Kino ļaudis sašutuši par finansiālu atbalstu atsevišķiem NA filmu projektiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Kino nozares pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauž sašutumu par 2013.gada valsts budžetā piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu konkrēta komersanta filmas projekta attīstībai, ko bija iesniegusi kultūras ministres pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA), aģentūru BNS informēja Latvijas Kinoproducentu asociācijas izpilddirektore Ilze Eglīte.

Kino nozares pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauž sašutumu par 2013.gada valsts budžetā piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu konkrēta komersanta filmas projekta attīstībai, ko bija iesniegusi kultūras ministres pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA), aģentūru BNS informēja Latvijas Kinoproducentu asociācijas izpilddirektore Ilze Eglīte.

Vēstulē norādīts, ka Saeima ceturtdien, izskatot 2013.gada valsts budžetu, atbalstījusi filmas projekta "Dvēseļu putenis" attīstību, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem 25 tūkstošus latu. Projekta iesniedzējs bija partija Nacionālā apvienība. Jau 2012.gada budžeta grozījumos pēc šīs pašas partijas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma arī tika piešķirti 12 tūkstoši latu filmas projekta "Zīmogs sarkanā vaskā" attīstībai.

"Vēršam jūsu uzmanību, ka šāda kārtība, ka Saeima tieši atbalsta atsevišķu filmu projektu attīstību un atsevišķus komersantus, nevis atbalsta sistēmisku pieeju filmu nozarei kopumā, grauj filmu nozares attīstību kopumā, degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu, ka publiskais filmu nozares finansējums tiek sadalīts atklātā konkursā pēc Nacionālā kino centra vai Valsts kultūrkapitāla fonda izsludināto konkursu ietvaros," teikts kino profesionāļu parakstītajā vēstulē.

Viņi uzsver, ka šādā procedūrā un veidā virzītiem publiskajiem piešķīrumiem, atbalstot kādu konkrētu komersantu un kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti, atbildot par filmu nozari un tās attīstību Latvijā.

Esošā kārtība, ko nosaka Latvijas Filmu likums un Ministru kabineta noteikumi, paredz, ka publiskais finansējums nozarei sadalāms atklāta konkursa veidā, projektu iesniedzējiem piedaloties publiskā savu ideju prezentācijā, vērtēšanas procesā iesaistot ekspertus, kas vērtē gan filmu projekta profesionālo kvalitāti pēc daudziem kritērijiem, kas filmu nozares producentiem jāņem vērā, pretendējot atklātā konkursā uz publiskā finansējuma sadali un ko Saeima, tiešā veidā novirzot naudu atsevišķu deputātu iesniegtiem priekšlikumiem, ir ignorējusi, teikts vēstulē.

Vēstules autori arī uzsver, ka nav nekāda tiesiska mehānisma, kā Nacionālais kino centrs publisko finansējumu bez konkursa izsludināšanas var piešķirt finansējumu kādam filmas projektam, ja vien Kultūras ministrija Nacionālajam kino centram nedod rīkojumu tā darīt.

Latvijas Kinoproducentu asociācija, Nacionālais kino centrs, Kultūras ministrijas pakļautības iestāde ir izstrādājusi un Filmu padomē pieņēmusi filmu nozares attīstību 2013.–2020.gadam. Ar nozares stratēģiju tika iepazīstināta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība), un tā tika apstiprināta Filmu padomē 2012.gada 22.oktobrī. Stratēģija paredz arī mērķprogrammu izstrādi un realizāciju Nacionālā pasūtījuma programmas izveidei jau 2013.gadā, gan arī nosaka pasākumu kopumu filmu nozares attīstībai kopumā.

Balstoties uz to, Latvijas Kinoproducentu asociācija bija iesniegusi Saeimai savu priekšlikumu 2013.gada valsts budžetam palielināt filmu nozares bāzes budžetu, kas laika posmā no 2009.gada ir samazināts par 70%. "Diemžēl šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts, tāpēc jo lielākā ir Latvijas kino veidotāja neizpratne par šādu Saeimas publiskā finansējuma piešķiršanas atkārtotu rīcību. Vēršam arī uzmanību, ka jau pašlaik ražošanā un attīstībā ir vairāki filmu projekti par Latvijas vēstures tematiku gan spēlfilmu, gan dokumentālo filmu jomā, kuru turpināšanu un pabeigšanu apdraud nepietiekamais nozares finansējums un par ko vairākkārtīgi informēta arī Saeima," norāda vēstules autori.

Viņi lūdz valdību, Saeimu, Finanšu un Kultūras ministriju gan 2012.gada budžeta grozījumos, gan 2013.gada budžetā pieņemto lēmumu par finansējumu diviem konkrētiem filmu projektiem atcelt un atgriezt finansējumu budžetā, lai publiskā finansējuma sadale Latvijā būtu "caurspīdīga, tiesiski korekta un demokrātiskai valstij atbilstoša".

20.novembrī vēstules autori sadarbībā ar Nacionālo kino centru rīkos preses konferenci Rīgas Kino muzejā.

Vēstuli parakstījis Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis, Latvijas Kinooperatoru ģildes prezidents Gints Bērziņš, Latvijas Mākslinieku ģildes priekšsēdētājs Jurģis Krāsons, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs, kā arī Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti