"Aicinu skatītājus uzmeklēt pašmāju filmas – kā festivāla "īsfilmu aizbildne", pirmkārt ieteikšu "Short Riga" Nacionālajā konkursā iekļautos darbus. Animācijas mīļotājiem noteikti jānoskatās Vladimira Leščova retrospektīva "Short Riga: Persona" programmā! Ja esat gatavi intensīvam kino skatīšanās procesam – vizuāli un emocionāli kondensētai pieredzei, tad noteikti jāiegrimst "Short Riga" Starptautiskā konkursa izlasē," saka Anna Zača.
Anna Zača izvēlas piecas ''Riga IFF'' filmas
"Vecā zēna āboli"
"Aiz dzīvžoga un akas dibenā gari šūpina dziesmu, lai atmodinātu ābola mistēriju. Šim halucinogēnajam rituālam pievienojas dēmons, kucēns un žurka, pamazām visiem slīdot lejup pa truša alu.
Animācijas fantāzijas pasaule, kuru rada amerikānis Breds Hoks, ir tīra, intriģējoša formu un tēlu spēle. Šāds kino arī būtu iespējams, ja Deivids Linčs piepeši vēlētos veidot gonzo filmu par Alisi brīnumābolu dārzā."
"Vairāk sieviete, vairāk raudu"
"Dzīves trausluma manifests. Autores pašrefleksija, kas veidota ar iztēles, metaforu ietilpības un viltīga humora palīdzību, tikmēr vizuālās rindas uzritinātas jautājuma: ko tālāk?
Norvēģu klasiķes Annes Heugsjerdas atkailināts monologs par novecošanu, ģimeni, mākslu, laika atplūdiem, gravitāciju un marihuānu."
"Zilās meitenes, baltās bailes"
"Pāris dodas uz Provansu. Nīls un Flora pirmo reizi kopā apciemos viņa vecākus, bet abi nonāk renegātu sieviešbandas ķīlniecībā. Iekams Flora ir ieslodzīta, viņas mīļotais nolemj bēgt. Nakti pavadot priežu mežā, viņa saskaras ar šaubām: kura ir īstā ķīlniecība?
Šajā Kannu īsfilmu skates jeb “Cannes Court Métrage” sensācijā, kas veidota ņirbošā rokas zīmējumu animācijā, sastopami postmodernismā iedēstīti tēli, kuriem nākas veikt izšķirošas izvēles. Marija Žakoteja un Lola Halifa-Legrāna caur sirreālu, simbolisku lēcu piedāvā palūkoties uz jaunas sievietes apziņas tēliem laikā, kad attiecības kļūst daudz nopietnākas."
"Viņas dziesma"
"Režisore Šantala Akermane un čelliste Sonja Vīdere-Atertone ciešā sadarbībā radījušas vairāk nekā 20 filmas. Atrodot pavecu video filmējumu, kurā abas pusdienojušas Monparnasā, un savietojot atmiņas kartē kopīgo Ņujorkā, Parīzē un Maskavā, šīs īsfilmas režisore sāk prātot, kā gan īsti skan abu sieviešu veidotās filmas.
12 minūšu īsfilma par sievietēm tradicionāli maskulīnā vidē, kas veidota no mazās videokameras, mobilā telefona un uz "Super 8" filmlentes uzņemtiem kadriem. Tās iecere sākusies ar minēto video ierakstu, kuru amerikāņu māksliniece un kuratore Viviāna Ostrovska nodēvējusi par Akermanes un Vīderes-Atertones atvadām vienai no otras. 2015. gadā Akermane devusies mūžībā, bet gadu vēlāk Ostrovska beļģu režisorei veltījusi īsfilmu “Bet citur ir vienmēr labāk”."
"38"
“Ikvienam ir plāns A, B, C un D. Manā plānā ir pārvērst visus plānus par sinhronu realitāti. Kā gan citādi ir iespējams palikt stāvoklī no neauglīga puiša,” vaicā režisore Juanna Rītela.
Zviedru māksliniece Rītela 2017. gadā viesojusies ''Riga IFF'' kā "Short Riga" žūrijas locekle. "Viena no viņas tematiskajām dzīslām ir sievietes skatiens. Šajā pašironiskajā, feministiskajā īsfilmā “38”, saduroties pašas ķermenim, reproduktīvajam ciklam un sabiedrības gaidām, Rītela izspēlē auglības trikus."
KONTEKSTS:
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šoruden notiek no 14. līdz 24. oktobrim. Festivālā skatāmas vairāk nekā 100 filmas, kas izvietotas 10 tematiskās sadaļās, tostarp 5 konkursu programmās. Lielākā daļa festivāla programmas šogad būs skatāma arī tiešsaistē.
Klātienes seansi norisināsies “zaļajā režīmā” (uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas faktu apliecinošu dokumentu) – kinoteātrī “Splendid Palace”, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Savukārt tiešsaistē lielāko programmas daļu varēs noskatīties no jebkuras vietas Latvijas teritorijā.
