Laima Vainiņa: Ieskats Amālijas Smitas izstādē «ΜΗΧΑΝΙΚΟΣ» galerijā «Alma»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Dāņu mākslinieces Amālijas Smitas (Amalie Smith, Dānija) personālizstāde “ΜΗΧΑΝΙΚΟΣ” (“Michanikos”) (kuratore Lizete Riņķe), kas vēl līdz 19.maijam skatāma galerijā “Alma”, tiek pieteikta kā viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgada 2017 programmas starptautiskajiem notikumiem. Piedāvājam Laimas Vainiņas sagatavoto ieskatu izstādē.

Amālijas Smitas projekta ietvaros tapušie darbi vērš padziļinātu uzmanību uz to, kā tehnoloģijas attīstība paplašina vizuālās valodas iespējas un vēstījuma daudznozīmību. Kā norādīts izstādes anotācijā, autores pieeju izceļ dažādu mediju izmantošana, starpdisciplinaritāte un balstīšanās dažādās zinātnes jomās, piemēram, dabaszinātnēs, mākslas vēsturē un arheoloģijā.

Izstādē redzamie objekti – divas skulptūras un video instalācija, kuru veido divi taisnstūrveida ekrāni, - iekārti pamatīgās virvēs, tāpat kā pieklusinātais apgaismojums, trauslie skaņas efekti un video redzamā jūras aina ar dejojošu nirēju, uzbur mistiskas, nereālas pasaules sajūtu. Abos ekrānos redzamie tēli darbojas ciešā kustību simbiozē. Vērojot, kā katru melnā kostīmā tērptās sievietes kustību līdz smalkākajai niansei atkārto otrā ekrānā animētais nirējs, var iegrimt gandrīz vai hipnotiskā transā.

Atšķirībā no dejotājas, kura uz baltā fona ekrāna ir redzama nepārtrauktā video cilpā, animēto varoni brīžiem nomaina ilustratīvas ūdens dzelmes ainas ar koraļļu rifiem un antīkas skulptūras detaļām. Nosacīti skulpturālais objekts ar nosaukumu „Boy” ir apskatāms galerijas pirmajā zālē blakus neona trīsdimensiju instalācijai „3D”. Sākotnēji nav skaidras savstarpējās attiecības starp redzamajiem objektiem, tāpēc īpaši jāizceļ vēl viens šīs izstādes elements - teksts, kas izstādes kopainas uztveršanā spēlē būtisku lomu.

Izlasot tekstu, top skaidrs, ka dejotājas priekšnesums ir parafrāze tādai mūsdienu Latvijas sabiedrībā maz zināmai nodarbei kā jūras sūkļu zvejniecība. Tā ir sarežģīta un ļoti bīstama nodarbošanās: daudzi jūras sūkļu zvejnieki garajās ekspedīcijās, kas ilgst līdz pat pusgadam, zaudē dzīvību vai tiek sakropļoti uz mūžu. Ņemot vērā šos traģiskos faktus, māksliniece ir izveidojusi darbu, kurā var vērot vairāku slāņu mijiedarbību. Tīri tehniski var pārliecināties par tehnoloģijas iespējām, salīdzinot cik precīzi jebkura cilvēka darbība tiek reģistrēta ar kustību fiksējošu tehnoloģiju, un iegūtie dati tiek pārveidoti animētā sūkļu zvejnieka tēlā.

No izstādes anotācijas mēs uzzinām, ka antīkās skulptūras fragmentiem līdzīgais priekšmets ir ģipša atlējums no savulaik jūras dzelmē atrastām skulptūras detaļām. Savukārt trīsdimensionālā neona instalācija simbolizē Dekarta koordinātu sistēmu, kuru pielieto gan matemātikā, lai ar tās palīdzību aprakstītu reālo pasauli, gan arī tēlotāja mākslā, tostarp 3D animācijā, lai radītu trīsdimensionālas telpas ilūziju. Pati māksliniece izstādes anotācijā uzsver, ka viņu vienmēr interesē, kas norisinās telpā starp dažādiem medijiem – kā tie cits citu papildina vai pretstata.

Jāsecina, ka Amālijas Smitas izmantotais kods ir komplicēts un daudznozīmīgs, taču vienlaikus tik trāpīgs, ka atkodēts tas liekas pašsaprotams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti