Grāmatu veido trīs nodaļas, kas ļauj izsekot Latvijas kino attīstībai 30 gadu laika posmā – no absolūtas nestabilitātes 90. gadu sākumā līdz zināmam briedumam, kas Latvijas kino raksturīgs šodien. 30 gadu ir jau pietiekami ilgs laika posms, lai tajā notikušās parādības izvērtētu kā noteiktu kopumu – ar šo pārliecību kino pētnieki tad arī ķērās pie fundamentālā pētījuma.
Tas ir bijis pārmaiņu laiks, bet, cik šīs pārmaiņas ir bijušas lielas un dziļas – to pētnieki apjauta tieši darba procesā, – atzīst grāmatas galvenā redaktore Dita Rietuma, kas pētījumu prezentēja Kultūras akadēmijas konferencē "Kultūras krustpunkti". Pa šo laiku Latvijas kino ir atgriezies Eiropas kultūrtelpā, bet 90. gadu sākumā tas nozīmēja sākt visu gandrīz no nulles, teic Rietuma: "Proti, 90. gadu sākumā beidzās ļoti centralizētā Latvijas kino finansējuma sistēma, kas vienlaikus, jā, beidza arī to laika posmu Latvijas padomju kino pieredzē, kad kino māksla bija ideoloģiski uzraudzīta, tomēr ļoti plānveidīgi, ļoti metodiski un regulāri finansēta joma.
90. gadu sākumā kopā ar brīvību Latvijas kino ieguva arī absolūtu nestabilitāti finansējuma jautājumos."
Arī visas tālākās trīs desmitgades ir prasījušas ārkārtīgu piepūli, faktiski nemitīgu cīņu, lai kino nozare nonāktu šī brīža situācijā, kad mēs jau varam runāt par sava veida briedumu. "Ja mēs runājam par nozares finansējuma dinamiku, tad, apskatot Latvijas kino attīstību 30 gadu garumā, mēs saprotam, ka Latvijas kino ir sācis 90. gadu sākumā no nulles, vēl 2010. gadā visam Latvijas kino finansējums bija tikai 1,5 miljoni eiro un 2020. gadā šis finansējums jau ir 8,4 miljoni eiro, tātad, mēs runājam par finansējumu, kas ir vismaz piecas reizes lielāks," skaidro Rietuma.
90. gadu sākumā kino nonāca īpašā situācijā ne tikai tādēļ, ka bija jāmeklē nauda, bet arī tādēļ, ka bija jāmeklē sava vieta pilnīgi citā izplatīšanas sistēmā ar orientāciju uz Eiropu un ar mēģinājumiem iekļauties festivālu apritē.
Tas bija ļoti sarežģīts un no pētnieku viedokļa arī ļoti interesants laika posms, bet cilvēciskā aspektā ļoti dramatisks, jo pārvilka svītru daudzu radošu cilvēku darbībai nozarē.
Grāmata dos arī iespēju izsekot, kā ir attīstījusies filmu izplatīšanas un izrādīšanas sistēma pēdējo 30 gadu laikā, pauž Dita Rietuma: "Jau atkal no kaut kāda video pirātisma haosa un nesakārtotas filmu izplatīšanas sistēmas 90. gados līdz multipleksu celtniecībai, šī tirgus tādam uzplaukumam un nu – jau arī sadursmei ar Covid-19, ar ļoti neskaidro situāciju un ar interneta ienākšanu filmu izplatīšanā un izrādīšanā."
Kopumā grāmatu veido trīs pamatnodaļas, ko papildina mazāka apjoma pētījumi, un tajā apskatīti tādi temati kā Latvijas filmu nozares finansējums, žanriskais piedāvājums, korelācija ar auditoriju, operatora mākslas attīstība, tehnoloģiskās izmaiņas, kopražojumi, kā arī programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kas bijis ļoti nozīmīgs etaps mūsu kino attīstībā gan auditorijas piesaistes ziņā, gan finansiālās atveseļošanās procesa ziņā.
Pētījumu autoru vidū ir Zane Balčus, Inese Boka-Grūbe, Dārta Ceriņa, Elīna Reitere, Dāvis Sīmanis, Ieva Viese-Vigula, Daniela Zacmane un vēl citi kino pētnieki.
Grāmatas galvenā redaktore Inga Pērkone pievērš uzmanību, ka šāda veida izdevumiem ne tik raksturīgi, – bet grāmatā iekļauta arī sadaļa, veltīta kino teorijai un kritikai: "Faktiski tas ir novatorisks pētījums, kaut arī vēl tāds ļoti neliels un kopsavelkošs; bet būtībā iepriekšējās kino vēsturēs un arī vispār pasaulē tā tradīcija tāda īsti nav – likt teoriju un kritiku kopā ar praksi.
Mūsu pārliecība ir, ka domāšana par kino ir tikpat svarīga kā kino veidošana, un to mēs tad arī šajā grāmatā mēģinām īstenot.
Par nosaukumu es gribu teikt, ka tā ir metafora un vienlaikus arī sveiciens un atsaukšanās mūsu kino klasiķim Ivaram Seleckim, viņa filmai "Jaunie laiki Šķērsielā", kurā viņš tieši skatījās, kā notiek pāreja no vienas sistēmas Latvijā uz otru un kā cilvēki šajā pārejā dzīvo un izdzīvo. Līdzīga veida ievirze ir arī mūsu monogrāfijai."
400 lappušu biezā, neatkarīgās Latvijas kino veltītā monogrāfija "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020" klajā nāks decembra nogalē.
