Komponista Mārtiņa Brauna kino mūzika – filmu izlasē portālā filmas.lv

Pieminot mūžībā aizgājušo komponistu Mārtiņu Braunu (1951–2021), Nacionālā kino centra (NKC) portālā filmas.lv izveidota jauna kolekcija – 16 filmas ar Mārtiņa Brauna mūziku, neliela daļa no viņa apjomīgās filmogrāfijas. Sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Jura Podnieka studiju portālā ievietotas arī vairākas filmas, kas iepriekš nebija šajā vietnē pieejamas skatītājiem, informēja NKC pārstāvji.

NKC atgādina, ka Mārtiņš Brauns (17.09.1951.–24.11.2021.) ir Latvijā ražīgākais kinomūzikas komponists – viņa filmogrāfijā ir 32 pilnmetrāžas spēlfilmas (1977–2011), vairāk nekā 60 dokumentālās filmas (1974–2018) un vairāk nekā 40 animācijas filmas (1975–2019), tai skaitā viena pilnmetrāžas filma un viss īsfilmu cikls "Avārijas brigāde" (kopš 1991. gada).

Rīgas kinostudijā Mārtiņš Brauns ieradās kā 23 gadus jauns Konservatorijas students – jaunajam režisoram Arvīdam Krievam viņu bija ieteicis komponists Pēteris Plakidis, un Brauns kinomūzikā debitēja 1974. gadā ar dokumentālo filmu "Pūra lāde", nākamajos gados turpinot rakstīt mūziku vēl vairākām pasūtījuma filmām, ko režisēja Krievs. Portālā filmas.lv šo periodu pārstāv Izglītības ministrijas pasūtījuma filma "Uz saulaino tāli" (1978) – šajā poētiskajā stāstā par dzejnieku Vili Plūdonu kadrā darbojas arī aktieris Rūdolfs Plēpis un komponists Mārtiņš Brauns kopā ar savu grupu "Sīpoli"; filmas finālā pirmatskaņojumu piedzīvo vēlāk leģendārā dziesma "Daugaviņa" ar Viļa Plūdona vārdiem.

Filma "Uz saulaino tāli" (1978)

Vienam no pirmajiem Krieva un Brauna kopdarbiem tekstu rakstīja režisors Aivars Freimanis, tā viņš iepazinās ar jauno komponistu un aicināja Mārtiņu Braunu debitēt pilnmetrāžas formātā – rakstīt mūziku spēlfilmai "Puika" (1977). Dažus gadus vēlāk intervijā komponists vērtē, ka šis darbs bijis radoši grūts: "…filmā trūkst asu emociju, to vietā smalks niansējums, un tomēr mūzika nedrīkstēja būt "kaut kas vispār", ne arī saldi liriska vai ilustratīva. Arī šodien, retrospektīvi vērtējot "Puiku'', rakstītu kaut kā līdzīgi – lai mūzika pēc iespējas mazāk iejauktos attēlā. Manuprāt, varētu būt gadījumi, kad komponistam būtu jāmaksā pilns honorārs tikai par to vien, ka viņš pierunājis režisoru nelietot mūziku vispār."

Filma "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987)

Sadarbību ar režisoru Arvīdu Krievu komponists Mārtiņš Brauns turpināja visu savu radošo mūžu, izveidojot vienu no stabilākajiem režisora un komponista tandēmiem Latvijas kinovēsturē – Brauns rakstījis mūziku visām sešām Krieva pilnmetrāžas spēlfilmām, no kurām portāla kolekcijā iekļautas "Spēle" (1981), "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987) un "Ievas paradīzes dārzs" (1990), kopā veidotas arī gandrīz desmit dokumentālās filmas, un šo lauciņu komponista kolekcijā pārstāv pusstundu garā filma "Basi. Ir tāda vieta Kurzemē" (1988) – glezniecisks vērojums, kura operators ir Dāvis Sīmanis seniors. Šī ir viena no četrām filmām, par kurām Mārtiņš Brauns 1988. gadā saņēma nacionālo kinobalvu "Lielais Kristaps" kā labākais dokumentālā kino komponists; tajā laikā mūzikas autoru darbs spēlfilmās un dokumentālajā kino tika vērtēts atsevišķās kategorijās, un fenomenāls ir fakts, ka nākamajā – 1989. – gadā Mārtiņš Brauns saņēma "Lielo Kristapu" abās kategorijās – gan par mūziku Anša Epnera videofilmai "Olimpiskais strops", gan par darbu Aivara Freimaņa spēlfilmā "Dzīvīte" (1989), ko var noskatīties portālā filmas.lv restaurētā kvalitātē.

