Grāmatā autore apskata Aivara Freimaņa, Herca Franka un Jura Podnieka daiļradi, analizē Rīgas poētiskās kino skolas rašanās iemeslus un mākslinieciskos principus, no modernisma skatupunkta vērtē Anša Epnera, Lailas Pakalniņas un citu Latvijas kino režisoru darbus. Grāmatu noslēdz personu, filmu, izmantotās literatūras rādītājs un filmogrāfija. Ingas Pērkones esejas būs aizraujoša un noderīga lasāmviela plašam lasītāju lokam, kā arī kinomākslā ieinteresētiem lasītājiem, mākslas jomu studentiem un cilvēkiem ar interesi par Latvijas kultūru pasaules kontekstā.
„Pētot Latvijas kino vēsturi man vienmēr īpaši interesantas šķitušas tās tendences, kas Latviju saistījušas ar pasaules kultūru, bieži vien par spīti mūsu zemes politiskajam un sociāli ekonomiskajam stāvoklim. Modernisms kinomākslā ir tieši tāda parādība – neraugoties uz dzelzs priekškaru un sociālistiskā reālisma estētiku, jau 20. gadsimta 60. gados pat oficiāli atzītās filmās saskatāmas Rietumu modernismam tuvas estētikas iezīmes, vēlāk tās organiski iekļāvušās atsevišķu autoru darbos.
Rakstot grāmatu, izjutu prieku redzot, cik harmoniski Latvijā tapušie darbi, piemēram, Aivara Freimaņa, Lailas Pakalniņas, Jāņa Putniņa u.c. režisoru filmas saskaņojami ar slavenu domātāju (Žils Delēzs, Slavojs Žižeks, Deivids Bordvels u.c.) teorijām. Vēlreiz pārliecinājos, ka mūsu kultūrā atrodami tie paši arhetipi un darbojas tās pašas likumsakarības, kas visur pasaulē,” stāsta Inga Pēkone.
Dr. art. Inga Pēkone ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, daudzu publikāciju, zinātnisku rakstu un monogrāfiju „Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās” un „Kino Latvijā: 1920-1940” autore, kā arī grāmatas „Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture” zinātniskā redaktore un līdzautore.
