Loučs Kannās saņēma jau otro balvu pēc pirmā panākuma 2006.gadā ar filmu "Vējs, kas šūpo miežus" (The Wind That Shakes the Barley) par Īrijas cīņu par neatkarību no Lielbritānijas. Kannu festivālā Loučs piedalījās 13.reizi, un viņš savā režisora karjerā ir uzņēmis vairāk nekā 50 filmu.
Filma "Es, Daniels Bleiks" vēsta par Apvienotās Karalistes labklājības sistēmas ietekmi uz pusmūža atraitni Ņūkāslā pēc sirdstriekas. Filmā tēlo komiķis Deivs Džonss, bet scenāriju sarakstīja Louča pastāvīgais sadarbības partneris Pols Lavertijs.
Saņemot balvu no aktiera Mela Gibsona, Loučs kritizēja "bīstamo taupības projektu". "Mums jāsniedz cerības vēstījums, mums jāsaka, ka var pastāvēt citāda pasaule," viņš teica. "Pasaule, kurā mēs dzīvojam, pašlaik ir nonākusi bīstamā punktā. Mūs žņaudz bīstams taupības projekts, kas iedvesmojas no idejām, ko mēs saucam par neoliberālismu un kas ir novedis mūs tuvu katastrofai."
Otro nozīmīgāko balvu - "Grand Prix" - saņēma 27 gadus vecā Kanādas režisora Ksavjera Dolana ģimenes drāma "Juste la Fin du Monde" (Tikai pasaules gals), bet par labāko aktrisi atzina Filipīnu ziepju operu zvaigzni Žaklīnu Žozē par lomu Briljantes Mendosas filmā "Ma' Rosa".
Divas balvas saņēma Asgara Farhadi Irānas filma "Forushande" (Tirgotājs) - par labāko scenāriju un labākā aktiera balvu, ko nopelnīja Šahabs Huseini.