Vēstuli atbalstījuši Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, filmu izplatītāji, kinoteātri, producenti un režisori.
Kino nozares pārstāvji skaidro, ka no 2020. gada 13. marta līdz 9. jūnijam un no 9. novembra līdz pat šim brīdim kinoteātru darbība ir tikusi apturēta ārkārtējās situācijas dēļ. 2020. gadā kinoteātri bija slēgti 161 dienu. Saskaņā ar Nacionālā kino centra datiem 2020. gadā Latvijas kino ir piedzīvojis kritumu skatītāju skaita ziņā par 67%, kases ieņēmumos – par 69% un pirmizrādīto filmu skaita ziņā – par 59%. Līdzīgu kritumu piedzīvojušas arī iepriekšējā gadā izrādītās pašmāju filmas. Kā norāda vēstules autori, 2021. gads iezīmē vēl drūmāku perspektīvu.
Pamatojoties uz Nacionālā kino centra datiem, izlaisto filmu skaita kritums ir mazāks nekā kino skatītāju skaita un kases ieņēmumu kritums, tas nozīmē, ka
kinoteātru slēgšanas un ierobežojumu dēļ nozarē ne tikai samazinājās apgrozījums, bet tā neguva ienākumus no jau izlaistajām filmām.
Filmu izrādīšana uz lielajiem ekrāniem un kinoteātru darbība ir kino industrijas dzīvotspējas pamatā, norāda nozares pārstāvji.
Lai palīdzētu Latvijas kino nozarei atveseļoties, nozares pārstāvji rosina ļaut pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu, nodrošinot augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus praktiski samazinot līdz minimumam, tajā skaitā samazinot apmeklētāju skaitu kinozālēs līdz 50%, ieviešot distanci starp sēdvietām, nodrošinot gaisa ventilāciju seansu laikā, zāļu dezinfekciju starp seansiem un citus drošības pasākumus.
Paredzot dramatisku skatītāju kritumu kinoteātros 2021. gadā, vēstules autori norāda, ka
nozares izdzīvošanai ir nepieciešama plaša mēroga informatīvā kampaņa, kas aicinātu skatītājus atgriezties kinozālēs, tiklīdz kinoteātri būs uzsākuši darbību.
Atsaucoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, vēstulē pausts aicinājums rast iespēju finansēt četras nedēļas ilgu komunikācijas kampaņu, uzrunājot potenciālo kinoskatītāju auditoriju – ekonomiski un sociāli aktīvākos iedzīvotājus galvenokārt Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, kur atrodas kinoteātri. Kampaņas izmaksas kino industrijas pārstāvji lēš 100 000 eiro apmērā un piedāvā to administrēt Nacionālajam kino centram, konsultējoties ar kinoteātru un filmu izplatīšanas speciālistiem.
Tāpat vēstulē izteikts priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokli kino biļetēm, lai padarītu pakalpojumu pieejamāku plašākam sabiedrības lokam. Šobrīd kino biļetēm tiek piemērota standarta PVN likme 21%.
Priekšlikuma autori norāda, ka divdesmit Eiropas Savienības valstīs kino biļetēm jau tiek piemērota samazināta PVN likme.
PVN samazināšana ļautu vieglāk novērst Covid-19 radītos ekonomiskos zaudējumus kinoteātriem, filmu izplatītājiem un Latvijas filmu producentiem, palielinot apgrozāmo līdzekļu daudzumu, skaidroja vēstules autori.
