„Man liekas, ka jebkuras sabiedrības stipruma moments ir šī te iejava, uz ko ir tiešām iejauta sabiedrība, kā turas kopā, kā katrs par sevi jūt un jūt citus." Tā saka Knuts Skujenieks fragmentā no Ivara Tontegodes topošās filmas.
Filmu gaidot, kā priekšvēstnesis tai būs fotogrāfiju izstāde „Knutifikācija”, kurā Knuts Skujenieks redzams galvenokārt filmēšanas procesā visdažādākajās viņam nozīmīgās vidēs. Fotogrāfiju autori ir Paulis Jakušonoks un Viktorija Eksta.
„Piemēram, mēs devāmies uz Krustpils kultūras namu, kur viņam par godu bija koncerts, uz Ojāra Vācieša muzeju, kā arī, kas bija ļoti interesanti - uz Stūra māju, kur viņš ir bijis savā laikā ieslodzīts. Viņš apskatīja savu kameru, kurā bija sēdējis, un dalījās atmiņās,” fotogrāfiju tapšanu pārstāsta Viktorija Eksta.
Fiksējot Knutu Skujenieku ļoti dažādās vietās un situācijās, arī viņa portrets veidojies ļoti daudzpusīgs, tomēr Viktorijai Ekstai šķitis, ka vajadzīgi arī vēl personiskāki portreti ārpus filmēšanas laukuma, un tie tapuši īpašā fotosesijā Knuta Skujnieka mājās Salaspilī.
Dzejnieks nevairījies arī no ļoti tiešiem tuvplāniem, un, kā uzskata Viktorija Eksta, tajos atklājas kāda īpaša vizuālā tēlainība, kas vienlaicīgi atklāj gan viņa personības un daiļrades lielumu un eleganci, gan trauslumu un jūtīgumu:
„Knutam Skujeniekam ir šī neārstējamā ādas slimība – psoriāze, kas lielā mērā attīstījusies tāpēc, ka viņš bija izsūtīts. Šis ķermenis, kas reizē ir ļoti spēcīgs un vārgs – tas ir kas ļoti poētisks, un, manuprāt, balanss starp šiem pretstatiem ir dziļi sajūtams arī viņa daiļradē. Es vismaz to tā sajūtu”.
„Atmodas laikā es nerakstīju nekādu dzeju, vienīgais - divas rindiņas pa visu laiku, kas ir tīrs Atmodas atspoguļojums: „Milicis caur rāciju, svētī latvju nāciju”,” saka Knuts Skujenieks, un tā ir ļoti svarīga viņa personības šķautne, kas tiks atklāta gan izstādē, gan arī topošajā filmā - dzejniekam piemītošā spēja paironizēt un pasmieties teju par visu un kas visveselīgākais – arī pašam par sevi.
„Tā ir ironija par sevi, ko viņš atļaujas un ko mēs esam mēģinājuši arī filmā pacelt. Protams, ka tas ir grūti, jo, kā zināms, jebkurš humora veida ir sarežģīts, bet es domāju, ka mums izdosies”, spriež filmas producente Guna Stahovska.
Filma nebūs dokumentāls izklāsts par Knuta Skujenieka dzīvi, tā vairāk iecerēta kā asociatīvs un zemtekstiem blīvs vēstījums, ko atspoguļo arī tai izraudzītais nosaukums „Knutifikācija”, saka Guna Stahovska: „Varētu uzrakstīt tādu rindkopu enciklopēdijā, kas ir „knutifikācija”… No vienas puses, tās ir Knuta Skujenieka pārdomas un secinājumi par dzīvi, no otras puses – viņa atziņas, ko viņš saka, tās ir kā mazi pātadziņas plīkšķieniņi mums pa mugurām… Vai mēs tos uztversim vai neuztversim – tā jau mūsu darīšana”.
Ivara Tontegodes dokumentālās filmas „Knutifikācija” pirmā prezentācija plānota septembrī, dzejnieka jubilejas mēnesī, bet plaši publiski izrādīt to sāks nākamā gada agrā pavasarī.
Bet jau šonedēļ kā priekšvēstnesis filmai būs Viktorijas Ekstas un Pauļa Jakušonoka fotogrāfiju izstāde, ko atklās ceturtdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
