Kannu kinofestivāls: pēcgarša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 4 mēnešiem.

Atpakaļ realitātē – 71. Kannu kinofestivāla filmu pieblīvētās dienas nu ir galā. Taču pirms pilnasinīgas atgriešanās ikdienā, kur filmu skatīšanās neaizņem ievērojamu diennakts daļu, vēl neliels pēcvārds par festivāla noslēgumu.

Kannu galveno godalgu – Zelta palmas zaru saņēma japāņu režisora Hirokazu Kore-edas liriskais pārspriedums par ģimeniskumu – drāma “Veikalu zagļi” (“Shoplifters”). Žūrijas lēmums šogad ir veiksmīgs, jo pelnīti izceļ un novērtē kinodarbu ar klasikas potenciālu, tāpat kā pieredzējuša autora izteiksmes oriģinalitāti.

Šogad uzvarējusī filma ir darbs ar potenciālu dzīvot arī kinoteātru repertuārā, nevis tikai festivālu vidē. “Veikalu zagļi” nav radikāls un vien iesvaidītajiem saprotams kinovalodas vingrinājums, bet gan smalki izstāstīts stāsts par universāli saprotamām idejām. Turklāt arī ļoti aizkustinošs.

Labs gads

Turpinot morālā pacēluma noskaņu, šāgada festivāls manā vien septiņus gadus ilgajā Kannu pieredzē ir bijis viens no labākajiem (un ne tikai “Četru baltu kreklu” seansa dēļ). Veltot mazāk “nodevu” plaši zināmiem režisoriem un zvaigznēm, šāgada konkursa programma tik tiešām bija labi izmeklētu autordarbu kopums. Ar atsevišķiem izņēmumiem lielākā daļa programmas spēja ieintriģēt ar stāstniecību un tās atjautīgo formu.

 

Reveranss klasiķim

Šo pieņēmumu savā ziņā arī ilustrē fakts, ka šogad — pirmo reizi festivāla vēsturē — tika pasniegta īpašais Zelta palmas zars (jeb jauna versija par festivāla galveno balvu). To saņēma franču klasiķis Žans Liks Godārs — gan  par filmu “Attēlu grāmata” (“Le Livre d'image”), gan par viņa ieviestajiem jaunievedumiem kinovalodā iepriekšējo desmitgažu laikā.

Te jāpiebilst, ka par “Attēlu grāmatu” vienprātības kritiķu aprindās nebija, darbam tika veltīts arī lērums remdenu recenziju. Filma – kompromiss starp eksperimentālu un naratīvu kino – tomēr, atšķirībā no Godāra iepriekšējās, 2014. gada filmas “Ardievas valodai” (“Adieu au langage”) ir nevis ekscentrisks mēģinājums intelektuāli dīdīt kinovalodu, bet gan apliecinājums spējai pār to valdīt.

 

Laimīgā Rorvahere

Lai arī festivāla postulēto sieviešu vienlīdzības uzsvēršanu programmā īsti samanīt nevarēja (konkursa programmā no 21 iekļautajām filmām tikai trīs bija sieviešu režisētas, kas ir arī citu gadu skaitliskā proporcija), sieviešu klātbūtne izteiksmīgāk atbalsojās balvu sadalījumā.

Pie godalgas par scenāriju tika itāļu jaunās paaudzes režisore Alise Rorvahere. Viņas režisētais maģiskā reālisma stāsts “Laimīgais Lācars” (“Lazzaro Felice”) balvu dalīja ar irāņu režisora Džafara Panahi asprātīgo lauku dzīves un monotonijas vērojumu “3 sejas” (“Se Rokh”).

«Laimīgais Lācars»
«Laimīgais Lācars»

Arī Rorvaheres filma daļēji ir lauku dzīves vērojums, kas aplūko Itālijas lauku iedzīvotāju ekspluatāciju un nošķirtību no pilsētu modernās dzīves. Taču “Laimīgais Lācars”, lai arī akūtas sociopolitiskās problēmas vērojums, nebūt nav liess reālisma atdarinājums. Rorvahere, veidojot šo stāstu, prot izcili strādāt ar attēliem, tipāžiem un arīdzan nebaidās vēstījumā ievīt fantāzijas elementus. Filmu iznomai ir iegādājušies arīdzan Baltijas izplatītāji, tā kā tuvākā gada laikā “Laimīgo Lācaru” redzēsim arī uz vietējiem ekrāniem.

 

Dzīves iedvesmots

Īpašs novērtējums – balva par režiju – tika arī poļu režisora Pāvela Pavļikovska traģiskajam mīlasstāstam “Aukstais karš” (“Zimna wojna”), ko melnbaltās estētikas dēļ kritiķi Kannās ironiski turpināja dēvēt režisora iepriekšējās filmas “Ida” nosaukumā.

«Aukstais karš»
«Aukstais karš»

Taču šāds salīdzinājums ir formāls, jo atšķirībā no “Idas” – distancēta un emocionāli ieturēta darba – “Aukstais karš” ir tekstūrām krietni vien bagātāka filma. Turklāt “Aukstā kara” mīlasstāsts dramaturģiski ir krietni vien intensīvāks par “Idas” apcerību.

 

Kā Pavļikovskis minēja ārvalstu medijiem sniegtajās intervijās Kannās, filmu iedvesmojis viņa vecāku sarežģītais attiecību stāsts. Līdzīgi filmas varoņiem, viņi nav spējuši ne būt kopā, ne atrasties šķirti. Turklāt abi tā arī nav pārdzīvojuši 20. gadsimta ģeopolitiskās svārstības un aizgājuši mūžībā pirms Berlīnes mūra nojaukšanas.

 

Pret populismu

Saņemot festivāla "Grand Prix", amerikāņu režisors Spaiks Lī to veltīja “Bruklinas Tautas republikai” jeb savam dzimtajam Ņujorkas rajonam. Viņa filma “Melnādainais kukluksklanietis” (“BlacKkKlansman”) bija viens no politiskākajiem darbiem festivāla programmā. Enerģisks un gudrs uzsaukums pret rasismu, filma scenārijā ievij ASV prezidenta Donalda Trampa populistiskās frāzes, brīdinoši līdznostādot melnādaino amerikāņu diskrimināciju 70.gados ar labējā ekstrēmisma daudzajiem uzplaiksnījumiem mūsdienās.

Taču šī ir tikai viena filmas šķautne. No cita rakursa lūkojoties, Lī filma ir atjautīgs veltījums 70.gadu policijas drāmām un arīdzan “blacksploitation” žanram.

 

Palmu zari un politika

Daļu no konkursa programmas noslēgumā izrādītajiem darbiem diemžēl vairs nepaguvu noskatīties, taču kopainai jāpiebilst, ka balvu pasniegšanā 19.maija vakarā godalgas saņēma trīs no tiem.

Sergeja Dvorcevoja filmā “Aika” (“Ayka”) galveno lomu spēlējošā kazahiete Samala Jesļamova saņēma balvu par labāko aktrises darbu.

Savukārt balvu par labāko aktiera darbu saņēma Marčello Fonte. Viņš atveido galveno lomu režisora Mateo Garones drāmā par kriminālo aprindu attiecību dinamiku – “Suņuvīrs” (“Dogman”). “Suņuvīru” šī gada laika redzēsim arī kinoteātros Latvijā. Toties žūrijas balva šogad tika vēl vienai no sieviešu režisoru veidotajām filmām: Nadīnas Labaki stāstam par bērniem Libānas graustu rajonos  – “Capharnaüm”.

Kopumā pēc noskatītajām festivāla laureātēm spriežot, austrāļu aktrises Keitas Blanšetas vadītās žūrijas lēmums šogad izsvērti izceļ un godā autorkino tiekšanos pēc novatorisma, taču reizē nepaliek arīdzan pilnīgi imūns pret pasaules kino aptverošajiem politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti