Kā piemēru Freibergs minēja filmu “Paradīze 89” (režisore Madara Dišlere), norādot, ka nezinātājam ir grūti saprast, par ko ir runa. Šo situāciju viņš salīdzināja ar britu režisores Džasijas Rurkas filmu “Marija, skotu karaliene” – ir jāzina fons, lai izprastu filmas vēstījumu.
Freibergs arī pauda vilšanos, ka uz Berlīni nedevās filma “Laika tilti” (režisori Kristīne Briede un Audrijus Stonis), kas ir ārkārtīgi nozīmīga dokumentālā filma par Baltijas valstu poētisko kino. Freibergs uzskata, ka arī “Tēvs Nakts” (režisors Dāvis SĪmanis) būtu potenciāli iespējama filma festivāliem.
Pārējās simtgades filmas Freibergs raksturoja vairāk kā ģimenes filmas, piemēram, minot konvenciālo “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" (režisors Varis Brasla).
“Šogad mums nav paveicies ar spēlfilmām. Labi, ka Lote uz pusēm ar igauņiem ir tur,” teica Freibergs.
Freibergs pieļāva, ka viena no filmām, kas varētu pretendēt uz dalību festivālos, būtu Ināras Kolmanes veidotā “Bille” – tajā ir gan attēls, gan saprotams stāsts. Taču iemeslus, kāpēc šī filma žūrijai varētu nepatikt, Freibergs atturējās nosaukt.
Savukārt Rīgas Starptautiskā kinofestivāla direktore Sonora Broka uzskata – interesanti ir tas, ka šogad konkursā ir diezgan maz pazīstamu vārdu. Par lielāko pārsteigumu Broka uzskata maķedoniešu filmu “Dievs eksistē, un viņas vārds ir Petrūnija”.
