Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Jaunumi Radioteātrī - jau šovakar pirmatskaņojums "Vietējā stacija"

Kultūras rondo

Projekts "2D Deja": tiešsaistes sarunas starp dejas māksliniekiem un ārvalstu autoriem

Filmā bez mūzikas neiztikt jeb režisora un komponista sadarbība

Kino bez mūzikas neiztikt. Latvijas kino profesionāļi par režisora un komponista sadarbību

Mūzikai kino ir visdažādākās izpausmes – tā var būt teju nemanām atmosfēras veidotāja vai arī stāsta dramaturģijas izteiksmīga uzsvērēja. Arī režisoru un komponistu sadarbībai var būt vairāki modeļi. Plašāku diskusiju par mūziku Latvijas kinematogrāfā veicina komponistes Lolitas Ritmanes panākumi – pretendēšana uz nomināciju “Oskaros”

Latvijas Radio raidījuma “Kultūras Rondo” uzrunātie režisori Edmunds Jansons, Dāvis Sīmanis un komponists Kārlis Auzāns Lolitai Ritmanei vēl panākumus. Reizē visi kā viens pārliecināti, ka latviešu kino mūzikas skaņraži kopumā ir pelnījuši starptautisku atzinību. Izrādās, ka mūsdienās ar labu mūziku vien nepietiek. Nevar aizmirst arī par mārketingu, pārstāvniecību un vēl citiem elementiem, kas arī ir nozīmīgi, pretendējot uz balvām starptautiskos kinofestivālos. 

Kino mūzika. Režisoru un komponistu sadarbība

Kinorežisors Dāvis Sīmanis ir pārliecināts, ka bez muzikālās klātbūtnes kino nevar pastāvēt. Mūzika var būt kaut vai trokšņu partitūra.

“Manas filmas bez mūzikas nevar iztikt. Vienlaikus mūzikai ir sava spēcīga dramaturģija, pašpietiekamība iepretim vizuālajam attēlam un tā ir arī cīņa," vērtē Dāvis Sīmanis. 

Spēcīgu iespaidu Sīmanim atstājusi sadarbība ar Kārli Auzānu, veidojot filmu “Escaping Riga”: “Atceros, ka es Kārlim kādā vakarā lūdzu sacerēt kaut ko starp Sviridovu un Šostakoviču. Nākamā dienā viņš nāca klajā ar gatavu gabalu – vienkārši izcilu vadmotīvu, kas vēlāk filmā iegāja vairākās vietās.” 

   

Kārlis Auzāns stāsta, ka ne visi pie viņa vēršas ar tik noteiktām vēlmēm, kādas bija Dāvim Sīmanim.

Dažreiz režisori nevar aprakstīt muzikālo noskaņu, tāpēc vienkārši izsaka savas sajūtas. Komponists precizē: "Mans uzdevums ir saprast, kas notiek režisora sajūtās un galvā."  

Taujāts, kad tieši komponists tiek uzrunāts – pirms vai pēc filmas uzņemšanas – Auzāns atbild, ka arī šeit režisoriem ir dažādas pieejas: “Ir filmas, kas principā ir gatavas un, jau sūtot, ir iezīmētas vietas, kur varētu būt mūzika. Ir filmas, kurām kā atskaites punkts uzlikta jau zināma mūzika. Ir arī tā, ka mūzika top vēl pirms projekta. Animācijā tā bieži ir. Tā top ļoti lēnām un mūzika jāsacer pirms bilde sāk kustēties.”

Auzāns bija arī Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2020” nominants kategorijā “Labākā mūzika”. Viņš komponējis mūziku Ilzes Burkovskas-Jakobsenas godalgotajai filmai “Mans mīļākais karš”. 

Edmunds Jansons stāsta, ka animācijā sadarbības principi ar komponistiem ir līdzīgi kā spēlfilmās. Mūzika var būt ļoti izteiksmīga vai teju nemanāma. Atmosfēru filmā var būvēt abejādi. Režisors turpina: "Jāpiekrīt, ka mūzika ir spēcīgs elements filmas ēkā.

Veidojot filmu, ir svarīgi iztēloties vai saprast, kā tā izskatīsies, tikpat svarīgi saprast, kā tā izklausīsies – kāda ir intonācija vai atmosfēra, ko būvē mūzika vai skaņa. Ļoti svarīgi atrast īsto komponistu, ar ko sadarboties." 

Par īpašu Jansons sauc sadarbību ar Jēkabu Nīmani. Viņš radījis muzikālo rakstu animācijas filmu ciklam par “Lupatiņu” piedzīvojumiem. Nīmaņa radītā mūzika ļoti veiksmīgi sadzīvojusies ar filmas tēliem. 

    

Kārlis Auzāns novērojis, ka mūsdienās daļa sabiedrības mūziku visvairāk klausās tieši caur kino, proti, šie cilvēki daudz biežāk skatās filmas un mūziku izdzird tur, nevis vienkārši ieslēdz atskaņotāju un klausās mūziku kā tādu. “Kino mūzikas apjoms ir pārņēmis arī klasiskās mūzikas klausītāju,” atklāj komponists. Dāvis Sīmanis vēl piebilst, ka industrijas filmās, piemēram, Holivudā tapušajās, mūzikas klātbūtne ir pat līdz 75% no kinodarba kopējā laika. Nereti mūzika kalpo par emociju pastiprinātāju. 

Par kino mūziku – arī Latvijas Radio raidījumā "Dzīves ritmi mūzikā":

Aktuālie darbi 

Edmunds Jansons atklāj, ka šobrīd attīstīšanas posmā ir jauns pilnmetrāžas animācijas darbs. Top arī dažas eksperimentālas īsfilmas par mūzikas un attēla attiecībām. Dāvis Sīmanis stāsta, ka aktīvā radošā fāzē atrodas pilnmetrāžas spēlfilmas projekts “Marijas klusums”, kas ir par leģendāro mēmā kino un teātra aktrisi Mariju Leiko un viņas likteni. Tas būs stāsts par konkrētu vēsturisku personību, arī vesela vēsturiska perioda spogulis. Savukārt Kārlis Auzāns sācis strādāt pie daudzsēriju mākslas filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene", kā arī pie igauņu kino projekta “Dusošais zvērs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt