Kultūra

Pirāta Džona piedzīvojumi - lasāmi un klausāmi arī neredzīgajiem

Kultūra

Šonedēļ gaidāma pirmizrāde filmai "Bille"

Rīgas mākslas telpā atklās izstādi "Ekrāna ēra I: Pašportrets"

Izstādes «Ekrāna ēra I: Pašportrets» centrā - modernās tehnoloģijas

Centrālajā Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumā – izstādē “Ekrāna ēra I: Pašportrets” – mākslinieki no vairākām pasaules valstīm pievēršas moderno tehnoloģiju pieaugošajai ietekmei uz mūsu dzīvi.

Izstādes kuratores Ingas Brūveres vērojums par izstādes veidolu labi sasaucas ar tās saturu un darbos risinātajiem jautājumiem.

Brūvere stāsta:

“Interesanti bija no rīta atnākt, un brīdī, kad visi televizori vēl bija izslēgti, tad likās, ka izstāde vēl nemaz nav tapusi, un tas ir tas mūsu laikmeta paradokss, ka mēs tik ļoti cieši esam saistīti ar ekrānu, ka tur mums tā visa dzīve. Mēs ieslēdzam ekrānus, un, jā, izstāde ir”.

Kā izmainījusies fiziskā un emocionālā saskarsme to cilvēku vidū, kas jau kopš agras bērnības raduši komunicēt ar digitālo ierīču starpniecību – šis jautājums interesē norvēģu mākslinieci Šarloti Tīsu-Ēvensenu, un to viņa atspoguļo videodarbos “Bērni kritienā” un “Vanna”.

“Viņa apskata pusaudžu savstarpējo attiecību veidošanu. Te ir cilvēks pret cilvēku. Kā tehnoloģiju laikmetā cilvēks jau faktiski gluži vai atrofējas no tās dabiskās mijiedarbības ar otru cilvēku. Faktiski tas jau ir gandrīz jāmāca, kā mums savstarpēji komunicēt,” skaidro Inga Brūvere.

Iespaidīga ir vācu autora Hannesa Vīdemaņa dokumentālo fotogrāfiju sērija “Biohakeri”, kurā viņš fiksējis Amerikas mazpilsētā mītošas tā saukto ķermeņa hakeru kopienas darbību.

Biohakeri

Kuratore stāsta: “Amerikā ir tāda kopiena, kas pašu ķermeņos implantē ierīces, strādājot pie tā, lai veidotu perfektu cilvēku. Tā jau vairs pat nav mākslinieka iztēle, tas ir reāli fiksēts fakts, ka mēs jau esam tik tālu, ka mēs patiešām reāli mēģinām no sevis veidot kaut kādas perfektas mašinērijas”.

Par sieviešu centieniem sevi nemitīgi uzlabot un tikpat nemitīgi iemūžināt selfijos ironiski savos darbos izpaužas britu māksliniece Džūno Kalipso. Viņa veido pašportretus speciāli izraudzītās īpaši bezgaumīgās vidēs, kurās sevi pakļauj dažādiem savdabīgiem, pat absurdiem, bet reāli pastāvošiem skaistuma kopšanas rituāliem.

Medusmēnesis

Ar ironisku skatu savu fotosēriju “Vīrietis ar tumšiem matiem un saulrietu fonā” veidojis arī lietuviešu fotogrāfs Pols Peipers, atklājot pagaidām vēl pārāk lielo plaisu starp cilvēka spējām un mākslīgo intelektu.

“Viņš izmanto “Microsoft” vizuālās atpazīstamības sistēmu, kam viņš laiž cauri attēlu, un tad pārliecinās, kā mākslīgais intelekts nolasa šo cilvēkam tik ierasto informāciju. Tur ir pilnīgi līdz kurioziem,” skaidro Brūvere. “Piemēram, te mēs redzam, ka pļavā atrodas suns, bet atpazīstamības sistēma nolasa to kā zebru zālājā. Vai tad atkal ir fotogrāfija, kas uzņemta kādā pagalmā, kur atrodas skulptūra un palmu podi. Sistēma to nolasa – baltā tualete blakus palmām. Šos darbos skatoties, mums tie var šķist jautri, bet citās situācijās tas var radīt arī nopietnas problēmas.”

Savukārt somiete Elina Vainio darbā “Modernās ērtības” pievēršas citai raksturīgai mūsu sabiedrības īpatnībai – vientuļa vīrieša apsēstībai ar komforta ierīcēm, kas rada arvien dziļāku plaisu starp viņu un ārējo pasauli.

Modernās ērtības 2

Izstādes laikā notiek arī simpozijs “Tagadnes atmiņas”. Tā saturu raksturo viena no biennāles organizatorēm Signe Valtiņa: “Mēs varēsim astoņās kritiķu, vēsturnieku un mākslinieku prezentācijās dzirdēt, kā tiek rakstīta fotogrāfijas vēsture. Tas būs tāds visai paškritisks kopsavilkums. Tēmas būs dažādas, to vidū – “80. gadu kailfoto un vieglais porno”, “Fotogrāfijas loma sociālajos medijos”, “Fotogrāfijas kartēšana” un citas.”

Simpozijs “Tagadnes atmiņas” turpinās vēl šodien Rīgas Mākslas telpā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt