Kultūra

Kultūras žurnāls "Literatūra. Teātris. Kino"

Kultūra

“Austras biedrības” pārstāve Inese Sērdiene par Austru Pumpuri

Kino centrs rūpīgi plāno Latvijas simtgades filmu pirmizrādes

Kino centrs rūpīgi plāno Latvijas simtgades filmu pirmizrādes

Latvijas kino jomā 2017. un arī 2018.gads būs ļoti bagātīgi, jo ceļu pie skatītājiem sāks Latvijas simtgadei veltītās filmas. Kopumā to ir 16, no kurām trīs ieraudzīsim jau šī gada otrajā pusē. Kā pirmā pirmizrādi piedzīvos Vara Braslas spēlfilma visai ģimenei „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, taču jauno filmu pirmizrādes tiek rūpīgi plānotas - pirmizrādes notiks nevis vienā lielā birumā un vienkopus, bet gan secīgi, sākot no šī gada otrās puses līdz pat nākamā gada nogalei.

„Tātad pārceļamies uz 1904.gadu, sākam filmēt Kristīnes Želves dokumentālo filmu „Mērijas ceļojums”." - Tā aizvadītā gada jūnijā producente Elvita Ruka uzrunāja filmēšanas grupu un žurnālistus, dodot startu filmai „Mērijas ceļojums”, kas reizē bija arī starta šāviens visam simtgades filmu projektam.

Pērn jau pilnībā uzņemts materiāls trim spēlfilmām – „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, „Bille” un „Paradīze 89”, bet šī gada pirmajā pusē filmēt sāks Dāvis Sīmanis, kurš veido filmu „Puika ar suni” un Anna Viduleja, kas strādā pie filmas „Homo novus”.

Gada otrajā pusē savukārt gaidāmas jau vairāku filmu pirmizrādes.

Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma: „Tātad 2017.gada augusta izskaņā pirmizrādi jau piedzīvos Vara Braslas filma „Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru”, un tā būs pirmā no simtgades programmas filmām. Filma visai ģimenei, ko veidojis Latvijas kino klasiķis, kurš, jā, krietni ilgi nav filmējis, bet atgriežas ar lielu sparu un ļoti atraktīvu darbu, kas samērā ironiski, bet dzīvi apliecinoši vēsta par šo laiku."

Vara Braslas spēlfilmas pirmizrādei vēl šogad sekos divu dokumentālo darbu pirmizrādes, viens no tiem ir Ilonas Brūveres stāsts par tēlnieku Kārli Zāli „Ievainotais jātnieks”.

Kā uzsver kino centra pārstāve Kristīne Matīsa – Ilonai Brūverei dokumentālajā žanrā jau ļoti saistoši izdevies atklāt tādas personības kā tēlnieci Veru Muhinu un tango karali Oskaru Stroku, tāpēc ar interesi gaidāms arī jaunais stāsts:

„Ilona Brūvere Latvijas dokumentālajā kino ainavā atšķiras ar to, ka viņa ļoti smalki un radoši sapludina arhīva dokumentus, vēsturisko pasauli ar mūsdienu filmējumiem. Tēlnieci Veru Muhinu viņai atveidoja Kristiāna Dimitere, bet tagad tēlnieka Kārļa Zāles tēlā iejuties Valmieras teātra aktieris Imants Strads, kurš ir tik vizuāli līdzīgs Kārlim Zālem! Un kad viņš vēl uzliek 30.gadu hūtīti un uzvelk platās bikses… vārdu sakot, es tik skatos uz bildēm un priecājos – pilnīgs Kārlis Zāle!”.

Vēsturiskie kino kadri un citi materiāli ar inscenējumiem savīsies arī Askolda Saulīša dokumentālajā filmā „Astoņas zvaigznes”, kas vēsta par latviešu strēlniekiem; arī šīs filmas pirmizrādi ieraudzīsim jau šī gada nogalē, stāsta NKC pārstāve Zanda Dūdiņa:

„Askolds Saulītis filmā „Astoņas zvaigznes” turpina strēlnieku tēmu, ko kopā ar producentu Bruno Aščuku viņi jau rūpīgi sāka pētīt filmā „Bermontiāde”. Tagad viņi šai tēmai pievēršas padziļināti. Es domāju, ka šī filma būs ļoti labi izmantojama arī skolās."

Latvijas simtgadei veltīto dokumentālo stāstu vidū būs arī dokumentāla rekonstrukcija par 13.gadsimta baltu tautām „Baltu ciltis”, ko veido brāļi režisori Raitis un Lauris Ābele, arī stāsts par izcilo Baltijas poētiskā dokumentālā kino skolu – „Baltijas jaunais vilnis”, ko uzņem Kristīne Briede, kā arī Dzintras Gekas filma par Kurtu Fridrihsonu.

Arī spēlfilmu žanra filmas ir daudzveidīgas, ko Kristīne Matīsa vērtē kā lielu šīs programmas plusu.

„Varbūt varētu iedomāties, ka Latvijas simtgades filmas varētu būt tikai gaudulīgi sērīgas, kā mums dažkārt Latvijā ir pieņemts svētkus svinēt. Absolūti tā nav, ir daudz filmu par mūsdienām, protams, arī vēsturiskas filmas. Un skatītājiem nav jābaidās par to, ka viņiem gāzīsies pār galvu tāda vesela lavīna, jo mēs rūpīgi strādājam pie plānošanas," saka Kristīne Matīsa.

Rūpīgā plānošana izpaudīsies tā, ka filmu pirmizrādes notiks nevis vienā lielā birumā un vienkopus, bet gan secīgi, sākot no šī gada otrās puses līdz pat nākamā gada nogalei.

Pārdomāti tiek strādāts arī pie tā, lai filmas varētu noskatīties skatītāji visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt