Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

15 filmas saņem valsts finansējumu

Kino centrs atbalstījis 15 jaunu filmu tapšanu

Nacionālajā kino centrā (NKC) noslēdzies 2021. gada jaunu filmu ražošanas konkurss ar pieejamo finansējumu 1 538 805 eiro; atbalstīti 15 filmu projekti, kas tiks producēti 11 Latvijas filmu studijās, tajā skaitā trilleris par aktrisi Mariju Leiko un dokumentāls pieaugšanas stāsts par Juri Kulakovu, informēja NKC pārstāvji.

No konkursā pieejamā finansējuma spēlfilmām tiks piešķirti 916 596 eiro (četru pilnmetrāžas filmu ražošanas uzsākšanai), dokumentālajām filmām 309 933 eiro (astoņām dažāda garuma filmām) un animācijas filmām 312 277 eiro (divu pilnmetrāžas filmu ražošanas uzsākšanai un vienai īsfilmai).

Pilnmetrāžas filmu sadaļā šogad izvēlēti stāsti par atšķirīgu vēsturisku periodu personībām – sievietēm un kino. Trīs no četru filmu projektu režisorēm – Ilze Kungai-Melgailei, Signei Birkovai un Lienei Lindei – šī būs debija pilnmetrāžas kino žanrā.   

Fakts, ka kopējā projektu vērtējumā trīs sieviešu režisoru – debitantu projekti izrādījās visaugstāk novērtēti, protams, ir ļoti interesanti un domāju, ka mūs gaida daudz pārsteigumu,” atzīmēja Nacionālā kino centra vadītāja, kinokritiķe Dita Rietuma. “Projekti ir spēcīgi. Vairums no šiem atbalstītajiem projektiem nenāk uz konkursu pirmo reizi. Tie jau ir projekti, pie kuriem strādāts ilgstošu laiku. Šajos projektos ir ielikts liels darbs, domu enerģija un arī laiks.”

Līdzās debitantēm darbu pie jaunas filmas “Marijas klusums” par pagājušā gadsimta sākuma kino aktrises Marijas Leiko traģisko dzīvesstāstu šogad uzsāks arī pieredzējušais režisors Dāvis Sīmanis.

Savukārt dokumentālo filmu sadaļā 300 000 eiro piešķirts astoņiem dažāda garuma personīgiem un vēsturiskiem stāstiem. Filmas veidos režisori Andrejs Verhoustinskis, Vitālijs Manskis, Ivars Zviedris, Dāvis Ernštreits un Inese Kļava, Laila Pakalniņa, Jānis Ābele, Liene Laviņa-Kalnaella un Sandijs Semjonovs.

Animācijā šogad darbu pie divu pilnmetrāžas filmu un vienas īsfilmas projektiem sāks režisori Edmunds Jansons, Gints Zilbalodis un Krista Burāne

Konkursā atbalstītie projekti

Spēlfilmas

“Dzīve pārtraukta” (režisore Ilze Kunga-Melgaile, studija “Tasse Film”)

Filma par jaunas sievietes izvēli attiecību un politisko ideālu krustugunīs balstīta Atmodas laika personības, polietes Itas Kozakevičas biogrāfijā. Liberālā brīvdomātāja aktīvi iesaistās dziesmotās revolūcijas norisēs, bet nonāk neapskaužamas izvēles priekšā, uzzinot , ka viņas vīrs sadarbojas ar čeku.

“Lotus” (režisore un scenārija autore Signe Birkova, studija “Lokomotīve”)

Baltvāciete Alise fon Trota 1919. gadā atgriežas tēva muižā Latvijā, lai to pārdotu un sāktu jaunu dzīvi. Viņa sastopas ar vietējo strādnieku naidīgu pretestību, bet ar laiku atklāj, ka ievilināta rūpīgi izliktā slazdā, aiz kura stāv dēmonisks jurists un dekadenta pagrīdes organizācija. Bēgot no pakļaušanas, Alise nonāk pie latviešu mēmā kino entuziastiem, apgūst filmu veidošanas procesus un iepazīst “sinematogrāfa” spēku.

“Marijas klusums” (režisors Dāvis Sīmanis, studija “Mistrus Media”)

Dramatisks vēsturiskais trilleris, kas balstīts slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāstā – 20. gadsimta 30. gados viņa bēg no nacistiskās Vācijas un nonāk padomju režīma augstākajā sabiedrībā, atgūst agrāko slavu un realizē skatuves ambīcijas, atrod mīlestību un zaudē dzīvību Staļina represijās, kas iznīcināja Maskavas latviešu teātri “Skatuve”.

“Zelta punkts” (režisore un scenārija autore Liene Linde, studija “Ego Media”)

Komēdijas galvenā varone Marta dzīvo tipisku trauksmaina “mileniāļa” dzīvi – strādā darbavietā, kurā nespēj sevi realizēt; uzņemas darbus, kuru termiņus mūždien nokavē; uztur romantiskas attiecības, kurās negūst emocionālu piepildījumu; depresiju un panikas lēkmes ārstē ar apreibināšanos un turpina draugiem apgalvot, ka „jau pavisam drīz” viņa sāks strādāt pie savas jaunās filmas scenārija. Caur skumju, absurdu un komisku notikumu virkni Marta ir spiesta iemācīties, ka dažkārt, lai tiktu laukā no bedres, tajā ir jāiekrīt vēl dziļāk.

Dokumentālās filmas

“Nr. 105555” (scenārija autors, režisors un operators Andrejs Verhoustinskis, studija “Centrums”)

Filma balstīta Arkusa Gunāra Reningera dienasgrāmatā, kas rakstīta Salaspils koncentrācijas nometnē 1944. gadā, bet kadrā būs redzams dokumentāls Salaspils memoriāla vērojums mūsdienās, kur bērni un pieaugušie nāk grupās un individuāli, ieinteresēti skatās vai garlaikoti laiskojas, emocionāli reaģē vai vienaldzīgi distancējas, ēd un dzer, spēlē bumbu vai ieurbjas telefonos un atslēdzas no ārējās pasaules.

“2020” (scenārija autors un režisors Vitālijs Manskis, studija “Vertov”)

Filma “2020” (gluži kā romāns “1984”) nav par kalendāro gadu, lai gan tieši šajā gadā pandēmija sagādāja cilvēcei nebijušus pārbaudījumus. Tomēr pasaules norises ir tikai fons sarunai par brīvību un nebrīvi, ko visa gada garumā risina režisori Alvis Hermanis un Vitālijs Manskis, aktieri Čulpana Hamatova un Jevgeņijs Mironovs, iestudējot teātra izrādi, kas balstīta Mihaila Gorbačova biogrāfijā.

“Kočers un Māra” (scenārija autors, režisors un producents Ivars Zviedris, studija “Dokumentālists”)

Pirms gandrīz 30 gadiem Mārai vēderā atrada kočeru – ķirurģisku instrumentu, kuru tur dakteri bija aizmirsuši citā operācijā vēl pirms 30 gadiem. Kočers tagad ir Medicīnas muzejā, bet Māra ir enerģiska Malienas pensionāre, kurai patīk pīpēt, braukt ar savu veco “Audi” un būt par visa pagasta „sociālo taksometru” – visi gaida Māru atbraucam.

“Mākslas darbi rodas mokās” (režisore Elizabete Mežule-Gricmane, studijas “VFS Films” un “Nominum” (Lietuva))

„Jura Kulakova  dzīve ar pavadījumu” – septiņās dienās strukturēts „rokenrols ar inscenējumiem”, pieaugšanas stāsts par 62 gadus vecu komponistu, kurš bija ļāvis bohēmai un neatkarīgā mākslinieka garam novest sevi līdz iespējai nomirt, bet tagad nolēmis atvadīties no bērnišķīgi protestējošā ekscentriķa tēla un radīt sevi no jauna.

“Patrīcija” (režisori Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, studija “Mistrus Media”)

Patrīcija Eiduka ir meitene no septiņu bērnu ģimenes, daudzsološa sportiste, kura savu jaunību jau pilnībā ziedojusi sportam. Patrīcijas mērķtiecība un sportiskais progress ļauj uzskatīt viņu par fenomenu, taču vienlaikus filma ir stāsts par jaunas sievietes ceļu mūsdienu profesionālajā sportā un par atbildību, kas var izrādīties traumatiska.

“Pret straumi” (režisori Liene Laviņa-Kalnaella un Sandijs Semjonovs, studija “Skuba Films”)

Vēsturiski biogrāfisks stāsts par unikālu personību ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu – Gunārs Astra (1931–1988) drosmīgi rīkojās saskaņā ar savu sirdsbalsi, būdams pārliecināts, ka Latvija reiz būs brīva. Gunāra Astras personību un laikmetu filmā iezīmēs trīs filmas varoņi – TV operators Raits Valters, rakstnieks-hipijs Alfrēds Stinkuls un tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kurš veido pieminekli Astram.

“Putnubiedēkļi” (scenārija autore un režisore Laila Pakalniņa, studija “VFS Films”)

Lai cilvēkiem nebūtu jābaidās, diemžēl reizēm ir jābiedē putni un dzīvnieki – vismaz lidostas teritorijā, kur krustojas visu intereses. Lidmašīnas sadursmei ar putnu gaisā vai dzīvnieku uz skrejceļa var būt nopietnas sekas, tāpēc lidostā strādā Mareks un viņa kolēģi, retas profesijas pārstāvji – putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti, kam reizēm jātrencas pa pļavu mašīnā pakaļ zaķim vai jāatdarina satrauktu kaiju ķērcieni.

“Testaments” (režisors Jānis Ābele, studija “Ego Media”)

Dzejnieks Anatols Imermanis (1914–1998), slavens bohēmists un detektīvžanra meistars, divdesmit gadus pēc nāves ievelk savā pēdējā detektīvstāstā. Viņš atstājis grūti izpildāmu testamentu – lai viņa pelni tiktu izkaisītu Rietumeiropas sarkano lukturu rajonos. 90. gados šādam ceļojumam neviens nesaņēmās, bet urna ar pelniem ir noklīdusi. Šodien dzejnieks Semjons Haņins, īstajā vārdā Aleksandrs Zapoļs, kļūst par izmeklētāju šajā detektīvā – apņemas atrast urnu un piepildīt dzejnieka pēdējo vēlēšanos, uzsākot ceļojumu laikā un telpā, kur pavisam tieši savijas mūžsenie motīvi – dzeja, mīla un nāve.

Animācijas filmas

“Dziesmiņa par brīnumskapi” (scenārija autore un režisore Krista Burāne, studija “VFS Films”)

Muzikāli izglītojoša animācijas īsfilma pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, pirmā no piecām īsfilmām ciklā “Brīnumskapis”, kas balstīts populārajā Aigara Voitišķa dziesmu ciklā ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem. Brīnumskapis glabā sevī dažādus tēlus, kas palīdz bērniem iepazīt pasauli un apgūt noderīgas zināšanas.

“Laimīgie” (režisors Edmunds Jansons, studija “Atom Art” sadarbībā ar “Letko” (Polija) un “Dandelooo” (Francija))

Aizraujošu un bīstamu dēku stāsts Amazones džungļos, kur dzīvo tētis Aleksandrs, pētnieks un piedzīvojumu meklētājs, ar mazo brāli Aleksi, bet Ilze (9) ierodas no pilsētas skolas brīvlaikā, kamēr mamma Vilma remontē savu lidmašīnu. Ilze un Aleksis džungļos satiek mežonīgus zvērus un mantkārīgus zeltračus, kamēr beidzot atklāj mītiskā Velna kalna noslēpumu.

“Straume” (režisors, mākslinieks un komponists Gints Zilbalodis, studija “Dream Well Studio” sadarbībā ar “Sacrebleu Productions” (Francija) un “Cine-Litte” (Vācija))

Lai izglābtos no milzu plūdiem, individuālists Kaķis stājas pretī savām lielākajām bailēm un iemācās draudzēties un sadarboties ar dažādu raksturu zvēriem, nonākot vienā laivā ar nesavtīgo Kapibaru, mantu vākšanas apsēsto Lemuru, draudzīgi rotaļīgo Retrīveru un līdera dotībām apveltīto Putnu.

Nacionālais kino centrs  2021. gada 15. janvārī izsludināja 2021. gada filmu ražošanas konkursu ar mērķi atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Projektu iesniegšana noslēdzās 15. februārī, konkursam tika iesniegti kopā 35 projekti, kopējais projektos pieprasītā finansējuma apjoms bija 4 065 381 eiro. Konkursa projektu prezentācijās tiešsaistes formātā piedalījās 14 spēlfilmu, 16 dokumentālo filmu un 4 animācijas filmu projekti.

Šāgada ražošanas konkursa pieteikumus vērtēja NKC ekspertu komisijas; spēlfilmu komisijā strādā režisori Andis Mizišs un Edmunds Jansons, NKC pārstāve Inga Blese; dokumentālo filmu komisijā – producente Līga Gaisa, režisore Maira Dobele, NKC pārstāve Lelda Ozola; animācijas filmu komisijā – režisors un dramaturgs Ivo Briedis, kinokritiķe Ieva Viese-Vigula, NKC pārstāve Kristīne Matīsa.

Jau sesto gadu filmu ražošanas konkursā ekspertu komisiju darbam tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas iepazīstas ar projektiem un sniedz ekspertiem rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. 2021. gadā projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Latvijas Televīzijas pārstāve Zane Valeniece, kinoteātra “Kino Bize” pārstāvis, antropologs Māris Prombergs un Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve, Latvijas Radio žurnāliste Zane Mače.

Paralēli jaunu filmu projektu konkursam Nacionālajā kino centrā ir atvērts arī ražošanā esošo filmu atbalsta konkurss, kur plānoto finansējumu saņem projekti, kas atbalstīti NKC iepriekšējo gadu konkursos. Šajā konkursā pieteikumus pieņem līdz septembrim un izvērtē katru mēnesi, pieejamais finansējums ir 2 268 374 eiro, tas paredzēts piecām pilnmetrāžas spēlfilmām (režisori Linda Olte, Juris Kursietis, Aigars Grauba, Ināra Kolmane, Māris Martinsons), piecām dokumentālajām filmām (režisori Kārlis Lesiņš, Pēteris Krilovs, Dāvis Sīmanis, Una Celma, Kristīne Briede) un piecām animācijas filmām, tai skaitā ir divas pilnmetrāžas (režisori Roze Stiebra un Jānis Cimmermanis), divas īsfilmas (režisori Dace Rīdūze un  Zane Oborenko) un viens minoritārais kopražojums (filmu studija "Rija").

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt