Kultūra

Nacionālajā teātrī notiks "Salomes" pirmizrāde

Kultūra

Režisore Inga Tropa un aktieris Juris Bartkevičs veido izrādi par gleznotāju Irbīti

"Kriminālās ekselences fonds" - komēdija bez valsts finansējuma, profesionāliem aktieriem

«Kriminālās ekselences fonds» - komēdija bez valsts finansējuma un profesionāliem aktieriem

Krāpnieki, pistole un nolaupīts sunītis – ar šādiem ievadvārdiem sevi piesaka jauna pašmāju filma „Kriminālās ekselences fonds”, kas nomērķējusi vienā no latviešu kino tukšajām nišām – kriminālkomēdijas žanrā. Neparastu šo filmu Latvijas kontekstā padara arī tas, ka tā tapusi pavisam bez valsts līdzfinansējuma, daļu naudas savācot pūļa finansēšanas kampaņā un piedāvājot iespēju nopirkt lomu filmā. Turklāt divas stundas garajā kinolentē nespēlē neviens profesionāls aktieris.

Par filmas „Kriminālās ekselences fonds” ieceri daudzi pirmoreiz uzzināja 2015.gadā tieši neparastās filmas finansēšanas idejas dēļ. Pūļa finansēšanas platformā „Projektu banka” ikviens varēja ziedot naudu tās uzņemšanai un ar lielāku ziedojumu pat nopirkt sev lomu.

„Mēs piedāvājām četras lomas, un tās tika izpirktas zibenīgi. Pielikām klāt vēl četras, un pie septītās lomas režisors teica – stop, stop, stop, citādi visi filmas aktieri būs nopirkti!” atceras filmas komandas pārstāvis Sergejs Timoņins, kurš zināms arī kā kinoblogeris un festivāla „Spektrs” veidotājs. Viņš šai sarunā pārstāv arī režisoru Oskaru Rupenheitu, kurš pirms pirmizrādes ar žurnālistiem nevēlas runāt. Bet viņa vārdu, iespējams, būsiet pamanījuši pie vairākām īsfilmām, kas tapušas par godu „Piena svētkiem”, piemēram „Musketieri, tubists & Bumbulītis”.

 

 

Bet par ko tad ir šī pilnmetrāžas filma?"

„Tā ir kriminālkomēdija par diviem draugiem – Imantu un Hariju. Imants ir televīzijas seriālu scenārists, kurš iepriekš sarakstījis melodrāmu „Ziedu bāze” (mājsaimniecēm ļoti patika!) un tagad viņam ir jauns uzdevums – veidot kriminālseriālu par krāpniekiem. Viņa draugs Harijs ir caurkritis aktieris, kurš vada korporatīvos pasākumus un filmējas reklāmās, bet nav guvis piepildījumu dzīvē, un viņi abi iesaistās kriminālajā pasaulē. Sākumā izpētes nolūkos, bet pamazām viņi iegrimst arvien dziļāk dažādās krāpniecības shēmās,” atklāj Sergejs Timoņins.

Uz līdzīga viļņa ir arī pati filmas komanda, nopietnām sejām stāstot, ka scenārijs balstīts pavisam reālos notikumos, ka filmas uzņemšana ievilkusies, jo režisors sēdējis cietumā, un ka pūļa saziedoto naudu sākumā plānojuši nodzert. Valsts finansējumam nav pieteikušies, jo gribējuši būt paši sev saimnieki.

„Mums arī nav neviena profesionāla aktiera. Visi ir atrasti, tāpat kā es,” saka Māris Mičerevskis – vēsturnieks un publicists, kurš ikdienā strādā Rīgas domē, bet brīvajā laikā aizraujas ar aktiermākslu un filmā spēlē blēdi. Tā bijusi konceptuāla izvēle – filmā izmantot tikai neprofesionālus aktierus, kuriem turklāt par darbu nemaksāja.

„Mūsuprāt, tas pilnībā atmaksājas, jo tie tipāži ir citādi, viņi ir svaigi, ticami. Mēs neiesim tagad aprunāt latviešu aktierus – nē, ir forši, ka viņi mums ir, bet viņu ir maz un tās sejas ir ļoti zināmas. Teātrī, kino un televīzijā ir būtībā vieni un tie paši cilvēki,” izvēli paskaidro Sergejs Timoņins.

„Mums par to bija saruna ar režisoru, un viņš teica, ka, iespējams, lielākā daļa no šiem neprofesionālajiem aktieriem spētu nospēlēt tikai to lomu, ko mēs spēlējam šajā filmā. (..) Piemēram, filmā redzamo latīņu valodas speciālistu režisors noskatīja kādā bērnudārza ballītē, kur viņi abi bija aizveduši savus bērnus. Redzot, kā viņš izskatās un runā, režisoram bija skaidrs – o, šis būs izcils tēls! Droši vien, ja viņam tagad būtu jāspēlē Namejs, sanāktu diezgan švaki, bet tieši šai lomai viņš ir baigi labais,” piebilst Māris Mičerevskis.

Šādi piemēri, kur pilnmetrāžas spēlfilma Latvijā tiek uzņemta pilnīgi bez publiska līdzfinansējuma, ir ļoti reti,

atšķirībā kaut vai no kaimiņvalsts Lietuvas, kur kinoskatītāji ir daudz aktīvāki un arī investori labprātāk atbalsta šādus projektus, saka Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

„Šāda prakse ir ārkārtīgi atbalstāma, jo priekšstats, ka kino var taisīt tikai par valsts naudu vai ar daļēju valsts atbalstu, ir tikai viena no kino ražošanas daļām,” viņa uzsver.

Rietuma uzteic filmas komandas prasmi atrast sponsorus un asprātīgi to popularizēt caur pūļa finansēšanas kampaņu.

„Es esmu par daudzveidību, un šajā daudzveidībā loģiski iekļaujas arī šādas neatkarīgi veidotas filmas bez valsts finansējuma kā „Kriminālās ekselences fonds”. Es gan filmu vēl neesmu redzējusi, bet, spriežot pēc rullīša un arī Oskara Rupenheita iepriekšējām īsfilmām, nenoliedzami te ir redzams režisora ļoti interesants rokraksts, var redzēt ietekmes, kaislības, kā stilizāciju, mēģinājumu piedāvāt retro filmām raksturīgu vidi,” spriež kino kritiķe.

 

Filmu „Kriminālās ekselences fonds” kinoteātros sāk izrādīt 2.februārī.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti