Jaunumi kinoteātru repertuāros – trīs filmas, ko nepalaist garām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Zīmīgākie kino jaunumi šonedēļ rodami tieši kinoteātru repertuāros. Tur turpina nonākt dažādu balvu kontekstā apspriestākās, nominētās un apbalvotās filmas. Šī intensīvā filmu plūsma neapsīks līdz pat martam, kad notiks ikgadējā "Oskaru" pasniegšana.

Jaunumi kinoteātru repertuāros – trīs filmas, ko nepalaist garām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Inišerinas banši"

Drīzumā ekrāniem nonāks īru teātra un kino režisora Mārtina Makdonas melnā komēdija "Inišerinas banši" ("The Banshees of Inisherin"). No sākuma der atšifrēt noslēpumaino vārdu virknējumu filmas nosaukumā: latviešu valodas "Tezaurā" skaidrots, ka ar vārdu "banši" īru kultūrā apzīmē sievietes rēgu, kura gaudas pareģo nāvi. Savukārt Inišerina ir fiktīva, savrupa sala pie Īrijas krastiem, kas eksistē vien Makdonas scenārijā. Uz salas divu labāko draugu attiecības, kas ietver teju rituālu vietējā (un vienīgā) kroga apmeklējumu, piedzīvo krahu: viens no draugiem pēkšņi pārstāj ar otru sarunāties.

Abus draugus – Padraiku un Kolmu – spēlē divi no šobrīd zināmākajiem īru aktieriem: Kolins Farels un Brendans Glīsons. Šis pats tandēms, atcerieties, atveidoja galvenās lomas Makdonas debijas pilnmetrāžas filmā "Reiz Brigē" ("In Bruges").

"Inišerinas banši" ar režisora iepriekšējām filmām saista ne vien aktieri, bet arī skarbs, reizēm fizisks melnais humors un absurdu situāciju izspēle ritmiskos dialogos, ko aktieri raida šurpu turpu kā meistarīgas piespēles. Melnais humors un netipiska varoņu reakcija neordinārās situācijās ir Makdonas jājamzirdziņš. Tie caurvij gandrīz visu viņa kompakto filmogrāfiju (piecu darbu apmērā), radot iespaidu, ka Makdona pieder pie tiem māksliniekiem, kas visu karjeru strādā pie viena darba jeb vienas lielas idejas. Nosacīts izņēmums ir filma "Trīs paziņojumi pie Ebingas, Misūri štatā" ("Three Billboards Outside Ebbing, Missouri"), 2017. gadā.

Savā "Oskara" saņemšanas runā 2018. gadā "Trīs paziņojumi pie Ebingas, Misūri štatā" aktrise Frānsesa Makdormanda nosauca Makdonu par huligānu un anarhistu, taču kino nozares apbalvojumu birums (piemēram, trīs "Zelta globusi", Venēcijas kinofestivāla balva par scenāriju "Inišerinas banši" un pulka atzinību režisora iepriekšējiem darbiem) vairāk liecina par teicamu iekļaušanos kinovidē, nevis iešanu pret tās straumi.

Filma nonāks uz ekrāniem 27. janvārī, nevis 20., kā sākotnēji paredzēts.

"Babilona"

Kinobalvu kontekstā jāmin arī amerikāņu režisora Demjena Šazela jaunākā filma "Babilona". Tā uz kinoekrāniem Latvijā nonāks 19. janvārī. Filma saņēmusi gan "Zelta globusu" (par skaņu celiņu), gan, ticams, būs nominēta arī "Oskariem" – filmas sižets vēsta par agrīnās Holivudas aizkulisēm. "Oskarus" pasniedzošā ASV Kinoakadēmija vēsturiski allaž bijusi atzinīga un dāsna pret tiem, kas savos kinodarbos pievēršas nozares ģenealoģijai.

Šazels jau reiz to ir darījis, veidojot mūziklu "La La Land", kas vēstīja par Holivudu kā apsolīto zemi jauniem aktieriem un mūziķiem. Filma viņam atnesa "Oskaru" par režiju. Tādējādi Šazels 32 gadu vecumā kļuva par jaunāko kinoveidotāju, kas apbalvots šajā kategorijā. "La La Land", starp citu, 29. janvārī būs iespējams skatīt uz lielā ekrāna.

"Babilona" ir trīs stundas garš un pārmērībām pilns vēstījums par kinoindustrijas agrīnajām dienām, kas, spriežot pēc Šazela filmas, bija viena nebeidzama bakhanālija. Šazels filmu veidojis tā, it kā tā būtu viņa pēdējā. Viņš tajā satilpinājis gan kaleidoskopisku kadra estētiku, gan nozares spožākās zvaigznes (Bredu Pitu un Margo Robiju), kā arī lērumu kino atsauču, sākot ar Holivudas filmām, beidzot ar Eiropas klasiķiem – Federiko Fellīni un Lukīno Viskonti. Ja šajā drudžainajā attēlu karuselī nesareibst galva, iespējams, izlobīt arī atsevišķas vērtīgas atziņas par to, kā slava un kāre pēc tās apēd personības, saprātu un cilvēcību.

"Vienā jaukā rītā"

Krietni vien reālistiskākās toņkārtās uzņemts cits kinoreperutāra jaunums – franču režisores Mias Hansenas-Lēves drāma "Vienā jaukā rītā" ("Un beau matin"). Hansena-Lēve ir viena no zināmākajām mūsdienu Francijas kino veidotājām. Līdzīgi kā citās režisores filmās, arī šajā ietverti autobiogrāfiski motīvi, tā vēsta par kādas jaunas sievietes dzīvi, mēģinot sadzīvot ar tēva neirodeģeneratīvo slimību.

Hansena-Lēve kino ienākusi kā aktrise, vēlāk – kinokritiķe, kas emblemātiskajā franču izdevumā "Cahiers du cinéma" intervējusi gan lietuviešu avangarda meistaru Jonu Meku, gan rakstījusi par Klinta Īstvuda filmām. Viņas pašas uzņemtās filmas raksturo reālistiska pieeja un reta spēja romantiskas pieskaņas nepadarīt par salkani patētiskām. Arī savu filmu tēlos režisore allaž mēģina izcelt cilvēcīgo – bieži vien tas nozīmē, ka šos tēlus spēlējošās zvaigznes – piemēram, Izabellu Ipēru, šajā filmā Leu Seidū – skatītājs ierauga ļoti ikdienišķos veidolos.

"Vienā jaukā rītā" – kino no 21. janvāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti