Kinofestivāli Latvijā – tikai fanātiķu un kinomānu lauciņš?

Citus gadus tumšos rudens vakarus Rīgā piedāvāja izklaidēt kino festivāli. Tomēr pagājušā gadā durvis aizvēra festivāls „Arsenāls” un šogad tādu pat soli spērusi „Baltijas pērle”. Joprojām kino baudīt piedāvā dažādi notikumi, tomēr divu lielāko festivālu mērogs tagad kādam būs jāveido no jauna. Eksperti uzskata, ja valsts neradīs iespēju nopietnāk atbalstīt šo privāto rūpalu, Latvijas publika paliks zaudētājos.

Pirms gada par festivāla pārtraukšanu paziņoja kino foruma „Arsenāls” veidotāji. Forums līdz šim bija noticis regulāri reizi divos gados septembrī. Tomēr šogad nenotiks arī kino festivāls „Baltijas pērle”, jo trūkst naudas, bet no nākamā gada tā plāno pārņemt „Arsenāla” regularitāti un notikt nevis katru, bet katru otro gadu.

„Baltijas pērle” pirms vairākiem gadiem nomainīja savu darbības laiku un arī pārcēlās uz tām pašām nedēļām, uz kurām „Arsenāls”. Kino kritiķe Daira Āboliņa uzskata, lai gan kino notikumi sacentās ar aukstā kara ieročiem, šis festivālu karš tos neiznīcināja.

„Tas ir nožēlojami. Nezinu vai pasaulē ir kaut viena valsts, kurā nav sava galvenā, centrālā, starptautiskā kino festivāla, kas vienlaikus ir informācijas apmaiņas, profesionāļu komunikācija un arī sevis ieraudzīšana starptautiskā kontekstā. Ja tā valstij nav, tad tai nav arī intereses par kino nozari kā tādu,” asa ir Āboliņa.

Līdz ar „Arsenālu” no kino kalendāra pazudušas arī Ziemeļvalstu kino dienas un bērnu kino festivāls „Berimors”, tāpat arī Fantāzijas filmu festivāls, kas gada laikā piedāvāja plašu ieskatu filmu pasaulē.

Taču būs gan festivāls „2 Annas”, kā arī Baltijas jūras dokumentālo filmu forums un „Kino dienas” rudenī bērniem un pavasarī mākslas kino sola Dānijas kultūras institūts.

Pagājušā gadā savu pirmo izrādīšanu piedzīvoja festivāls „FF Rīga”, kas turpināja „Arsenāla” tradīcijas. Tā vadītāja Šarlote Līduma vēl nezina, kad būs nākamais festivāls, bet, ja būs atbalsts, festivāls tikai augs. „Esmu ciešā saiknē ar ārvalstu kolēģiem, no kuriem jau tik daudz palīdzības saņēmu pagājušā gadā: gan morālu, gan finansiālu. Jo viņi man daudzas filmas arī samaksāja. Tas ir jautājums, kas jādomā valdībai un kultūras institūcijām: ko mēs kā valsts vēlamies parādīt citiem? Vai to, ka vēlamies novērst krīzi valstī uz izglītības un kultūras rēķina, vai vēlamies, lai sabiedrība izaug bez plašāka apvāršņa?” retoriski vaicā Līduma.

Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga rēķina, ka krīzes laikā filmu nozarei naudu samazināja par 70% un tas nav arī pieaudzis. Gailīte-Holmberga uzskata, ka festivālus nekad pilnā apjomā valsts neapmaksās, bet jautājums ir arī par to, ka valsts daļa būtu jāpalielina. „100% palīdzību no valsts nevarēs sagaidīt. Tie tomēr ir privāti radošu industriju pasākumi, un arī citur valstī šis finansējums nāk no dažādiem avotiem. Un „Arsenāls” -  tas nav tikai finansējuma trūkums, bet arī konceptuālas problēmas,” uzsver Gailīte–Holmberga.

Kultūras ministrijā skaidro, ka Latvijai ir nepieciešami festivāli un „Baltijas Pērle” arī šogad saņemto naudu 5000 latus no Kultūrkapitāla fonda varēs izmantot nākamgad. Festivāla vadība gan rēķinājusi, ka trūkst vēl ap 95 000 latu. Tomēr nākamgad arī filmu nozare varētu sagaidīt vairāk naudas. Privātpersonām gan vienmēr jārēķinās, ka tas būs tikai viens no finansējuma avotiem. Lai gan nākamgad paredzams, ka kino būs vairāk naudas kā līdz šim, festivālu atbalstīšana nav viena no jaunajām politikas iniciatīvām, kas paredz naudu Latvijas filmu daudzveidībai, Latvijas filmu kopprodukcijas, kā arī ārvalstu filmu piesaistei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti