Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

Ar cerību par koncertstāstiem

Kultūrdeva

Ne īsti filma, ne īsti izrāde

«Kultūrdevas ābecē» enerģijas pārpilnie «Vella kalpi»

Kā zviedri neiekaroja Rīgu, bet «Vella kalpi» iekaroja kinoteātrus?

No Daugavas līdz Gaujai par viņiem brīnījās.... La la la la la la la la la la la! 1970. gadā “Rīgas kinostudijā” uzņemto Aleksandra Leimaņa pseidovēsturisko kases grāvēju “Vella kalpi” raksturo nebēdnība, jautrība un karnevālisks spēles prieks.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Filma uzņemta pēc Rutku tēva darba “Trīs vella kalpi” motīviem, kas 1930. gados iznāca periodikā, bet kā romāns vienīgo un pagaidām pēdējoreiz izdots 1990. gadā apgādā “Liesma”.

Slavenās dziesmas “Trīs vīri kādreiz bija” vārdu autors ir filmas scenārists Jānis Anerauds, bet mūzikas autors – protams, maestro Raimonds Pauls. Sākotnēji filmas mūziku bija uzņēmies rakstīt komponists Imants Kalniņš, bet mūzikas rakstīšana iekavējusies.

Šajā brīdī operatīvi pieslēdzies Raimonds Pauls un mūziku sarakstījis piecu dienu laikā.

Tādi filmas citāti kā “Vēl vien cuciņ!” vai “Pārlieku liela centība ved pie pārcentības” jau foklorizējušies un šur tur izskan joprojām.

Filmas pamatā ir 17. gadsimta notikumi, kad Latvijā notiek zviedru-poļu karš. Trīs drosmīgi draugi – karakalpi Andris (Haralds Ritenbergs), Pēteris (Artūrs Ēķis) un, protams, Ērmanis jeb Ērmanītis (Eduards Pāvuls) nolemj nesēdēt, rokas klēpī salikuši, un mudināt rīdziniekus aizstāvēt Rīgu no ģenerāļa Svensona (Valentīns Skulme) vadītās zviedru armijas.

Trejiem vella kalpiem tiešām izdodas, un Rīga paliek neieņemta, hei, hei, hei, hei, hei! Protams, filmā bija ar’ trīs jaunavas, ko viņi mīlēja – Rūta (Lolita Cauka), Anna (Olga Dreģe) un Lēne (Baiba Indriksone). Toties īstās dzīves mīlasstāsta auglis – režisora Aleksandra Leimaņa un aktrises Baibas Indriksones dēls Aivars Leimanis – nofilmējies puikas lomā filmas turpinājumā “Vella kalpi vella dzirnavās”.

Šī filma kinoteātros parādās divus gadus vēlāk – 1972. gadā – trīs brašajiem vīriem turpinot aizstāvēt Rīgu no zviedru un poļu naidniekiem. Abas filmas piedzīvoja komerciālu veiksmi, par ko mūsdienu Latvijas filmu veidotāji pagaidām var tikai skumji un ilgpilni nopūsties.

“Vella kalpus” un “Vella kalpus vella dzirnavās” PSRS kinoteātros noskatījās vairāk nekā 30 miljoni skatītāju.

Salīdzinājumam – visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros “Dvēseļu putenis” pirmo piecu nedēļu laikā apmeklēja aptuveni 208 tūkstoši skatītāju.

Vairākas filmā attēlotās personas – gan birģermeistars Nikolajs Eke (Ēvalds Valters), gan mācītājs Hermanis Samsons (Kārlis Sebris) – ir reālas. Filmu uzņemšana notikusi Vecrīgā, Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcā, Rundāles pilī, Zlēku ūdensdzirnavās, Popes muižā, Kaļiņingradas fortos, Tukumā, Muhu salā un Keilas ūdenskritumā Igaunijā, Tallinā un citur. Filma ir kino debija aktieriem Lāsmai Kugrēnai, Pēterim Liepiņam, Lolitai Caukai un baletdejotājam Artūram Ēķim, bet lokanās čigānietes lomā filmā iejutusies baletdejotāja, vairāk nekā 30 oriģinālhoreogrāfiju autore un kādreizējā Deju svētku virsvadītāja Aija Baumane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt