Kultūras ziņas

Liepājas Simfoniskais orķestris noslēdz sezonu

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Antons Doļins: Tagad jāskatās ukraiņu kino!

Izklaide un māksla nevar konkurēt ar ziņām. Saruna ar kinokritiķi Antonu Doļinu

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi mūsu kaimiņvalsts inteliģences pārstāvji pārcēlās uz Latviju. Starp viņiem arī ievērojamais kinokritiķis Antons Doļins, kurš ar savām zināšanām tagad dalās ar kino cienītājiem Rīgā. Kāds kino vislabāk stāsta par tagadni? Vai ziņu sižeti spēj izkonkurēt filmas?

Jānis Lācis: Šo tikšanos ar filmu cienītājiem kinoteātrī "Splendid Palace" jūs nosaucāt "Kino par tagadni". Kurš no vārdiem šajā teikumā ir svarīgāks?

Antons Doļins: Man vārds "tagad" ir krietni svarīgāks nekā "kino". Jo 24. februārī kino savā ziņā zaudēja savu jēgu. Protams, tā ir profesija, kurai esmu veltījis savu dzīvi un nevaru to atmest. Apmēram pēc mēneša, kad pirmais šoks pārgāja, es atsāku skatīties un pārskatīt filmas. Ne viss tagad atbilst uztverei, jo tas ir arī psiholoģisks jautājums. Bet jāatzīst, vispār šis brīdis nav labvēlīgs kino. Vēlāk, kad beigsies karš, kino, tāpat kā citas mākslas, atgriezīsies pilntiesīgi. [..]

Šobrīd pirmajā vietā ir ziņas. Izklaide un māksla nevar ar to konkurēt.

Bet! Jāsaka, ka dokumentālais kino tagad ir kļuvis totāls. 50 procenti vai vairāk no tā sastāv no šīm pašām ziņām. Sekojoši – kino kā realitātes izziņas metode nekur nav zudis. Un tagad tas ļoti noder.

Jūsuprāt, kādas filmas un par ko būtu vēlams skatīties gan tiem, kas šobrīd atrodas Krievijas kultūras vidē, gan mums šeit Austrumeiropā, lai labāk izprastu situāciju Ukrainā?

Manuprāt, visiem tagad ir vērts skatīties ukraiņu kino, arī spēlfilmas, lai saprastu, kas ir ukraiņu domāšanā, kas viņus uztrauc. Šo kino ārpus Ukrainas skatās ļoti maz. Tas attiecas gan uz Latviju, gan visām postpadomju zemēm un Krieviju. Vajag vairāk skatīties dokumentālo kino. Par problēmām, karu, Donbasu. Ziniet, dažreiz izskan jautājumi, pat muļķīgi, par apspiešanas sistēmu Krievijā.

Kādēļ cilvēki neiziet protesta akcijās un mītiņos? Pietiek paskatīties trīs filmas par masu protestiem Krievijā, un jums būs atbilde uz šo jautājumu.

Dokumentālais kino to ļoti labi palīdzēs saprast.

Pēc kara beigām, un Dievs dod, kaut tas notiktu ātrāk, kādas jaunas kultūras vērtības vai virzieni, jūsuprāt, būs dominējošie?

Galvenais virziens, kas tagad nepieciešams mums visiem, ir humānisms. Tajā nekā jauna nav, bet cilvēkiem jāiemācās uz citiem skatīties ne kā uz ienaidniekiem. Redzēt viņos cilvēcīgo.

Zināt, kas visos šī kara notikumos manī visvairāk rosina cerību? Ir mainījusies attieksme pret mājdzīvniekiem. Kā cilvēki, kā kareivji glābj mājdzīvniekus. Visi šie kadri ar kaķīti sagrautā mājā... Tas viss ir svarīgi.

Tas ir jauns humānisma līmenis. Iepriekšējās paaudzes to pat nevarēja iedomāties. Un tas dod cerību. Ja runājam par idejisko, nevis virspusējo, par saturu, tad šī empātija un jauna humānisma izpratne tagad cilvēcei ir vajadzīgāki nekā jebkad. [..] Lūk, arī ''Oskaru'' saņēma filma par kurlmēmiem cilvēkiem, kā viņu vidū jūtas bērns. Līdz šim nekā tamlīdzīga nebija. Šķiet, tā ir tāda formalitāte un sīkums, bet tas ir ļoti svarīgi. Tiek paņemts šis segments, un uz pasaules tādu cilvēku ir miljoniem. Tagad, pateicoties šai balvai, viņiem tiek dots vārds. Kino palīdzēja to atrisināt. Zināt, cik vēl daudz ir tādu pelēko zonu... [..] Ir jābūt ļoti virspusējai izpratnei, lai nesaprastu, cik tas ir svarīgi. Cilvēce jau dodas šajā virzienā un turpinās iet. Un šim karam – ar visām tur notiekošajām šausmām – jākļūst par virzītāju, kas šīs vērtības tuvina mākslai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt