajā ir daudz atšķirīga no ierastajām interpretācijām. Es pat teiktu, ka tā lauž stereotipus un klišejas, bet tieši ar to šī filma ir interesanta.”
Lietuvā atzinīgi vērtēto un arī godalgoto filmu „Ekskursante” Latvijā sāks izrādīt no piektdienas, 28.marta. Līdzās Rīgai to demonstrēs vēl septiņās Latvijas pilsētās. Pie līdzīgas tematikas filmas „Melānijas hronika” šobrīd strādā arī latviešu režisors Viesturs Kairišs. Plānots, ka tā pirmizrādi varētu piedzīvot nākamā gada nogalē.
