Vairāki aktieri pieteikuši boikotu un paziņojuši par to, ka ceremoniju šogad neapmeklēs, tostarp Vils Smits, Džada Pinketa-Smita, režisors Spaiks Lī. Viņi uzskata, ka šogad ir diskriminēti jeb nenovērtēti melnādainie aktieri, jo nominēto aktieru sarakstā ir tikai baltās rases pārstāvji.
“Mēs esam ievērojami cilvēki un mums ir spēks. Lai kinoakadēmijai veicas, mēs rīkosimies pēc saviem ieskatiem. Es ceremonijā nepiedalīšos,” paziņojusi aktrise Džada Pinketa-Smita.
Plašākā kontekstā kino vēstures foto gan liecina, ka situācija nav tik viennozīmīga. 2014. gadā “Oskaru” saņēma aktrise Lupita Niongo par lomu filmā “12 gadi verdzībā”.
Latvijas filmu padomes pārstāvis režisors Dāvis Sīmanis uzskata, ka “jābūt kādai iekšējai stratēģijai”, bet nevis vienkārši jāizvirza tikai tāpēc, ka atšķiras ādas krāsa.
“Ja nav nospēlētas izcilas lomas, ko darīt!? Tā vienkārši ir mākslīga problēma. Tā tiek uzspiesta no kaut kāda dīvaina politkorektuma,” saka Sīmanis.
Laikraksts “The Times” aprēķinājis, ka “Oskaru” balsotāju vidū tikai 2% ir melnādaini, bet latīņamerikāņu ir vēl mazāk. Amerikas Kinoakdēmijas prezidente Šerila Būna Aizeksa solījusi izvērtēt biedru uzņemšanas nosacījumus.
Tikmēr polemikā iesaistījies arī ASV prezidents Baraks Obama, paziņojot, ka strīds par melnādaino aktieru nenominēšanu “Oskara” balvām ir daļa no dziļākas problēmas. Kino industrijā par minoritāti uzskatāmas arī sievietes un homoseksuāli mākslinieki.
Savukārt par lomu filmā “45 gadi” “Oskaram” nominētā britu aktrise Šarlote Remplinga pavēstījusi, ka tikusi pārprasta franču radio it kā apgalvojot, ka nomināciju boikots ir rasisms pret baltajiem.
Jau vēstīts, ka 88."Oskara" balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos 2015.gada kinodarbus, notiks 2016.gada 28.februārī Losandželosā.
