Krāslavā, kur Daugava met loku, šonedēļ režisors Viesturs Kairišs uzsācis savas jaunās vēsturiskās spēlfilmas “Pilsēta pie upes” filmēšanu.
Lai arī šajās dienās filmēšanas apstākļi ir samērā skarbi, jo pieturas 20 grādu sals, galvenais varonis daiļkrāsotājs Ansis, ko filmā attēlo divdesmit četrus gadus vecais Dāvis Suharevskis, vienā kreklā izmeties, dauzās pie vienas no Zvejnieku ielas mājas logiem. Epizode ir īsa, bet skaudra.
Kā stāsta filmas prodecents Guntis Trekteris, galvenās lomas atveidotāja meklējumi uzsākti jau pirms gada:
“Mēs ļoti ilgi meklējām galvenās lomas tēlotāju un tad satikām Dāvi, puisi no Gaigalavas, kurš Rīgā studē ķīmiju. Viņš nav profesionāls aktieris, lai gan ir piedalījies improvizācijas teātra izrādēs. Viņš ir brīnišķīgs, vitāls, ar humora izjūtu, emocionāls, iejūtīgs.”
Arī pārējie aktieri un masu skatu dalībnieki ir lielākoties vietējie Latgales ļaudis. “Mēs gandrīz visu lomu izpildītājus meklējām no vietējiem cilvēkiem šeit, Latgalē. Mums ir daži profesionāli aktieri - mums ir lieliskais Gundars Aboliņš, Agnese Cīrule no Nacionālā teātra, vienā lomā būs lietuviešu aktieri Jozs Budraitis, un tad mums ir viena jauna meitene no Čehijas - Brigita Cmutova,” uzskaita Trekteris.
Filmas darbība notiek no pagājušā gadsimta 30.gadiem līdz Otrā pasaules kara beigām un attaino traģiskākās Latvijas vēstures lappuses.
Ziemas kadru filmēšanai Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē atvēlētas vien četras dienas.
Uz masu skatiem Ludzā, kur vakar filmētas epizodes 1940. gada oktobra parādei, ieradusies arī Alla no Viļāniem, “eju demontsrācijā un esmu laikam par padomju varu, priekš manis filmēšanās ir kaut kas pavisam jauns.”
Arī Sergejs ieradies no Viļāniem. Viņš atzīst – tā kā ģērbēju iedotā cepure ir visai plāna, tad jāsargā ausis no sala.
Dainis Platacis, kurš ikdienā vada amatierteātri Andrupenē, šodien kinolentē “Pilsēta pie upes” iejuties pilsētas priekšsēdētāja tēlā; “loma ir amizanta, varētu teikt, tāds negatīvais tēls – viņš ir 1940. gadā pilsētas galva, ieliktenis no padomju varas - ne pārāk gudrs, bet ļoti centīgs.”
Spēlfilmas “Pilsēta pie upes” scenārija pamatā ir Gunāra Janovska tāda paša nosaukuma romāns. Topošās filmas režisors Viesturs Kairišs neslēpj - salīdzinot ar viņa iepriekšējo filmu “Melānijas hronika”, šis darbs solās būt vēl episkāks, “jo tā rāda no Ulmaņa laikiem autoritāro režīmu, tad padomju okupācija, nacistu okupāciju, atkal padomju... viss tas iziet caur tādas mazas provinces pilsētas cilvēka dzīvi, kas ir krāsotājs, strādā pilsētas valdē un pie visiem režīmiem tik pārkrāso zīmes.”
Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir traģisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors.
“Tur jau tas galvenais stāsts par cilvēku, kurš, neskatoties uz visām režīmu maiņām, paliek par cilvēku, un paskatīties, vai tas vispār ir iespējams. Kas manuprāt šodien ir atkal aktuāli,” saka Kairišs.
Kā atzīst filmas veidotāji, Latgale ir savdabīga un neizpētīta zeme ar atšķirīgu vēsturi un valodu. Filmas māksliniece Ieva Jurjāne:
''Tā ir tāda Austrumeiropas pilsētiņas sajūta, ko mēs meklējam. Viennozīmīgi pilsēta pie upes, un mums vajadzēja to upi. Upe ir milzīgs tēls, līdzība un simbols, ārkārtīgi ietilpīga lieta vēstījumā, bet, tā kā uz Daugavas ir sabūvēti daudzi HES, tad mēs arvien dziļāk iegājām Latgalē, kur tā upe ir tuvāk mūsu sajūtai par to laiku, un savukārt Ludzā joprojām var sajust tādu Austrumeiropas mazpilsētas šarmu, un arī Rēzeknē šur tur to var noķert.”
Režisora Viestura Kairiša spēlfilmas ''Pilsēta pie upes'' ziemas skatu filmēšana šodien turpināsies Rēzeknē, kur tiks izspēlētas ebreju kāzas. Tālāk filmēšanas process turpināsies vasarā. Filmas pirmizrāde plānota 2019. gada nogalē.