Filma "Basi. Ir tāda vieta Kurzemē" (1988)

Kopumā Mārtiņš Brauns saņēmis astoņas "Lielā Kristapa" balvas kā gada labākais komponists (1984–2000), no apbalvotajām filmām portālā skatāma arī ģimenes filma "Ziemassvētku jampadracis" (1993, režisors Varis Brasla) un dokumentālā filma par mākslinieci Aiju Zariņu – "Eiropas nolaupīšana" (1998, režisors Askolds Saulītis).

Filma "Vai viegli būt jaunam?" (1986)

No visām filmām, kam Mārtiņš Brauns rakstījis mūziku, visplašāk pasaulē pazīstama režisora Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?" (1986), un arī turpmāk Podnieks aicināja Braunu sadarboties filmās, kur nepieciešama īpaši emocionāla iesaistīšanās – kā triju Baltijas valstu Atmodas iedvesmotais "Krustceļš" (1990) un smeldzīgā "Klusuma stunda" (1992), kas veltīta Podnieka kinogrupas kolēģu, operatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes aiziešanai mūžībā. Filmas finālā skan Mārtiņa Brauna dziesma "Klusuma stunda" ar Andra Slapiņa tekstu: "Stāvi, zeme, klusu. / Stāvi, mākoni, stāvi. / Jo nāve ir atnākusi…", un liktenīgas sakritības dēļ šī izrādījās Jura Podnieka pēdējā filma.

Filma "Klusuma stunda" (1992)

Vēl viena Latvijas kinovēsturei nozīmīga dokumentālā filma ar Mārtiņa Brauna mūziku ir Anša Epnera divsēriju lieldarbs "Es esmu latvietis" (1990), kurā kinogrupa uz Atmodas viļņa apceļo trimdas latviešus visā pasaulē, meklējot latvietības saknes un spēku. Ģeogrāfiski daudz šaurākā teritorijā – tikai Latvijā, Mazirbes internātpalīgskolā, uzņemta tomēr līdzīgi iedarbīgā dokumentālā īsfilma "Neglītais pīlēns – cilvēka bērns" (1985, režisore Laima Žurgina) – pēc rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas scenārija veidots stāsts par novārtā pamestiem bērniem, kurus skolotājs Andris Grīnbergs cenšas glābt ar mākslas terapijas metodēm, un komponists Mārtiņš Brauns filmas muzikālajā apdarē ievij motīvu no skumjās tautasdziesmas "Tec, saulīte, tecēdama…", izmantojot arī pasaules mūzikas klasikas elementus.

Filma "Neglītais pīlēns – cilvēka bērns" (1985)

Tomēr tajā pašā laikā, 80. gadu vidū, Mārtiņš Brauns ārpus kinomūzikas ir atraktīvs un ļoti populārs komponists, savas kolorītās mūzikas grupas "Sīpoli" enerģiskais motors, un tādu viņu varam ieraudzīt 1986. gada kinožurnālā "Māksla", kuru režisors Ansis Epners veidojis kā provocējošā gleznotāja Ausekļa Baušķenieka un nevaldāmi radošā komponista Mārtiņa Brauna dialogu.

Trešais plašais lauks Mārtiņa Brauna kinomūzikā ir animācija, kur viņš uz brīdi nonāca jau 1975. gadā režisora Arvīda Noriņa leļļu filmā "Puspasaka" (1975), bet pēc tam atgriezās 1991. gadā, tajā pašā leļļu filmu studijā sākot darbu pie seriāla "Avārijas brigāde" jau no pašas pirmās filmiņas "Gulbis". Sadarbību ar studiju "Animācijas brigāde" portāla filmas.lv kolekcijā simboliski pārstāv producenta Māra Putniņa un režisora Jāņa Cimmermaņa īsfilma "Latvietis" (2007), kur deviņu minūšu garumā izstāstīta visa Latvijas vēsture, un arī Mārtiņa Brauna mūzika, apspēlējot dažādus populārus motīvus, ceļo līdzi varonim caur gadsimtiem.

Isfilma "Latvietis" (2007)

Mārtiņa Brauna filmu kolekciju portālā filmas.lv no 26. novembra var bez maksas skatīties visā Latvijas teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt