Latviešu kino nav sveši tādi žanri kā drāma, romantiskais kino, animācija, bet kinorežisors Aiks Karapetjans Latvijas kino vēstures lappuses papildinās ar šausmu filmu. "M.O.Ž." ir pirmā šausmu filma Latvijā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma - kopš 1992.gadā uzņemtās Vasilija Masa šausmu filmas "Zirneklis".
Filmas galvenais varonis, oranžā vestē tērptais Maksis, tikko ir zaudējis darbu ostā. Viņš ielaužas sava bijušā priekšnieka mājoklī, nogalina vīrieti un apmetas tur uz dzīvi. Aiks Karapetjans nekautrējas šokēt, pretēji citu šausmu filmu pakāpeniskajam spriedzes kāpinājumam, pārsteidzot skatītāju ar slepkavību jau filmas pirmajās minūtēs.
Filma tapusi studijā "Lokomotīve", kur ar pārtraukumiem filmēta trīs gadus. Režisors jau no pirmās filmēšanas dienas nav sekojis fiksētam scenārijam, bet to radošā darba procesā veidojis un kardināli mainījis. Karapetjans atklāj, ka kopā ar scenārija metamorfozēm piedzīvojis arī savas personības izmaiņas.
"Aikam izdevās visas filmas garumā būvēt neomolīgu atmosfēru. Varbūt tu negaidi, ka kāds izskries, bet vienlaga ir kaut kā neērti, sēžot, skatoties to filmu," norāda kinoblogeris Sergejs Musatovs.
Aika Karapetjana jaunākais darbs "M.O.Ž." jau piesaistījis plašu ārvalstu kinokritiķu un žanra interesentu uzmanību. Kopš 2014.gada maija filma izrādīta pasaulē nozīmīgos kinofestivālos - tās pirmizrāde notika Monreālas Starptautiskajā fantāzijas filmu festivālā, kas ir viens no svarīgākajiem žanra filmu festivāliem pasaulē, tālāk filma ceļoja uz BFI Londonas filmu festivālu, kā arī filmu festivāliem ASV, Kanādā, Francijā, Itālijā un Spānijā, kur pulcēja skatītāju pilnas zāles un izpelnījās kritiķu atzinību.
Monreālas Starptautiskā fantāzijas filmu festivāla kurators Saimons Laperjē "M.O.Ž." nodēvējis par "šī gada revolucionārāko darbu šausmu filmu žanrā", režisora Karapetjana kinorokrakstā velkot paralēles ar skandalozā dāņu kinorežisora Larsa fon Trīra stilistiku un pat Deivida Linča darbu "Ceļš uz nekurieni". Savukārt Stefans Daltons, "The Hollywood Reporter" filmu kritiķis, rakstīja: "Filma ir intriģējošs ceļojums krēslas valstībā, kas radīts mazpazīstamā Eiropas nostūrī, un režisors Aiks Karapetjans apliecina sevi kā spēcīgs jauns talants, kuru gaida spoža nākotne."
"Režisora Aika Karapetjana filma ir tieši tāda, kādai jābūt īstai šausmu filmai - tā ir atjautīga, skar vienmēr aktuālos sociālos jautājumus un pievēršas cilvēka pamatinstinktu tumšākajām dzīlēm," pauda "The Upcoming" filmu kritiķis Mets Teilors Hobs. Savukārt "Flickfeast.co.uk" filmu kritiķis Brūss Beilijs rakstīja: ""M.O.Ž." ir fantastisks starpžanru kino. Tas ir brutāls, labi pārdomāts un lieliski realizēts darbs. Domāju, būtu liela kļūda laist garām iespēju baudīt tik neticami labu kino."
Zīmīgi, ka Latvijas valsts filmas tapšanu finansiāli nav atbalstījusi, tās tapšanā izmantots tikai paša režisora piesaistīts privāts finansējums 30 000 latu jeb 42 5000 eiro apmērā.
"Tas gāja ilgi un grūti, taču vēlējāmies izmēģināt spēkus "tīra žanra" filmas uzņemšanā. Šausmu kino ir ļoti specifisks, taču pasaulē ārkārtīgi pieprasīts - ASV un Rietumeiropā notiek lieli, tieši šim žanram veltīti festivāli, kas pulcē tūkstošiem interesentu. Tādēļ esam ļoti gandarīti par to, ka mūsu filma izraisīja tik lielu interesi un ažiotāžu, kā arī saņēma daudz pozitīvu recenziju, tai skaitā pasaules vadošajos kinoizdevumos," saka filmas producents Roberts Vinovskis.
Šausmu filmā "M.O.Ž" galvenos varoņus atveido Maksims Lazarevs, Anta Aizupe un Āris Rozentāls.
Kā vēstīts, Latvijas kinoteātros "M.O.Ž." būs skatāms no 20.februāra.
