Režisora Rolanda Kalniņa izvēlētais filmas stils un ironija par jauniešiem 1970. gadu vidē, pēc padomju funkcionāru domām, nebija pieņemams un filmu cenzēja. Pasākuma laikā trešdien būs iespēja redzēt saglabātos filmas fragmentus.
“Filma ir, mūsdienu valodā runājot, stilīga ironizēšana par padomju realitāti. Tā ir filma, kurā ir brīnišķīga krāsu gamma, tā ir filma, kurā ir ļoti nosacīts vides veidojums.
Darbība notiek kādā gāzes kantorī, un viss tiek izspēlēts stilīgās, košās dekorācijās. Tā vien ir zīme, kā režisors attiecās pret to literāri bezcerīgo scenāriju, kas viņam bija uzticēts. Mēģināsim šajā kinolektorijā paskatīties fragmentus, kā arī paskatīties analogus pasaules vēsturē,” norāda Rietuma.
Filma “Piejūras klimats" stāsta par trīs jauniešiem - Ēriku, Hariju un Gunti, kuri strādā Gāzes pārvaldē, par viņu attiecībām ar vadību un vēlmēm vairāk izklaidēties. Pludmalē Ēriks, izliekoties par inženieri, iepazīstas ar skaistu meiteni Dainu, kura, kā izrādās, ir gāzes kantora jaunā inženiere.
Rietuma stāsta, ka filmas cenzūras iemesls gan pamatā nav bijis tās saturs, bet tieši Kalniņa izvēlētā forma – košās krāsas, brīžiem nereālistiska filmas vide.
Kinokritiķes ieskatā, filmas palikušās epizodes liecina, ka būtu tapusi viena no ekstravagantākajām un ironiskākajām filmām Latvijas kino vēsturē.
“Kinovalodas paņēmieni, kas tolaik bija ierasta lieta franču 20. gadsimta 60. gadu kino, bija absolūti nepieņemami sociālistiskā reālisma kanona ietvaros. Būtībā ierēdņiem nepatika stilizācija, un kāds no augstu stāvošiem ierēdņiem, kas varēja lemt par mākslas likteņiem, šo filmu bija raksturojis kā neciešami vulgāru. Tomēr šīs filmas vienīgais grēks bija spilgta ironija un nepakļaušanās padomju priekšstatiem par to, kā ir jāveido filmas par tā laika darbaļaužu dzīvi,” pauž Rietuma.
Iznīcinātās Rolanda Kalniņa filmas “Piejūras klimats” fragmentus arī plānots restaurēt līdz šī gada nogalei. Savukārt kinolektorijs ar skarbi cenzētās filmas epizožu skatīšanos noritēs trešdien pulksten 18.00 ES mājā.