Kinolektorijā aplūkos sešas Latvijas filmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

No trešdienas kinoteātrī „Spledid Palace" aizsākas kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt". Šis ir desmitais Rīgas kino muzeja organizētais filmu cikls, bet pirmo reizi tajā tiks aplūkotas Latvijas filmas. Sešu filmu izlasē iekļautas mazāk populāras, tomēr par latviešu kino klasiku uzskatāmas filmas.

Desmitajā kinolektorija „Tas, ko tu nedrīksti nezināt" sezonā pienākusi kārta pašmāju mākslai. Kino lekciju un filmu cikls „Latviešu variants" izrādīs sešas maz zināmas Rīgas Kinostudijas filmas.

Līva Pētersone, Rīgas Kino muzeja koordinatore atklāj, ka, veidojot filmu izlasi, pievērsta uzmanība mazāk tipiskiem žanru paraugiem. Rādīs komēdiju, detektīvus un pat erotisku šausmu filmu. Filmu ciklā aptverts laiks no 1960. līdz pat 1990.gadu sākumam. Lai arī filmas ir rādītas televīzijā un atrodamas internetā, tas neesot viens un tas pats.

Muzeja darbinieki rūpējas, lai tiktu saglabāts filmas autentiskums.

"Vēlme, sastādot kinolektorija programmu, bija tāda, lai mēs varētu šīs filmas rādīt īstajos formātos, tas ir, no 35 milimetru arhīva kopijām, tas ir īstais oriģinālais formāts, kādā filmas tika filmētas, veidotas un kādā tās ideālā gadījumā vajadzētu skatīties uz lielā ekrāna," stāsta Līva Pētersone.

Kinolektorijos pirms katras filmas skatītājus kino pasaulē ievada lekcija, ko pasniedz kino zinātnieki un kritiķi, pastāstot par laikmeta kontekstu un filmas tapšanas vēsturi.

Ideja par kinolektoriju radās Kino muzeja komandai - Elīnai Reiterei, Agnesei Zeltiņai un Ditai Rietumai. Lektoriju mērķis ir aizpildīt Latvijas skatītāju baltos plankumus Rietumu kino mākslā, rādot filmas, kas, visticamāk, līdz lielajiem ekrāniem šeit citādi nenonāktu. Līdz šim lektorijs iepazīstināja ar pasaules un Eiropas art-house klasiku.

Arī par Latvijas filmām šoreiz stāstīs Rietumu kontekstā. "Tām var atrast paralēles ar Rietumu kino, par spīti tam, ka Latvijā tajā laikā valdīja nosacīts vakuums aiz dzelzs priekškara un pasaules kino vēsmas nemaz nebija tik viegli pieejamas," klāsta Pētersone.

Savukārt kino vēsturnieks un kritiķis Agris Redovičs zina stāstīt, ka studentiem un speciālistiem tolaik bija privilēģijas redzēt kino mākslas procesus pasaulē. Tāpēc latviešu kino klasika nav tapusi izolētā vidē.

„Arī latviešu kino vēsturē ir pietiekami daudz interesantu darbu, kuri, manuprāt, ir nepelnīti aizmirsti," uzskata Redovičs.

Pats Redovičs trešdienas vakarā runās par Rostislava Gorjajeva melodrāmu „Noktirne". Tai iznākot 1966.gadā, kritika nebija žēlīga. Toreiz filma bija atspēriens radošu, jaunu cilvēku grupai: daudziem vēlāk ievērojamiem Latvijas kino cilvēkiem - Varim Braslam, Antonam Stankevičam, Gvido Skultem.

Lektorija „Tas, ko tu nedrīksti nezināt" tēma izvēlēta, jo šogad Rīgas Kino muzejā atklāta arī digitāla ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi - "Kino skapis".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti