Jānis Jarāns: Galvā ir «trakomāja»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Aktieris un komiķis Jānis Jarāns jau vairāk nekā divdesmit gadus sevi sauc par brīvo aktieri. Viņš ir pabijis teju visos Latvijas teātros, kuros atgriežas ik pēc pāris gadiem. Viņu saprot gan lauku kultūras namos, gan bērnu televīzijas raidījumos miniatūrā Miedziņa lomā. Seriālā “Ugunsgrēks” aktieris paguva sastrādāties ar seriāla komandu, pie kuras atgriežas jau šoruden. Taču, vaicāts par lielajām lomām, aktieris pārliecinoši saka, ka var nospēlēt arī “Indrānus”, aizkustinot teju visus skatītājus zālē.

Šis rudens Jānim Jarānam iezīmējas ar virzienu Rīga-Daugavpils. Rīgā teju katrā “Divi viens” sērijā aktieris iejūtas jancīgā Krūmiņu Pētera lomā, bet Daugavpilī viņu gaida loma Nikolaja Gogoļa “Revidentā”, kuru iestudējis Oļegs Šapošņikovs. Izrādē aktieris atveidos lomu latgaļu valodā, bet kopā ar viņu spēlēs arī atraktīvais dziedātājs un TV šovu “princis” Roberto Meloni.

No aizsarga par uzbrucēju

Kā jums klājas seriāla filmēšanas procesā?

Mums ir veicies, jo [filmēšanas] komanda ir zināma. Man, tāpat kā sportistam, ir prieks atgriezties uzņemšanas laukumā komandā, kura ir ļoti laba. Viņi zina tevi, un tu zini viņus.

Esat sastrādājušies.

Protams. “Ugunsgrēka” laiks bija divarpus gadi. Režisors zina, ko prasīt no manis, bet es zinu, kā jāizskatās kadrā. Vienīgi man ir jāiejūtas citā tēlā.

Šeit [seriālā “Divi vienā” ] vairs neesmu malējais aizsargs, bet centrālais uzbrucējs. To jūtu arī uz ielas tik vien kā no šī mazā reklāmas rullīša, kas tagad “griežas” televīzijā.

Tad jau ir jāsniedz autogrāfi.

Nē, tagad visi grib selfijus.

Kāds ir jūsu atveidotais Pēteris?

Pēteris nav līdz galam zināms. Viņš vēl nav atraisījies. Zinot seriālu pieredzi, pirmie divi vai trīs mēneši paiet laikā, kad tevi nokritizē. Vismaz tie, kuriem nav ko darīt, tevi nogāna. Latviešiem laikam tas tāds gandarījums.

Pēterim patīk saimnieciski darbi un makšķerēšana.

Jā, bet es pats kā Jānis to gan nedaru. Līdz ar to man par Pēteri daudz kas jāapgūst no jauna. Makšķerēju es gan vienu reizi gadā, teikšu tā. Braucu uz Norvēģiju. Tad zinu, ka galā pieķeras kas tāds, ko knapi izvelc laukā. Nu tā, ka sirds pa muti lec laukā. Adrenalīns sprāgst pa visiem galiem. Tas viss ir process. Nevis tādu mazu līdaciņu izvelc un pēc tam palaid atpakaļ.

Kādas ir jūsu kā Pētera attiecības ar seriāla “ģimeni”?

Krūmiņi ir atbraukuši no laukiem, no Taurenes. Es pats gan esmu rīdzinieks, ostā dzimis un audzis. Starp kontrabandas precēm. No agras jaunības varu meitenēm izmaksāt kafejnīcu, varbūt tādēļ man nav bail, māku izdzīvot.

Sēnes jau sešos no rīta

Kas ir jūsu šīrudens gaidītākais notikums?

Nupat iet vaļā sēņu laiks. Biju tieši pirms dažām dienām. Kaimiņiene atbrauc man pakaļ. Saka: Jāni, braucam sēņot! Es rādu viņai maisu un saku, ka es jau biju. Sešos no rīta esam mežā (smejas)! Galvenais, sēnīti neraut ar saknēm ārā. Vēl man šoruden ir ļoti daudz darba. Šeit es esmu gandrīz katrā sērijā. Vēl man ir loma Daugavpils teātrī, arī tas jāspēj izbraukāt. Iet mēģinājumi [Oļega] Šapošņikova “Revidentam” . Novembra beigās pirmizrāde.

Galvā ir “trakomāja” .

Kopš 1990. gadiem esat ieguvis nemainīgu popularitāti kā bērnu iecienītais “Miedziņš”, tad sekoja slavenie "Imantas-Babītes" gadi. Šķiet, ka vairāk esat strādājis pie tā saucamajām raksturlomām un komēdijas žanrā.

Jā, tad, kad mani ieraug kādā lielā lomā, tad visi ir pārsteigti.

Izrādās, ka arī “Indrānus” varu nospēlēt. Man ir prieks, ka esmu varējis ar šādām lielām lomām aizkustināt skatītāju.

Ekrāns visu pasaka

Jums patīk būt uz lielajām skatuvēm?

Es pats sevi uzskatu par brīvmākslinieku. Neesmu nevienā teātra štatā, varu rīkoties pats ar savu laiku. Dzīvoju savu dzīvi. Tas ir grūti un bīstami. Arī, runājot ar kolēģiem, kuri atzīst, ka gribētu to brīvību, bet bail. Nav drošības sajūtas.

Ir jābūt baigajai drosmei, lai ticētu pats sev.

Esmu izspēlējies visos Latvijas teātros, pat operā. Es arī priecājos, ka neesmu iesaistīts teātra intrigās. Ik pēc laika atgriežos pie kolēģiem un, tā kā man patīk ceļot, man vienmēr ir savi stāsti. Jā, man šopavasar no [Valsts] ieņēmumu dienesta zvanīja. Saka: man pensija pienākas! Es domāju: kāda pensija? Man ir tikai 45 vai 50 gadu! Bet, redz, atkal nav ko baidīties, būs no kā dzīvot, varēšu aiziet trīs reizes uz veikalu (smejas). Vispār es cenšos pēc iespējas vairāk redzēt un dzirdēt. Tāpēc es saku – pasaule ir liela un skaista, tie nav tikai putekļi un prožektoru gaismas, un aplausi.

Kas jūs seriālu dzīvē visvairāk var nokaitināt?

Reklāmas (smejas). Televizoru skatos ļoti reti vispār. Palasu lugas, interneta jokus.

Kā jums šķiet, vai latviešu teātra aktieri labi tiek galā ar lomām seriālos, kur valda citi darbības noteikumi?

Man patīk, kā šeit tas viss notiek. Tu paņem aktieri, pēkšņi atbrīvojas vieta jaunam tēlam. Tu viņu paņem, tad divās trīs sērijās ir skaidrs, vai viņš ir “jānošauj”  vai jāaizsūta “komandējumā”, vai tomēr kaut kas jāpiedomā klāt, jo viņš ir tik interesants, ka jāvelk vien tālāk.

Ekrāns visu “pasaka”.

SKATIETIES seriālu “Divi vienā” jau no 4. septembra, no otrdienas līdz ceturtdienai astoņos vakarā LTV1, bet aktieru dzīves un seriāla aizkulisēm sekojiet līdzi replay.lv un LTV sociālajos tīklos!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti