Skaisti un sāpīgi vienlaicīgi - tā režisors Viesturs Kairišs raksturo savas izjūtas par Černobiļas Zonā pieredzēto.
Kādreiz apdzīvotos ciemus ir pārmākusi pasakaini skaista daba, kas pilnīgi iespējams slēpj sevī nāvējošo radiāciju, taču ar cilvēka maņām tas sajūtams nav.
Ar šo filmu Viesturs Kairišs turpina risināt sev pēdējos gados interesējošo tēmu par civilizācijas izzušanu: „Tas saistās ar jebkuru Atlantīdas konceptu, ka jebkuras civilizācijas izzušana ir reizē traģiska, bet vienlaicīgi arī skaista. Tur ir gan destruktīvais, gan estētiskais elements. Tieši uz šādas robežas man interesē darboties, jo tieši uz šīs robežas, manuprāt, ir īstā māksla.”
Filmā satiekam arī tā dēvētos samoselus - tie ir gados veci ļaudis, kuri, neskatoties uz aizliegumiem, pēc katastrofas drīz vien atgriezās savās mājās un turpina tur dzīvot joprojām. „Tās vecās tantiņas man saistījās ar savulaik bērnībā pieredzēto Latgalē. Viņām ir kolosāls stils, jo viņas savu teikto ilustrē ar žestiem un kustībām. Arī runā viņas ļoti interesanti. Tā kā tas ir uz Ukrainas, Baltkrievijas robežas, viņas runā sajaukumā, kas ir kaut kas pa vidu starp ukraiņu, krievu un baltkrievu valodu, šo dialektu sauc „surziks”. Reizēm es kaut ko sapratu, reizēm neko,” stāsta režisors.
Taču filmas galvenais varonis ir visai neparasts Černobiļas iemītnieks Igors.
Igors ir trīsdesmitgadnieks ar divām augstākajām izglītībām, kurš, nespēdams sadzīvot ar civilizēto pasauli, ieradies no Kijevas un vienā no ciemiem nelegāli dzīvo jau astoņus gadus.
„Viņš dzīvo purvā uz salas, makšķerē un medī. Civilizācijā viņš īsti sevi nav varējis atrast, bet šeit dzīvo pilnīgi citu dzīvesveidu. Tur ir paradokss - kas citiem ir nāves zona, viņam ir dzīvības zona. Kaut kādā ziņā viņš iemieso tās alkas, kas mājo katrā civilizācijā iestrēgušā indivīdā,” saka Kairišs.
Filmu caurvij mūzika no Rimska-Korsakova operas „Leģenda par neredzamo pilsētu Kitežu”, kuras libreta pamatā ir teiksma par pilsētu, kuru atrast lemts atrast tikai dvēselē un sirdī tīriem cilvēkiem. „Viena no skaistākajām krievu leģendām par šo neredzamo pilsētu, kas ir tāda kvazi-paradīze. Lūk, es taisīju filmu par šo pasauli nevis ar problēmu skatījumu, bet es rādīju, ka tā arī ir savā ziņā tāda paradīze šiem cilvēkiem. Viņi tur dzīvo neredzami mūsu skatienam savu dzīvi, kas arī ir ārkārtīgi vērā ņemama, tāpat kā jebkura cita dzīve, tikai savādāka,” stāsta režisors.
Viestura Kairiša dokumentālās filmas „Neredzamā paradīze” pirmizrādes kinoteātrī „Splendid Palace” notiek trešdien, pēc tās filma tiks iekļauta kinoteātra repertuārā.
