Piemēram, te šogad var apmeklēt sarunas ar režisoriem Mārtinu Skorsēzi vai Kristoferu Nolanu. Starp citu, Nolanu, kinovidē mēdz dēvēt par leģendārā režisora Stenlija Kubrika “mantinieku”, kuram Kannu klasikas programmā bija uzticēti filmas “2001: Kosmosa odiseja” (1968) ievadvārdi.
Savukārt 16. maija vakarā publika pludmales kinoteātrī varēja skatīties citu filmu, kurai šogad aprit 50 gadu – Rendala Kleisera mūziklu “Breolīns” (“Grease”). Filma, atcerieties, bija viens no spilgtākajiem pieturas punktiem aktiera Džona Travoltas karjeras sākumā.
Atzīmējot filmas pusgadsimta jubileju, gan Travolta, gan Kleisers filmu skatījās kopā ar Kannu publiku pludmalē. Jāpiebilst, ka pludmales seansi ir vienīgās publiski apmeklējamās filmu skates, kas noris festivāla ietvaros.
Orientālās baudas
Šāgada programma ir spēcīga autorkino izlase. Salīdzinot ar pērnā gada programmu, kas, atzīmējot festivāla 70.jubileju, tika veidota maksimāli “zvaigžņota”, šāgada konkursa programma ir atpazīstamības ziņā piezemētāka. Taču tā ietver darbus ar labi artikulētu kino valodu, augstiem estētiskajiem standartiem un idejisko oriģinālu.
Vērtējot programmu ģeogrāfiskā griezumā, jāsaka, pārliecinošs un augsts kvalitātes līmenis piemīt konkursa izlasē iekļautajiem kinodarbiem no Āzijas. Latvijā gan Tālo Austrumu filmas nonāk salīdzinoši reti, turklāt pārsvarā tikai kādu reģionam veltītu filmu dienu ietvaros. Tas ir skaidrojams ar iznomāšanas licenču dārdzību un proporcionāli mazo skatītāju interesi.
Taču varbūt repertuāra ziņā ir laiks paplašināt kino kartes robežas, cītīgāk apgūstot arī tālākos Austrumu nostūrus? Kannu kinofestivāla kontekstā ir vērts pieminēt trīs lieliskus kinodarbus no Āzijas. Tiem raksturīga gluži vai muzikāla lirika un spēja gudri (nevis manipulatīvi un patētiski) apelēt pie emocijām.
“Veikalu zagļi” (“Shoplifters”)
Jau vairākkārtējā Kannu kinofestivāla viesa, japāņu režisora Hirokazu Kore-edas veidotā filma “Veikalu zagļi” ir delikāts pārspriedums par vairākām fundamentālām tēmām: mātišķuma un ģimenes definīcijām. Stāsts par kolorītu zagļu un sīkkrāpnieku ģimeni, kas trūkumu apiet visradošākajos veidos, skatītājam piedāvā padomāt, vai ģimeni tiešām definē tikai asinsradniecība?
Filmas varoņi – radniecības saitēm nesaistīti dažādu vecumu personāži – mīt zem viena jumta un mijiedarbojas kā savdabīga, tomēr harmoniska ģimene. Rimta, plūdena, taču emocionāli dzīvelīga stāstniecība šķiet kā mistrojums starp Eiropas un Āzijas kino tradīcijām. Filmā ievērota režisoram raksturīgā, gluži vai dokumentālās stāstniecības stilistika, ietverot arī kolorītas epizodes: piemēram, ģimenes jaunākie pārstāvji pirms rafinētas veikalu plauktu iztukšošanas veic gluži vai horeogrāfisku iesildīšanos.
“Mūžīgie” (“Les Éternels”)
Arī ķīniešu režisors Dzja Čan-ke ir bijis biežs viesis Kannu kinofestivālā jau vairāk nekā 15 gadu garumā. Līdzīgi kā viņa filmogrāfijas iepriekšējie darbi, arī “Mūžīgie” ir niansēts attiecību un atsevišķu sabiedrības slāņu, to morālā kompasa portretējums. Stāstā par izbijušu dejotāju un provinces gangsteri Dzja Čan-ke pievēršas skrupulozai varoņu raksturu pētīšanai.
Uzņemta kā distancēts vērojums, filma ataino gan attiecību negludumus, negodību, gan arī ar vieglu humoru apspēlē dažādas popkultūras īpatnības. To skaitā ietilpst, piemēram, balles deju performance bērēs un kaislīga dejošana pie aizgājušo dekāžu popmūzikas.
“Dedzināšana” (“Burning”)
Japāņu literatūrklasiķa Haruki Murakami īsstāstā “Barn Burning” jeb “Šķūņu dedzināšana” daļēji balstītā filma ir izcils iztēles darbinātājs. Dienvidkorejiešu režisora Čandona Lī interpretācijā stāsts par kāda puiša iemīlēšanos noslēpumainā skolas laiku paziņā ir ne tikai attiecību, bet arīdzan Dienvidkorejas sociālo slāņu (un to nevienlīdzības) portretējums.
Režisors skatītāju divas ar pusi stundas garajā filmā vedina, bez mitas piedāvājot intriģējošas stāsta druskas, nevis tiešā veidā klāstot sižetu. Tādējādi vien atsevišķa filmas daļa noris uz ekrāna: skatītājs – Čandona Lī meistarīgās režijas vadīts – pa stāsta virāžām lielākoties traucas, līmējot kopā paša iztēles piedāvātos elementus.
No klasiskās stāstniecības vai šabloniskās komerckino pasaules nogurušajiem šī filma ir kā malks svaiga gaisa. “Dedzināšana” arīdzan ir uzstādījusi rekordu izdevuma “Screen Daily" kritiķu vērtējuma tabulā. Kontekstam: izdevums Eiropas nozīmīgākajos festivālos ik dienu apkopo 10 (īpaši izraudzītu) kritiķu vērtējumus par konkursa programmā izrādītajām filmām. Četru punktu ietvaros filma ir nopelnījusi 3,8 – tas, jāpiebilst, ir augstākais novērtējums tabeles pastāvēšanas vēsturē.
Lai arī žūrijas lēmumu pareģošana Kannu kinofestivālā nereti beidzas ar fiasko, tas, ka daļa apbalvojumu šogad ceļotu uz Tālajiem Austrumiem, īpaši Japānu un Dienvidkoreju, būtu tikai un vienīgi taisnīgi. Kannu kinofestivāla balvas – Zelta un Sudraba palmas zari – nenoliedzami palielinātu arī iespēju, ka filmas vismaz pāris seansos nonāktu uz lielajiem ekrāniem Latvijā. Par balvu sadalījumu uzzināsim jau šajā nedēļas nogalē – 19. maijā.
