Kultūras ziņas

Latvijas mūziķu triumfs Francijā

Kultūras ziņas

"Putinam līdzīgā" instalācija pamet Stūra māju

Latvijas kino un cilvēki Kannu kino festivālā

Kannu kinofestivāla kulminācija un lietišķā puse

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šonedēļ Francijā turpinās Kannu kinofestivāls, kura konkursam šogad tika pieteiktas 1854 filmas. Latvija līdz galvenajam konkursam neizlauzās, toties latviešiem ir savs baltais namiņš Kannu kino tirgū.

Kannu kinofestivāls šogad jau vairākkārt licis samulst, no saviļņojuma aizrauties elpai gluži tāpat kā kino dzimšanas brīdī brāļu Limjēru laikos. Šogad, svinot 120. jubileju, kino nav zaudējis savu spēku. Bet galvenais - kino nav novecojis...

Cilvēki līdz pēdējai vietai aizpildīja zāli uz debitanta ungāru režisora Laslo Nemeša filmu “Saula dēls” (Son of Saul). Filma uzskatāma par Kannu sensāciju, jo ir tik subjektīva, humāna, pārlaicīga un par holokaustu.

Par Kannu zeltu galvenajā konkursā šogad cīnās 19 filmas, tikai divas starp tām ir amerikāņu. Režisora Toda Heinsa filma “Karola” (Carol) - smalka 50 gadu puritāniskās dzīves stilizācija par divām sievietēm, vientulību un viņu neatļauto, homoseksuālo mīlestību, kas izraisīja pat asaras kino zālē, un lielu kņadu... Otra - Kanādas režisora Denī Vilnēva "Sicario".

Aptuveni 60 filmas Kannās svin pasaules pirmizrādi, bet pralēlajās skatēs un Kannu filmu tirgū, kur atrodamas arī Latvijas lentes, izrādīa ap 300 jaunu filmu.

Glamūro Kannu kāpņu emocijas risinās tepat līdzās... Kino tirgus baltās mājiņas ar valstu karogiem mastā izvietojušās visapkārt pilij. Šeit risinās Kannu lietišķā puse.

Jau vēstīts, ka festivāla laikā parakstīts oficiāls trīs kaimiņu valstu kino institūciju dokuments par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību filmu nozarē. Tas radīs priekšnoteikumus tālākai sadarbībai, gan veidojot finansējuma fondu Baltijas kopražojuma filmām, gan citos kino industrijas aspektos.

„Igauņi ir idejas autori, ka 2018. gadā mēs varētu izveidot Baltijas Kino un televīzijas balvu, kas būtu platforma un fokuss, lai ieraudzītu igauņu, latviešu un lietuviešu kino, ko mēs, atklāti runājot, zinām ļoti slikti,” norāds Nacionālā Kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.

Uz Latvijas kino laimīgo stundu, kā to šeit pieņemts dēvēt, ieradušies gan jau iepriekš festivālā sastapti ļaudis, gan jaunu kino ceļu izlūkotāji.

„Kannas ir vieta, kur mēs varam labāk pārredzēt pasaules kino skatuvi un varbūt atrast labus jaunus partnerus, tāpēc mēs prezentējam Kannās visas trīs mūsu valstis pasaulei,” uzsver Lietuvas Kino centra vadītājs Rolands Kvietkausks.

„Jūsu topošās filmas - Dāvja Sīmaņa, bet arī Lailas Pakalniņas lentes varētu iekarot pasaules interesi. Vajag stāstīt par savu vēsturi, bet mākslas valodā,” uzskata Kvietkausks.

Savukārt Dita Rietuma izsaka cerību, ka „reiz pienāks tā diena, kad mēs te, Kannās, varēsim prezentēt latviešu filmu oficiālajā programmā un, Dievs dod, arī konkursa programmā”.

Kino tirgus un Kannu kinofestivāls noslēgsies nedēļas nogalē, tātad vēl tikai dažas karstas darba dienas tiešā un pārnestā nozīmē. Festivāla laureāti tiks paziņoti  23.maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti