Pirms seansa ar ievadlekciju uzstāsies Sarmīte Ēlerte, kura šo vēstures posmu ne vien pati intensīvi piedzīvojusi, bet arī spēj to apgaismot no dažādiem skatupunktiem, informēja Nacionālā kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.
1988. gadā Sarmīte Ēlerte absolvēja Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Kinokritikas nodaļu, 1992. gadā kļuva par Augstākās Padomes izveidotā neatkarīgā laikraksta ''Diena'' galveno redaktori. 1999. gadā Sarmīte Ēlerte tika apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā.
Pēdējie 20 gadi XX gadsimtā ir pilnīgi neticamu pārvērtību laiks Latvijas mūžā – tie sākas šķietami bezcerīgā padomju realitātes līdzenumā, bet 80. gadu vidū vēsture atkal met kūleni, pārmaiņas vairs nav apturamas un Latvija dodas ceļā uz neatkarīgas valsts atjaunošanu, entuziastiem izvirzot saukli, kas likts šī seansa nosaukumā – “Kaut pastalās, bet brīvi!”.
Padomjlaiku fonu iezīmē bēdīgi putekļainie, lai gan tolaik vēl pavisam jaunie Rīgas guļamrajoni, žiguļi un “Ikarus” autobusi centra ielās, vissavienības mēroga pretalkohola kampaņa, kas liek vīnu vietā ražot un tirgot limonādi; piedevām šī seansa sākums demonstrē, ka dzīve nenotiek tikai Rīgā – viens kinožurnāls veltīts Valmieras pilsētai, kas 80. gadu sākumā svin 700 gadu jubileju. Un daži apliecinājumi, ka dzīvi veido ne tikai oficiālas frāzes un ražošanas pirmrindnieki, – kinožurnālos parādās arī populārās kultūras sižeti, piemēram, par estrādes ansambli “Remix” Ulda Marhilēviča vadībā un Raimonda Paula 50. jubileju.
Trešā atmoda Latvijas dzīvē ienāk pamazām un dažādi – ar piemiņas manifestāciju Brāļu kapos pie Mātes Latvijas 1988. gada 25. martā, ar mītiņiem pret metro un robotu rūpnīcu Ziepniekkalnā, arī ar cukura taloniem un konkursu “Mis Rīga ’88”, kur Gunārs Cilinskis bučo Sintiju Jenerti.
Vēl citi pieturpunkti ceļā uz brīvību ir
avīze "Atmoda" un barikādes, republikas karoga maiņa un atļaušanās svinēt 18. novembri, Triju Zvaigžņu ordenis un festivāls ''Baltica'', un turpat blakus PSRS vadoņu vaska lelles Motormuzejā, avīze "Pilnīgi Atklāti", lambadas kursi un atļaušanās vismaz uz vienu vakaru nodēvēt kinoteātri "Rīga" vecajā vārdā par "Splendid Palace"...
Šajā laikā kinožurnāli kļuvuši par operatīvu un elastīgu laikmeta liecinieku, kas daudz straujāk spēj izsekot katrai svaiga gaisa plūsmai, nekā tas izdodas ražošanas inerces apgrūtinātajai filmu veidošanai. 90. gadu vidū kinohronika kā žanrs nomirst dabīgā nāvē, taču paliek sabiedrības vēsturē arī kā iedvesmas avots turpmākai attīstībai, pagātnes un tagadnes pētniecībai.
Visos seansos ieeja bez maksas, seansu sākums plkst. 22.30.
Filmu programmu atbalsta Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un uzņēmums ''Conexus Baltic Grid'', organizē biedrība ''Ascendum'', ar saturu piepilda Nacionālais kinocentrs un Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
