Kultūrdeva

"Kultūrdeva"

Kultūrdeva

Kino prognozes un cerības 2022. gadā

Kultūrdevas ABC. Rīgas kinostudija

Kā filmas taisīja Rīgas kinostudijā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Par Rīgas kinostudijas dzimšanas brīdi tiek uzskatīts 1948. gads, kad, apvienojot divas institūcijas, tika izveidota Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studija. Leģendāro nosaukumu "Rīgas kinostudija" ieguva desmit gadus vēlāk – 1958. gadā. Sākotnēji studija darbojās Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni bija izkaisīti pa visu Rīgu – tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, bijušajā kinoteātrī "Pionieris", Rīgas Filharmonijas kamermūzikas zālē un kultūras pilī "Ziemeļblāzma" Vecmīlgrāvī.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

1961. gadā tika pabeigta pirmā kārta Rīgas kinostudijas ēku kompleksam ar trim filmēšanas paviljoniem Šmerļa ielā 3, kas joprojām ir lielākā filmēšanas infrastruktūra Ziemeļeiropā. "Rīgas kinostudija" bija milzīga apjoma centralizēts kino ražošanas uzņēmums – 1970. un 1980. gados šeit dažādos cehos strādāja aptuveni 1000 darbinieku un tika uzņemtas vidēji 15 spēlfilmas gadā. 

Rīgas kinostudijas paspārnē izveidojās arī īpaša nacionāla kultūras parādība – poētiskais dokumentālais kino jeb Rīgas stils, kas vēlāk jau ieguva nosaukumu Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola.

Par šīs skolas aizsākumu kļuva režisora Ivara Kraulīša un scenārista Herca Franka īsfilma "Baltie zvani" par mazu meitenīti baltā kleitā, kura klejo pa Rīgas ielām.

1965. gadā Rīgas kinostudijā tapa pirmā latviešu leļļu filma – Arnolda Burova režisētā "Ki-ke-ri-gū!". Kopumā Rīgas kinostudijā uzņemtas vairāk nekā 180 mākslas un dokumentālās filmas, tostarp arī tādas Latvijas kino zelta fonda filmas kā "Purva bridējs", "Kapteiņa Enriko pulkstenis", "Vella kalpi", "Mērnieku laiki", "Ceplis" un citas.

1990. gadā Rīgas kinostudija beidza pastāvēt kā kinoražošanas centrs, tiekot sadalīta sešos mazākos uzņēmumos, un filmu veidošana Rīgas kinostudijā pamazām apsīka.

Lai gan bija vērojami arī daži atdzimšanas uzplaiksnījumi – 1997. gadā Rīgas kinostudijā uzņemta Jāņa Steiča filma "Likteņdzirnas", bet 2000. gadā – "Vecās pagastmājas mistērija". 2009. gadā tika uzņemta pēdējā Rīgas kinostudijas filma – dokumentālā filma "Padoties aizliegts" par Latvijas svarcēlāju un bokseru Ritenieku ģimeni. 

Interesanti, ka gadsimtu mijā vienā no kinostudijas paviljoniem bija ierīkota skrituļslidotava.

Šobrīd Rīgas kinostudijā piedāvā ekskursijas, paviljonu nomu dažādu pasākumu un raidījumu uzņemšanai (piemēram, "X Faktora"), izīrē kostīmus un rekvizītus, kā arī nodarbojas ar filmu digitalizāciju. Rīgas kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam. 2020. gadā iznāca Matīsa Kažas veidotā filma – teātra izrāde "Kino un mēs", kuras režisors kopā ar aktieriem Andri Keišu, Egonu Dombrovski un Jāni Skuteli ar ironisku sentimentu pētīja aizgājušos laikus – padomju aktierkino un trīs leģendāras Rīgas kinostudijā uzņemtas kinofilmas.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti