Kino centrs: Par simtgades filmām rekordliela skatītāju interese

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

2017. gadā pirmizrādi piedzīvojušas trīs no 16 filmām, kas top kā īpaša Latvijas filmu nozares dāvana valsts iedzīvotājiem Nacionālā kino centra filmu programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”; pārējās 13 filmas vēl top un sasniegs savus skatītājus 2018. gadā. Divas nedēļas pēc trešās simtgades pirmizrādes apkopota informācija par filmu līdzšinējām gaitām, apliecinot, ka skatītāji šo programmu uzņem ar lielu interesi un atsaucību, informē Nacionālā kino centra programmas „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” koordinatore Zanda Dūdiņa.

Pirmā simtgades filma, kuru nu jau pazīst liels un mazs visos Latvijas novados, ir Vara Braslas spēlfilma visai ģimenei “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru. Pirmizrāde notika 17. augustā, pašlaik uz ekrāniem filma jau pavadījusi 15 nedēļas, kas ir izcils rādītājs nacionālajai filmai.

Šobrīd Vara Braslas jaunāko filmu par astoņus gadus vecā Oskara vasaras piedzīvojumiem noskatījušies jau 75 242 skatītāju, no tiem vairāk nekā 52 000 filmu baudījuši kinoteātros lielākajās pilsētās, bet aptuveni 23 000 skatītāju – citās filmu izrādīšanas vietās visā Latvijā.

Te jāpiemin, ka simtgades filmu producentiem palīgā dodas arī biedrība „Kultūrpunkts” un tā iniciatīvas „Kinopunkts” vadītājas Kristīne Meirāne un Maija Kalniņa, kas sadarbībā ar Nacionālo kino centru nodrošina katras filmas izrādīšanu visos 110 Latvijas novados.  Sadarbība sākusies daudzsološi – pie skatītājiem Latvijas novados filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” nonāca septembra beigās, un, lai arī sākotnēji tika plānots, ka tā tiks izrādīta līdz oktobra beigām, lielās skatītāju intereses dēļ tika pieņemts lēmums turpināt filmas demonstrēšanu; tā būs skatāma līdz pat 10. decembrim. Šajā laikā ir sasniegts jauns rekords kādas filmas demonstrēšanā ārpus kinoteātru tīkla –

„Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” patlaban izrādīta 298 seansos vairāk nekā 230 filmu demonstrēšanas vietās. Līdzšinējais rekords – 206 demonstrēšanas vietas ārpus kinoteātriem – piederēja studijas „Mistrus Media” producētajai Viestura Kairiša spēlfilmai „Melānijas hronika”. Arī šo izcilo rādītāju palīdzēja sasniegt producentu sadarbība ar biedrību „Kultūrpunkts”.

Kā otrā simtgades filma skatītājiem tika piedāvāta režisores Ilonas Brūveres poētiskā impresija par Brīvības pieminekļa autoru, tēlnieku Kārli Zāli – „Ievainotais jātnieks”.

Pirmizrādi šī dokumentālā spēlfilma piedzīvoja 24. oktobrī, līdz novembra beigām to bija noskatījušies jau vairāk nekā 7000 skatītāju 73 Latvijas pilsētās, un, kā atzīst filmas producente Ilona Brūvere, joprojām tiek saņemti daudzi lūgumi rādīt filmu „Ievainotais jātnieks” dažādās mazpilsētās.

Ievērojama ir bijusi novadu aktivitāte, saviem iedzīvotājiem piedāvājot šo filmu tieši Lāčplēša dienā – 11. novembrī filma bija skatāma 28 vietās visā Latvijā: Grobiņā, Saldū, Alojā, Ainažos, Naukšēnos, Līgatnē, Baltinavā un citur.  Kamēr producente turpina filmu izrādīt kinoteātros un kultūras centros, „Kinopunkts” decembrī uzsāk filmas demonstrēšanu skolās, kur tēlnieka Kārļa Zāles personības iepazīšanai tiek veltīta liela uzmanība.

Simtgades filmu parādi šogad noslēdza Askolda Saulīša režisētā dokumentālā filma „Astoņas zvaigznes”, kas pirmizrādi piedzīvoja 18. novembrī. Gandrīz vienlaikus ar seansu Rīgā filma tika izrādīta arī daudzviet Latvijā – vairāk nekā 40 kinoteātros un kultūras namos.

Stāstu par latviešu strēlniekiem kinoteātros lielākajās pilsētās divu nedēļu laikā jau noskatījušies 1963 skatītāji, bet ārpus kinoteātriem – ap 4 000 skatītāju.

Simtgades filmu programma, pateicoties producentu, „Kultūrpunkta” un Nacionālā kino centra aktivitātēm, plaši sasniedz skatītājus visā Latvijā un jau šobrīd ir apliecinājusi skatītāju interesi par īpaši veidoto Latvijas filmu kolekciju. Saņemtas ļoti labas atsauksmes gan no reģionu centriem, gan no mazpilsētām, kur kino vispār nonāk retāk, nekā iedzīvotājiem gribētos. Piemēram, Viesītē filmu „Astoņas zvaigznes” nu jau  noskatījušies 155 skatītāju, Salaspilī -  280, savukārt Doles Tautas namā skatītāji pēc seansa vērtējuši filmu un 67,3% balsojuši par vērtējumu “izcili”. Iedvesmojošs ir stāsts par Jaunpiebalgas Kultūras namu – uz regulārajiem kinoseansiem tur parasti ierodoties ap 20 skatītāju, bet filmu „Vectēvs, kas bīstamāks ar datoru” noskatījušies jau 150.

Savukārt Valmieras pusē kāds mācītājs pat no kanceles savu draudzi aicinājis apmeklēt Vara Braslas filmu, jo tā rāda īstenas ģimenes vērtības, kas esot jāredz ikvienam! Ne velti uz šīs filmas seansiem ģimenes ierodas pat četrās paaudzēs!

Kristīne Meirāne un Maija Kalniņa uzteic sadarbību ne vien ar kultūras centriem, bet arī pašvaldību pārstāvjiem. Īpaša atsaucība līdz šim saņemta no Jēkabpils kultūras pārvaldes, kas palīdz organizēt seansus gan pašu „Kinomītnē”, gan skolās. Unikāla bijusi filmas „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” demonstrēšanas pieredze – pateicoties Krustpils novada domes iniciatīvai, vairāk nekā 400 skolēnu ar autobusiem devušies uz Jēkabpils „Kinomītni”, lai filmu noskatītos labākā tehniskā kvalitātē, nekā tas šobrīd iespējams Krustpilī. Arī skatītājiem Zilupē bija iespējams ar autobusu nokļūt uz filmas seansiem tuvējā Ludzā. Un, tā kā simtgades filmu izrādīšana visā Latvijā nupat tikai tā īsti ir sākusies, visticamāk, šai draudzīgai kaimiņu pieredzei sekos arī citas pašvaldības, kuras saviem potenciālajiem filmu skatītājiem nevar nodrošināt filmu izrādīšanai atbilstošus apstākļus. 

Uzsākot programmas „Latvijas filmas Latvijas simtgadē” ceļu pie skatītājiem, daudz ticis domāts arī par netradicionālām filmu izrādīšanas vietām. Patlaban „Kultūrpunkts” apkopo informāciju par pansionātiem, bērnu namiem, slimnīcām un cietumiem, lai izvērtētu tur esošās filmu demonstrēšanas iespējas, un arī šeit vērojama liela interese no sadarbības partneru puses. Piemēram, 18. novembrī filma „Astoņas zvaigznes” tika izrādīta Jēkabpils cietumā, savukārt Iļģuciema sieviešu cietumā demonstrētas jau visas trīs pirmās simtgades filmas. Cietumos nereti valda postpadomju nostalģija, un reti izdodoties ieinteresēt to iemītniekus par nacionāla satura kultūras produktiem, tāpēc „Kultūrpunkta” vadītājas priecājas, ka filmas pamazām atrod savus skatītājus arī ieslodzījuma vietās.

Iļguciema cietumā pirmo seansu apmeklējušas 20 skatītājas, uz trešo ieradušās jau aptuveni 50, un interese augot tik strauji, ka patlaban jau notiek sarunas arī par citu filmu demonstrēšanu – pilnmetrāžas animācijas filmas „Akmeņi manās kabatās” seansā cietumā, iespējams, piedalīsies pat režisore Signe Baumane!

Savukārt par filmas „Astoņas zvaigznes” izrādīšanu Latvijas armijas dienestā esošajiem puišiem patlaban notiek pārrunas ar Nacionālo bruņoto spēku vadību.

Simtgades filmu programmā nākamais darbs ir režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma „Turpinājums” – skatījums uz dzīvi piecu pirmklasnieku acīm. Pirmizrādi Rīgā tā piedzīvos 30. janvārī un drīz pēc tam ceļos pie skatītājiem visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti