Kultūras rondo

Mūsu laika cilvēka sabalsošanās ar Ojāra Vācieša dzeju

Kultūras rondo

Kultūras akadēmijas un Baltijas Filmu un mediju skolas iespējamā sadarbība

“Zudušos kinoteātrus meklējot” - stāsts par padomju laika Rīgas kinoteātriem

Kinoteātri padomju Rīgā: Iznākusi grāmata «Zudušos kinoteātrus meklējot»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Grāmatā iznācis stāsts par padomju laika Rīgas kinoteātriem. Tajā vēstīts, kāda bija padomju Rīgas kinoteātru vēsture, pirms kinoteātri kļuva par daļu no PSRS kinofikācijas sistēmas. Kā “dzīvoja” centrālajos projektēšanas institūtos radītie kinoteātru tipveida projekti un kā 20. gadsimta 90. gados kinofikācijas sistēma lēnām sabruka, lai dotu ceļu repertuāra un ideālās kino skatīšanās telpas meklējumiem. 

"90.gadu sākumā man nebija, ko darīt savā Teikā, un es ar trolejbusu apbraukāju visus Rīgas kinoteātrus,” stāstu par grāmatas “Zudušos kinoteātrus meklējot” ieceri Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” sāk viens no tās autoriem Zigmārs Jauja.

Savukārt, kad pirms trim gadiem viņš aicināts veidot materiālu žurnālam "Benji Knewman”, Jauja atcerējies par Rīgas kinoteātriem un nolēmis vēlreiz palūkoties, kas ar tiem notiek mūsdienās. Rakstam sekojusi izstāde "Zudušos kinoteātrus meklējot” 2015.gadā Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros, kuras turpinājums tagad ir grāmata.

Kinozinātniece Anita Uzulniece bilst, ka 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, kad šie šobrīd zudušie kinoteātri darbojās, viņa strādāja iestādē, kas nodrošināja tos ar repertuāru, daudz ieguldot, lai repertuārs būtu labs.

Raksturojot Rīgas kinoteātrus padomju gados, Jauja norāda, ka lielākā daļa kinoteātru Rīgā bija pielāgoti kino izrādīšanas vajadzībām.

"Kad sāka domāt par jaunu celšanu 50.–60 gados, tie bija tipveida projekti. Bet tipveida projekti nav tik labi kā vecie vai vecie pielāgotie. Pielāgotie kinoteātri bieži bija ar augstvērtīgāku arhitektonisko pievienoto vērtību nekā no jauna būvētie tipveida,” norāda Jauja.

Daudzām tipveida kinoteātru ēkām bijis ļoti askētisks, pat tehniski veidots interjers. Dažas ēkas mūsdienās piemērotas citām vajadzībām, piemēram, bijušā kinoteātra "Kosmoss” telpās Pētersalas ielā ir lielveikals. Uzulniece neslēpj – viņai žēl, ka darbu beidza kino "Blāzma” tagadējā Čaka ielā, kur vēlāk bija klubs "Bimini”.

Jau 20. gadsimta sākumā interese par kino izrādīšanu Rīgā bija milzīga. Posmā no 1907. līdz 1912. gadam Rīgas pilsētas būvvaldē uz kino skatīšanās vietu ierīkošanu vai jaunu kinozāļu būvēšanu tika iesniegts ap 60 projektu. Pēc Pirmā pasaules kara liela daļa no tiem bija zuduši, un jaunizveidotās Latvijas uzņēmēji ķērās pie kinozāļu atjaunošanas un jaunu kinoteātru ēku būvniecības.

Īpaši aktīva izklaides, tostarp kino izrāžu, ziņā bija Elizabetes iela, kas vietējo  bohēmistu un jauno, modīgo jauniešu vidū bija iemantojusi nosaukumu “Rīgas Brodvejs”. Otrais pasaules karš un padomju okupācija ieviesa savas korekcijas: kinoteātru skaits saruka uz pusi, taču, laikam ejot, durvis vēra jauni kinoteātri — arī jaunajos dzīvojamo ēku rajonos, piemēram, Ķengaragā, Iļģuciemā un Sarkandaugavā. 

Jauja arī bilst, ka pētot interesējies, kā mainās kino skatīšanas pieredze, kāds bijis veids, kā cilvēki piedzīvo kinoteātrī to maģisko momentu, un kā padomju laikos arhitekti cīnījās ar sistēmas uzliktajiem ierobežojumiem. Jauja arī atklāj, ka ir izstaigājis arī Liepājas kinoteātrus un iecerējis turpināt pētījumu attīstīt.

Kinoteātris "Liesma". 1953
Kinoteātris "Liesma". 1953

Grāmatas "Zudušos kinoteātrus meklējot” atvēršanas svētki notiks 8. novembrī pulksten 17 kinoteātra "Splendid Palace” kafejnīcā "Film Noir”. Grāmatas izdevējs ir apgāds "Jumava". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti