Rīgas Doma ērģeles visvairāk saistās ar to īpašo skanējumu un krāšņo ārējo fasādi, kas redzama no zāles. Taču tikpat unikāls meistardarbs slēpjas arī aiz ārējās fasādes, un to iepazīt un tajā ielūkoties arī piedāvā Žaklīnes Zāberes-Gāgas dokumentālā filma. Tā ielūkojas arī ērģeļu vēsturē, sākot no 17. gadsimta sākuma, kā arī iepazīstina ar meistariem, bez kuru īpašās aprūpes ērģeļu darbība nebūtu iespējama.
Visai pārsteidzošā kārtā, taču izrādās – šādas izzinošas filmas par Doma ērģelēm līdz šim nemaz nav bijis. Režisori to veidot uzrunāja Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš, un viņa tapušo rezultātu raksturo kā izteiktu komandas darbu un lielisku sadarbību ar jomas ekspertiem – ērģeļmeistariem un Rīgas Doma mūzikas direktoru Aigaru Reini.
Žaklīne Zābere-Gāga stāsta: "Mēs jau sākumā runājām par to, ka šī filma ir jāveido tā, lai to var rādīt arī jauniešiem. Šobrīd ir doma to iekļaut programmā "Latvijas skolas soma". Līdz ar to mēs nevarējām aiziet vissīkākajās detaļās, mēs palikām pie lielajiem kopsaucējiem, kas iedod to likteni, to stāstu. Mēs izejam cauri fasādei, cauri vēsturei, cauri svarīgākajiem notikumiem. Mums ir trīs sadaļas – vēsture, tehniskā puse un muzikalitāte. Tādējādi, man šķiet, instruments parādās visā savā daudzpusībā. Atbildība, pie šīs filmas strādājot, tiešām bija milzīga. Jo šis monumentālais instruments un ar to saistītā informācija uzliek atbildību, un tieši tāds bija mūsu darba process."
No Aigara Reiņa filmā uzzinām arī Valkera izcilā instrumenta atklāšanas stāstu un tā dažādas detaļas –
ērģeles svinīgi atklāja 1884. gadā, speciāli to atklāšanai Ferencs Lists bija sarakstījis skaņdarbu "Lai Dievu visi teic".
Valkera ērģeļu izmaksas gan bija ļoti lielas, un baznīca iekļuva parādos. Kā parādi tika dzēsti, kādus procesus Doma ērģeļu izbūve veicināja visā Latvijā – par to visu plašāk var uzzināt filmā. Tāpat kā par to, kādas ērģeles Domā bija pirms Valkera instrumenta un kādi bija to likteņi dažādos laikmeta griežos.
Filmā uzzinām arī, kā gadu gaitā mainījušies ērģeļu funkcionēšanas mehānismi un cik komplicēts ir mehānisms, kas ērģeles darbina šodien; jau dažādu detaļu un sistēmu nosaukumi vien ir ko vērti, piemēram, kopelis, žalūziju kaste jeb švelleris, Bārkera mašīna, caursitošās mēles.
Žaklīne Zābere-Gāga teic: "Visinteresantāk ir ielūkoties tur, kur parasti ir grūti tikt vai nav atļauts. Un skaidrs, ka ir tādas ērģeļu telpas, kur nevar masveida grupas laist, jo tur ir ļoti trausli un vērtīgi darinājumi. Līdz ar to mēs tieši šo leņķi izvēlējāmies. Pašiem bija tāds pārsteigums, ka tur ir vēl tik daudz aiz tās fasādes, ko redzēt. Mēs filmējām divos veidos – ar dronu augstākās vietiņas un ar rokas kameru. Brīnišķīgais operators Jānis Šēnbergs, kurš arī ar patiesu interesi darbojās, viņš ielīda arī tādās vietās, kur es domāju, ka tas nav iespējams. Nu, protams, bija savi limiti. Arī drons nedrīkst lidot pārāk tuvu ērģeļu prospektam. Bet man tomēr šķiet, ka mēs labi tikām galā ar visu.
Tas ir tā – ar kādu klientu tu strādā, tāda ir atmosfēra. Ja tu strādā ar Doma ērģelēm, tad no tām nāk tāda aura, ka tu nevari īstenībā citādāk darboties."
Viens no stāstniekiem filmā ir ērģeļmeistars Viesturs Ilsums, viņa darbs un dzīve ar Doma ērģelēm savijusies kopā jau 20 gadu garumā, viņa pienākumos ir ērģeļu aprūpe, koncertdzīves un ierakstu nodrošināšana, mehānikas regulēšana un citi darbi.
Viņš atzīst, ka saistībā ar filmu aizdomājies tieši par cilvēkiem, kas savulaik izveidoja šo grandiozo instrumentu, viņu arī tikpat grandiozo veikumu un misijas apziņu: "Kaut ko tādu radīt nav iespējams bez ārkārtīgi liela darba tikuma. Un ne tikai. Tās ir milzīgi ciešas komandas savstarpējās attiecības, tās ir attiecības starp paaudzēm, jo šādu instrumentu nevar radīt tā – ar vienu klikšķi. Šo būvi vadīja vesela paaudze, kas bija saņēmusi šīs prasmes jau trešajā paaudzē no saviem priekšgājējiem. Nu, protams, tas mani mudināja arī domāt, kāda ir tā mūsu daļa, kāds ir tas mūsu uzdevums, lai nodotu to atkal tālāk."
Žaklīnes Zāberes-Gāgas izglītojoši dokumentālās filmas "Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi" pirmizrāde Latvijas Televīzijā būs skatāma Lieldienās, 17. aprīlī.
